Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

Esiet sveicināti, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzos, lai slāpes pēc Dieva vārda un Viņa gudrības, slāpes pēc sadraudzības ar Viņu jūsos neatdziest, jo Dievs ir mūsu dzīvības avots.

 

 

Bībelē ir teikts:

„Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu, lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu.” (1.Korintiešiem 1:26-31).

 

Ja tu noticēsi Dievam un sekosi Viņam, tad Dievs izmainīs tavu dzīvi un paaugstinās. Dievs zina, ka paši par sevi mēs nespējam mainīties. Tālab, Dievs aicina mūs pie Sevis ar mērķi piepildīt mūs ar Savu gudrību un spēku pārmaiņām.

Vai no tā brīža, kad tu noticēji, tu esi mainījies, vai arī joprojām vēl žēlojies par savām vājībām, kaitēm un nelabvēlīgiem apstākļiem? Dzīvojot ar Dievu un no visas sirds sekojot Viņa ceļam, nespēcīgs cilvēks varēs teikt, ka viņš ir spēcīgs, nabags varēs teikt, ka viņš ir bagāts, vājš un slims cilvēks varēs teikt, ka tas ir vesels.

Ja tu pieņemsi visus līdzekļus, kurus Dievs tev piedāvā pārmaiņām, tad pēc kāda laika tu palūkosies uz savu dzīvi un sacīsi: „Es apzinos, ka vēl neatrodos tur, kur man jāatrodas. Bet, paldies Dievam, ka es jau esmu pametis to vietu, kur atrados agrāk.”

Tu varēsi aplūkot sevi spogulī un brīnīties par to, kā dzīve ar Dievu ir darījusi tevi jaunāku. Tu sāksi izskatīties krietni labāk un būsi kļuvis skaistāks. Kad mēs ļaujam Dievam sevi mainīt, tai pat laikā, dzīvojam paklausībā Dievam, Viņš dara mūs jaunākus. No nepareiza dzīves veida vai arī no nepareizām emocijām(aizvainojuma, sarūgtinājuma, depresijas, skumjām, pastāvīgas žēlošanās, negatīvisma, rūpēm, bailēm utt.) bieži vien cilvēks sāk novecot krietni agrāk. Taču dzīve Dievā atjauno mūs, bet, savukārt, atjaunots gars ietekmē mūsu dvēseli un miesu. Tas, kas notiek cilvēka iekšienē, atstāj ietekmi uz viņa fizisko stāvokli.

Tieši tāpēc Bībelē ir teikts, ka mēs esam veseli un uzplaukstam tādā mērā, kā sokas mūsu dvēselei.

 

„Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.”(3.Jāņa 1:2).

 

Piemēram, ja cilvēkā nav miera, tad tas noteikti ietekmēs viņa veselību un vispārējo fizisko stāvokli. Kad cilvēks ir norūpējies un nospiests kādu problēmu dēļ, – tas viss atņem viņam iekšējo mieru. Savukārt, ja cilvēks nejūt mieru sevī, tas uzreiz atstāj ietekmi uz sirdi, asinsspiedienu, miegu, ārējo izskatu utt.

Taču, ja cilvēks pakļauj sevi Dieva pārmaiņu līdzekļiem, tādiem, kā lūgšana un ticība, tad uztraukuma, depresijas un bezmiega vietā sirds piepildās ar mieru un prieku, un cilvēks mainās pat ārēji.

 

„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).

 

„Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums.”(1.Pētera 5:7).

 

Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”

Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”

Dievs ir mūsu Debesu Tēvs, un Viņš vēlas redzēt Savus bērnus laimīgus un kā tādus, kas realizējušies šai dzīvē. Tieši šī iemesla dēļ Dievs veic mūsos visas nepieciešamās pārmaiņas. Lieciet uz Dievu visas savas rūpes, jo Viņš gādā par jums!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība - tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus...

  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā...

  • Kas ir pielūgsme? II

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī. Cilvēki, kuri personīgi iepazinuši Dieva ceļus, itin visā un vienmēr redz Dievu, – visās dzīves situācijās un apstākļos. Cilvēki, kuri iepazinuši tikai Dieva darbus, priecājas vien tad, kad visapkārt viss ir labi, un kad Dieva darbi ir acīmredzami viņu dzīvēs.

    Atšķirība starp patiesiem pielūdzējiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem slēpjas viņu Dieva atziņas līmenī...

  • Ko tad vēl Dievs izmanto tam, lai veiktu mūsos nepieciešamās pārmaiņas?

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam.Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas, kura priekšā mums ir jāatskaitās. Cilvēks, kurš nevienam neatskaitās, diezin vai ieraudzīs sevī to lepnības, dumpības un egoisma līmeni, kas viņam būtu jāpārvar. Atskaitīšanās kāda priekšā mums ir aizsardzība pret maldiem un pašapmānu.

    1. Dievs maina mūs caur atskatīšanos kādam. Lai mēs mainītos, Dievs bieži vien noliek mūs zem tāda cilvēka varas...

  • Kalpošana ir ceļš uz varenību

    Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē. Dievs to dara tieši caur kalpošanu.Tieši caur kalpošanu atnāk varenība.

    Kā mēs jau iepriekš runājām, Dievs ir progresa Dievs, tāpēc Viņš vēlās, lai mēs paceļamies un progresējam dzīvē...

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.

    Mūsu kalpošana mērķis ir, - būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau...