Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

 Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kādas var būt sekas tam, ja cilvēks izvēlas nepiedošanas ceļu. Un mēs ieraudzījām, ka pirmkārt, nepiedošana dot vietu sātanam cilvēka paša dzīvē un draudzes dzīvē. Otrkārt, nepiedošana atņem mums žēlastību, jo tā baro rūgtuma sakni, kura rodas cilvēka sirdī nepiedošanas dēļ. Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana? 
  1. Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.
             Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē. Piemēram, tas ir pareizi, ja cilvēks saka: „Vajag skatīties tikai uz Dievu, un ne uz cilvēkiem”. Taču, visbiežāk, tādas „atklāsmes” saņem aizvainoti cilvēki, kuri ar to attaisno savu nevēlēšanos stāties godīgās un atklātās attiecībās ar citiem cilvēkiem Kristus Miesā. Es piekrītu tam, ka mums jāskatās un itin visā jāpaļaujas tikai uz Dievu, nevis uz cilvēku. Bet, tai pat laikā, esmu pārliecināts, ka tad, ja cilvēks darbojas vienatnē, neatkarīgi no Kristus Miesas, viņš atdala sevi no Dieva gribas un no Dievišķā aicinājuma. Daudzi cilvēki saka, ka līdzcilvēki tiem nav vajadzīgi, jo viņi pieder Vispasaules Draudzei. Daudzi cilvēki sava aizvainojuma dēļ atrodas tādā „vispasaules draudzē”, kurā nav vietas ne atskaitīšanās principam, ne pārmaiņām, ne priekš Dievišķās iejaukšanās, ne arī tam, lai dzels asinātu dzelzi. 
„Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.”(Salamana pamācības 27:17).
 Labākajā gadījumā, aizvainoti cilvēki skraida no vienas draudzes uz citu meklēdami to brīnumaino draudzi, kura atrisinātu visas viņu problēmas. Taču, līdzko jaunatrastajā draudzē rodas kaut mazākais diskomforts, viņi tūlīt pat bēg no turienes projām. 
„Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.”(Salamana pamācības 18:1).
 Aplūkosim dažus citus šīs Rakstu vietas tulkojumus ar nolūku, lai labāk izprastu to, par ko šeit tiek runāts. 
  • Cilvēks, kurš dzīvo viens, izdabā savām kaprīzēm un skaišas par jebkuru padomu no malas (Jaunā Jerusālemes Bībele).
 
  • Cilvēks, kurš dzīvo izolācijā, meklē tikai savu labumu un smejas par katru saprātīgu rīcību ( Jaunais dzīvais tulkojums).
 
  • Cilvēks, kurš norobežojas no citiem, meklē attaisnojumu un vienmēr atrod iemeslu strīdam (Jaunās Amerikāņu Bībeles tulkojums).
 
  • Cilvēks, kurš norobežojas savu personīgo mērķu dēļ, pretojas ikvienai saprātīgai domai (Jaunā Amerikāņu standarta Bībele).
 
  • Egoists cīnās pret visu kas saprātīgs, pieprasot savu labumu (Dzīvā Bībele).
 Ja cilvēks ir aizvainots, tad norobežošanās no saviem pāridarītājiem un aizsargsienas celšana ap sevi tam kļūst par pašsaprotamu lietu. 
            „Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāk nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāk nekā aizšaujamais pils durvīs.”( Salamana pamācības 18:19).
 Jā, cilvēki mūs var aizvainot un aizvainos, pat mums tuvi cilvēki. Taču, ja mēs nepiedosim saviem pāridarītājiem, tad iesakņojies aizvainojums aizvedīs mūs tālu projām no Dieva un Viņa aicinājuma mūsu dzīvei. Piedošana atnes dziedināšanu un brīvību! Caur piedošanu tu vari atbrīvot vai atsvabināt sevi pats. 
„Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.”( Jēkaba 5:16).
 Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs esam spēcīga rakstura cilvēki – Kristus rakstura

    Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem un nenes apmierinājumu arī pašam cilvēkam.Dievs vēlas, lai mūsu galvenie centieni un mērķis ir – pielīdzināties Jēzum. Ja Dieva vēlēšanās kļūs arī par mūsu vēlēšanos, tas mudinās mūs atklāt sevī tās dāvanas, kuras Dievs mums ir devis. Tas mudinās mūs arī kalpot cilvēkiem ar to dāvanu, kuru Tas Kungs mums piešķīris.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Mīlestība – tas ir pēdējo laiku uzvaras ierocis III

    Mīlestības princips pasargā mūsu sirdis, pasargā mūsu emocijas, mūsu dzīvi no traumām un rētām. Pēdējās dienās palielināsies ļaunums, naids, nodevība, cietsirdība, nepareizas attiecības cilvēku starpā. Jēzus negrēkoja, bet cilvēki tik un tā zaimoja, runāja ļaunu par Viņu. Bet, kā tad Viņš reaģēja uz šīm ļaunajām valodām, zaimiem? Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, Viņš nekad ļaunu neuzvarēja ar ļaunu. Jēzus zināja, ka tas nedarbosies, bet tikai vairos ļaunuma, sāpju, emocionālo rētu un naida straumi tā cilvēka dzīvē, kurš mēģinās ļaunu uzvarēt ar ļaunu
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Bīsties Dievu un nepriecājies par kāda cita kritienu!

    „Nepriecājies, kad tavs ienaidnieks krīt, un lai tava sirds nelīksmotos par viņa nelaimi,”(Salamana pam. 24:17).Ir lietas, kurām mums jāpievērš sava uzmanība. Svētība nekad nemēdz būt automātiska, arī paaugstināšana tāda nemēdz būt, tās ir jāizpelnās. Ja tu piever savas acis uz šīm lietām, un tu domā, ka šīs svētības tik un tā nokritīs no debesīm pār tevi, tu vienkārši sevi māni. Dievs vēlas izliet pār mums Savu gaismu. Mums nav jāpriecājas, kad krīt mūsu ienaidnieks.