Par piedošanas spēku un svarīgumu

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums turpināt jūsu ceļojumu uz mūžīgo dzīvību.

 

Šodien es gribētu uzsākt sarunu par mums visiem ļoti aktuālu tēmu – par piedošanas spēku un svarīgumu. Mēs izskatīsim piedošanas divas puses.

 

Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.

 

Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.

 

Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.

 

Un tomēr, patiesa izpratne par piedošanas būtību uzliek mums par pienākumu saskatīt piedošanas divas puses.

 

Aplūkosim vairākas Rakstu vietas, kuras palīdzēs mums to ieraudzīt.

 

„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat, tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.” (Mateja 6:12,14-15).

 

„Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedod jūsu pārkāpumus, bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos.” (Marka 11:25-26).

 

„Tāpēc esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs. Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.” (Lūkas 6:36-37).

 

No šīm Rakstu vietām var izdarīt sekojošus secinājumus:

 

  • Mums ir nepieciešama piedošana.

 

  • Mums ir jāpiedod visiem tiem, kuri mūs sāpinājuši vai nodarījuši mums zaudējumus.

 

Pamatojoties uz šiem secinājumiem, pacentīsimies atbildēt uz dažiem svarīgiem jautājumiem.

 

  • Kāpēc mums ir vajadzīga piedošana? Ko mums dod piedošana?

 

  • Kādas sekas cilvēka dzīvē ir nepiedošanai?

 

  • Kā mums iemācīties staigāt piedošanā?

 

Vārds „piedošana” bieži vien tiek salīdzināts ar jēdzienu „parādu anulēšana”. Daudzos Bībeles tulkojumos lūgšanā „Tēvreize”, vietā, kur tiek runāts par piedošanu, ir rakstīts „un piedod mums mūsu parādus..”.

 

Ko nozīmē „mūsu parādus”? Šai kontekstā Jēzus izmanto jūdu metaforu „parāds” ar nolūku, lai aprakstītu grēku. Un tātad, parādi – tie ir grēki. Parādi – tas ir tas, ko mums vajadzēja izdarīt, bet ko mēs neizdarījām, vai arī, tas ir tas, ko mēs izdarījām, bet mums nevajadzēja darīt. Sakarā ar to, ka mēs nenorēķinājāmies par to, kas bija jānomaksā par mūsu grēkiem vai kļūdām, mēs kļuvām par Dieva parādniekiem un mums ir nepieciešama Viņa piedošana. Slava Dievam par to, ka tad, kad mēs atzīstamies savos grēkos un lūdzam Viņam piedošanu, Dievs mums piedod.

 

„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” (1.Jāņa 1:9).

 

Ko tad mums dod piedošana?

 

1.Piedošana anulē mūsu parādus.

 

Bez piedošanas mēs uz mūžīgiem laikiem tiekam ieslodzīti sava kreditora, tas ir Dieva, cietumā. Šis mūžīgais cietums ir elle. Tā nav Dieva griba, lai kāds no mums nokļūtu šai cietumā. Taču, ja cilvēks nonicina Dieva žēlastību un izvēlas dzīvē savu, nevis Dieva ceļu, tad viņš neizbēgami nokļūst ellē. Bībele apgalvo, ka visi cilvēki, bez izņēmuma, ir grēcīgi. Tālab, mums ir jāizprot un jāatzīst šis fakts, ka mums ir nepieciešama Dieva piedošana.

 

„Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena. …..jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:10-12,23).

 

Piedošana – tas ir vienīgais ceļš uz brīvību. Kad Dievs mums piedod, mēs saņemam dzīvības dāvanu un iespēju izkļūt brīvībā.

 

„Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23).

 

Lūk, kāpēc psalmu dziedātājs uzrakstīja:

 

 „ Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!” (Psalms 32:1-2).

 

Sarunu par šo tēmu turpināsim rīt!

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs, un Viņš vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos, ietaisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.

    Pēc grēku nožēlas, es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs...

  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no...

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām...

  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….” Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs...

  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18). Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18). Šis...

  • Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis

    Mēs runājam par to, cik svarīgi ir iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs atklāj mums Savu plānu un Savus nodomus pakāpeniski, atkarībā no tā vai tādā mērā, kā mēs sasniedzam briedumu un kļūstam spējīgi pieņemt no Viņa rokas to, ko Viņš mums ir sagatavojis. Vēl mēs runājām par to, ka Dievs atklāj Savu gribu tiem, kuriem ir tuvas attiecības ar Viņu, tiem, kuri meklē Viņa gribu, un kuri ir gatavi piepildīt Viņa gribu. Dievs skatās uz to, ko mēs darām ar to, ko Viņš mums jau ir atklājis, un tikai tad mums tiks atklāta nākamā Dieva plāna daļa mūsu dzīvei.

    Mēs runājam par to, cik svarīgi ir iepazīt un piepildīt Dieva gribu. Vakar mēs runājām par to, ka Dievs atklāj...