Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu

Lai vairojas jūsu dzīvē žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es ticu, ka vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums jūsu ikdienas gaitās ar Dievu.Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kāpēc mums ir jāpiedod saviem pāridarītājiem.Pamatojoties uz Jēzus līdzību, kas aprakstīta Mateja Evaņģēlijā 18:21-35, mēs ieraudzījām, ka nepiedošana sasaista gan to cilvēku, kurš mums nodarījis pāri, gan mūs pašus. Mēs redzējām arī to, kā mums jāuzvedas attiecībā pret savu pāridarītāju, – mums ir jābūt par izlīgšanas iniciatoriem ar savu pāridarītāju.Vakar mēs apstājāmies pie tā, ka izlīgt vajag pēc iespējas ātrāk, kamēr ir iespēja, jo citādi, pretinieks var nodot mūs soģim.Kas ir soģis?            Dievs ir Augstākais Tiesnesis. Par to mēs varam lasīt ļoti daudzās Rakstu vietās.
„Un Viņš mums pavēlējis tautai sludināt un apliecināt, ka Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.”(Apustuļu darbi 10:42).
„Jo mēs pazīstam To, kas ir sacījis: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, un atkal: Tas Kungs tiesās Savu tautu.”(Ebrejiem 10:32).
„…..svētku sapulcei, un debesīs pierakstīto pirmdzimto draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem” (Ebrejiem 12: 23).
Ja tu neej uz izlīgumu ar savu pretinieku, (tas ir – tu negribi mainīties, nožēlot vai piedod viņam), tad tavs pretinieks izmisumā var nodot šo situāciju Dieva rokās, un tādejādi nodot tevi – visu Tiesnesim. Un ar to mirkli, tev jau būs darīšana ne vien ar cilvēku, bet arī ar Kungu, Kurš atdos tevi sulainim.Kas ir sulainis?            Sulainis – tas ir sātans un viņa dēmoni. Citos Bībeles pantos sātans tiek saukts par mocītāju un spīdzinātāju.Runājot šodienas valodā, – tie ir bandīti, kuru mērķis ir iemest cilvēku cietumā un mocīt tik ilgi, kamēr tas nebūs nomaksājis savu parādu visā pilnībā.
„Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.”(Mateja 18:34).
Neviens cietums nevar būt sliktāks par garīgo cietumu! Un neviens parāds nevar būt lielāks par mīlestības parādu!
„Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.”(Romiešiem 13:8).
Viens no mīlestības darbiem ir piedošana.Tātad, līdz brīdim, kamēr tu nepiedosi savam pretiniekam un neizlīgsi ar viņu, – tu neizkļūsi no garīgā cietuma.Gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā Derībā mēs varam lasīt par gadījumiem, kad Dievs bija spiests atdot cilvēkus mocītāja rokās.Viens no tādiem gadījumiem notika Korintas draudzē. Šai draudzē bija kāds cilvēks, kurš pārkāpa laulību, un, tai pat laikā, viņš izrādīja pilnīgu vienaldzību attiecībā pret grēku vispār un personīgi pret savu grēku. Tad, kad draudze atmaskoja šo cilvēku viņa grēkā, šis cilvēks nenožēloja savu grēku un nezemojās.Kā soda mērs par tādu viņa augstprātību un vienaldzību, draudzei tika dota vara no Dieva „ un viņu nododam ar mūsu Kunga Jēzus spēku sātanam miesas samaitāšanai, lai gars tiktu izglābts Tā Kunga dienā.” (1.Korintiešiem 5:5).Arī Pāvils runāja par Aleksandru un Himenēju, kurus viņš nodeva sātanam, lai tie iemācītos nezaimot Dievu.
„ Šo piekodinājumu es lieku tev pie sirds, mans dēls Timotej, pēc agrākiem praviešu vārdiem par tevi, lai tu cīnītos ar tiem labo cīņu savā ticībā un labā sirdsapziņā, ko daži ir atmetuši, un tā viņu ticības laiva ir sadragāta; to starpā ir Himenējs un Aleksandrs. Tos esmu nodevis sātanam, lai viņi pārmācīti vairs nezaimotu Dievu.” (1.Timotejam 1:18-20).
Ar nepiedošanu mēs laupām sev gan ticību, gan arī tīru sirdsapziņu. Mēs varam piedzīvot savas ticības sakāvi un nokļūt cietumā līdz ar garīgajiem tirāniem.Savukārt piedošana pielīdzina mūs mūsu Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, Kurš ir piedevis mums visus mūsu grēkus.
„ Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.” (Psalms 103:2-3).
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds?

    Mēs varam zināt dažādas mācības, bet, kad atnāk problēmas, tad mūsu uzvedība reāli atspoguļo to, kāds vārds un, cik daudz Dieva Vārda ir tevī. Kad manī ir Dieva Vārds un sātans atnāk pie manis, tad šis Vārds, kas ir manī, ir vienīgā cerība un spēks, kas spēj uzvarēt sātanu. Ja manī nemājo Dieva Vārds, tad es nespēšu uzvarēt, un tad manas problēmas paliks iepriekšējā – neatrisinātā stāvoklī. Bet, ja Dieva Vārds mājo manī, tad šis Vārds palīdzēs tikt skaidrībā ar jebkuru situāciju. Kāpēc ticīgu cilvēku dzīvēs ienāk bailes, panika, vilšanās, nogurums, vājums? Tas notiek tāpēc, ka cilvēkā nemājo Dieva Vārds. Bet Dieva vēlēšanās ir tāda, lai mēs būtu piepildīti ar Dieva Vārdu. Kad mēs lasām Vārdu, apzinoties, ka tas mums ir vajadzīgs katru dienu, lai mums būtu gaisma un virziens, tad mums būs stimuls lasīt. Tāpēc, ka vēlos būt garīgi stiprs un spējīgs uzvarēt sātanu, tāpēc, ka vēlos, lai man būtu sapratne, virziens, tāpēc, ka vēlos dzīvot šķīstu dzīvi – tāpēc es arī lasu Dieva Vārdu.
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj

    Mēs turpinām sarunu par nepieciešamību laist apgrozībā savu dāvanu(talantu vai spējas), kuru tev devis Tas Kungs. Jēzus grib, lai katrs cilvēks būtu uzticams mazumā, un tad Dievs iecels tādu cilvēku pār ko lielu. Dievs katram no mums dod vienādas iespējas tam, lai mēs sāktu kalpot Viņam un pienest augļus Dieva Valstībai. Tu nevari pavairot to, ko tu uzglabā sevī un nesēj.Mateja Evaņģēlijā Jēzus izstāstīja līdzību, kurā Kungs katram kalpam iedeva talentu.
  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”(Jāņa ev. 5:19).Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.