Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

Sveicu jūs šai brīnišķīgajā vasaras dienā! Ikdienas mūs ieskauj neaprakstāmais dabas skaistums, kuru radījis Dievs. Atrodi šodien laiku tam, lai paraudzītos debesīs, papriecātos par kokiem, ziediem, putniem. Dievs ir apbrīnojams visa redzamā un neredzamā Radītājs. Un viss, ko Viņš ir radījis, – tas ir brīnišķīgs un pilnīgs. Dievs brīnišķā veidā ir radījis katru cilvēku. Dāvids teica:

„Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.”(Psalms139:14).

Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.

Es atceros laiku, kad Dievs ielika manā sirdī uzrakstīt kādu grāmatu par gavēni. Iesākumā es spriedu tā: ”Kāpēc rakstīt grāmatu par šo tēmu? Ko jaunu es vēl varu pateikt? Kas vēl nav uzrakstīt saistībā ar šo jautājumu?” Dzirdot manus spriedelējumus, kāds mans draugs, kurš šobrīd ir mācītājs Vācijā, sacīja man, ka viņš nepiekrīt man. Viņš sacīja: ”Lai arī par šo tēmu ir uzrakstīts daudz grāmatu, bet tu uzrakstīsi savu grāmatu. Tu to uzrakstīsi tā, kā neviens cits. Tas būs oriģināli, tas būs unikāli.” Viņš pārliecināja mani, un es uzrakstīju šo grāmatu. Reiz es biju Kijevā, un pie manis pienāca nepazīstama sieviete. Viņa sāka man pateikties par manu grāmatu. Viņa izstāstīja, ka ir no Armēnijas, un ka mana grāmata kļuvusi viņai par lielu svētību. Es biju izbrīnīts, jo pats nekad netiku bijis Armēnijā. Viņa teica, ka izlasījusi manu grāmatu, kas saucas „ Un tad gavēs….” Tas bija pirmais šīs grāmatas izdevums. Grāmatā bija tikai 20 lapas. (Šodien ir pieejams atjaunots izdevums). Šī sieviete pastāstīja man, ka viņai ilgstoši ir bijusi problēma ar gavēni. Viņa saprata, ka ir nepieciešams gavēt, bet viņai tas neizdevās. Viņa bija izlasījusi daudzas lielu, dižu sludinātāju grāmatas, tādu kā Dereks Prinss un citu. Un nekas nepalīdzēja līdz brīdim, kamēr viņa neizlasīja 20 lapas par gavēni no grāmatas, kuru biju sarakstījis es. Viņa sacīja, ka pēc grāmatas izlasīšanas, saistībā ar gavēni, viņas dzīvē noticis izrāviens, un viņa sākusi gavēt. Ar savu liecību viņa mani iedvesmoja. Šodien es saku, ka paldies Dievam par to, ka es – neesmu Dereks Prinss. Dereks Prinss ir talantīgāks, viņš var sīki jo sīki atšifrēt Rakstus, un es par to priecājos. Bet es priecājos arī par to, ka es esmu – Rufus. Katram Dievs devis pēc viņa spējām, spēka. Nelaime ir tajā, ka vieni izmanto talantus, kurus tiem devis Dievs, bet citi -nē.

Nav svarīgi, cik tev ir, svarīgi ir tas, ko tu dari ar to, kas tev ir. Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir.

Tā arī ir šīs Jēzus līdzības par talentiem galvenā jēga, nozīme.

Lai Dievs palīdz tev ieraudzīt tavu unikalitāti un izmantot tavu potenciālu Dieva Valstības paplašināšanai. Lai par tevi tiek teikts:

„Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).

Turpināsim mūsu sarunu rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije