Kā mēs varam staigāt piedošanā

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Mēs turpinām runāt par piedošanas svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Mēs runājām, ka piedošana cilvēka dzīvē atnes dziedināšanu un atbrīvošanu. Savukārt nepiedošana – dod vietu sātanam paša cilvēka dzīvē, kā arī draudzes dzīvē, atņem cilvēkam Dieva žēlastību un atnes šķelšanos Kristus Miesā.

 

Šodien vēlos jums parādīt, kas tieši norāda uz nepiedošanas klātbūtni cilvēka dzīvē. Daži jautājumi palīdzēs mums tikt ar to skaidrībā.

 

  1. Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu neko negribi zināt?
  2. Vai ir kāds cilvēks, no kura tu vairies?
  3. Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu visu laiku runā ko sliktu un nevari vien nomierināties?
  4. Vai ir kāds cilvēks, ar kuru ir pārņemtas visas tavas domas?
  5. Vai ir kāds cilvēks, kuru tu visu laiku par kaut ko turi aizdomās?
  6. Vai ir kāds cilvēks, kuru tu uzlūko kā savu problēmu avotu?

 

Ja kaut uz vienu jautājumu atbilde būs „jā”, tas norāda uz to, ka tev ir pie kā strādāt. Ļoti svarīgi ir veikt inventarizāciju savā dzīvē, ar mērķi, lai atklātu tos cilvēkus, kuriem tu vēl neesi piedevis, un pēc tam, – nožēlot to.

 

Parunāsim par to, kā mēs varam staigāt piedošanā.

 

  1. Beidz attaisnot savu aizvainojumu.

 

Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

 

  1. Pasargā savu sirdi no aizvainojuma.

 

„ Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23).

 

Ja mēs pieņemam lēmumu uzreiz piedot cilvēkiem, tad, tādā veidā, mēs aizslēdzam mūsu sirds durvis aizvainojumam. Šis lēmums ir jāpieņem pirms, un nevis pēc tam, kad mūs kāds aizvainos. Ja mēs lūgsimies saskaņā ar to shēmu, kuru mums ir atstājis Jēzus, tad mēs ik dienas varēsim atjaunoties šai lēmumā.

 

  1. Lūdz palīdzību Dievam.

 

„……. ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).

 

Ja tu jūti, ka tev ir problēmas, kas saistītas ar nepiedošanu, tad lūdz tajā palīdzību Dievam, un Viņš tev palīdzēs. Un vēl, tu vari lūgt lai Dievs dziedina tavas dvēseles rētas un dziedina no sāpēm, kas ir tevī. Ja tu ļausi, Dievs paņems no tevis tavas sāpes.

 

  1. Nepaliec vai neapstājies pie sāpēm, kas tev nodarītas.

 

Ik mirkli nedomā par sāpēm, kas tev nodarītas. Šāda uzvedība baro rūgtuma sakni un padara piedošanu vēl grūtāku. Protams, konstruktīvas pārdomas par to, kas tad galu galā ar tevi noticis, ir nepieciešamas, taču tās atšķiras no pastāvīgām mokošām pārdomām par notikušo.

 

Konstruktīvas domas – tā ir dziļa situācijas analīze ar mērķi noteikt to, kādai ir jābūt pareizai reakcijai.

 

Ja mēs tomēr savās domās pārāk ilgi kavējamies pie notikušā, tad tā mēs atgādinām sev to, kas notika, un, tādā veidā, no jauna atmodinām sāpju sajūtu. Šādā brīdī mūsos pamostas dažādas negatīvās emocijas, no kurām mums vēlāk arī nāksies atbrīvoties, lai atnāktu pilnīga dziedināšana.

 

Daži ģimenes terapeiti, lai palīdzētu cilvēkiem aizmirst un attālināties cilvēkiem vienam no otra, izmanto metodiku, ar kuras palīdzību cilvēks patur savā prātā tikai to ļaunumu, kuru tam nodarījis viens vai otrs cilvēks. Daudzi psihiatri to izmanto gadījumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu.

 

 

Lai palīdzētu sievietei apglabāt savu mīlestību uz bijušo vīru, terapeiti koncentrē viņas uzmanību uz visu to slikto, ko vīrs ir izdarījis.

 

Pēc tam, kad naids un dusmas ieņem to vietu, kur agrāk atradās mīlestība, cilvēkiem kļūst vienkārši neiespējami atrasties līdzās un celt jebkādas attiecības. Šāds paņēmiens, protams, atnes cilvēkam vēl lielāku ļaunumu.

 

Bībele saka, ka mīlestība nepiemin ļaunu vai nepatur atmiņā izdarīto ļaunumu.

 

Dzīvot piedošanā – tā ir ne tikai Dieva griba cilvēkam, bet tā arī atnes labumu pašam cilvēkam.

 

Dieva mierā!

 

Līdz rītam!

Līdzīgi raksti

  • Kāds ir pats augstākais bauslis?

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja:1-mais bauslis – „Mīli Dievu!”2-rais bauslis – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!”Tad, kad tevi vada līdzcietība un mīlestība pret cilvēkiem, tu vairs netērē laiku tam, lai iztirzātu savus trūkumus. Tavi trūkumi nevar apturēt tavu kalpošanu cilvēkiem.

    Kad kāds rakstu mācītājs Jēzum pajautāja: „Kāds ir pats augstākais bauslis?” Jēzus viņam atbildēja: 1-mais...

  • Lūgšana ne tikai mums palīdz ieiet Dieva klātbūtnē, tā arī ir avots Dievišķām atklāsmēm III

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un sadraudzību ar Dievu, zināja, kas un kā Viņam jādara vai jārunā. Lūk, ko Jēzus teica:“Tad Jēzus turpināja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat”(Jāņa ev. 5:19).Pēc sapulču ( konferenču) novadīšanas templī, Jēzus pavadīja naktis Eļļas kalnā. Nav šaubu, ka Viņš tur satikās un bija sadraudzība ar Tēvu, bet no rīta nesa svaigu Vārdu tautai, kura nāca ar slāpēm, lai dzirdētu šo Vārdu.

    Mēs runājam par lūgšanu, kā par atklāsmes avotu un vadību dzīvē. Vakar, mēs ieraudzījām, ka Jēzus caur lūgšanu un...

  • Lūgšana – tas ir aicinājums Dievam ņemt dalību mūsu dzīvē

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana – tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir izpratne par to, ka esmu vājš, un ka ir Tas, Kurš ir stiprāks, Kurš mīl un rūpējas par mani. Lūgšana – tas ir uzaicinājums Tam, Kurš ir stiprāks par mani un maniem apstākļiem.Vai atceraties Jairu? Par viņu ir rakstīts Marka Evaņģēlija 5:22.23. Jairs nosūtīja cilvēkus pie Jēzus, lai uzaicinātu Viņu pie sevis uz mājām, jo viņa meita bija tuvu nāvei.

    Dievs neienāks tavā dzīvē, ja tu Viņu neuzaicināsi. Lūgšana - tas ir lūgums Dievam nākt mums palīgā. Tā ir...

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.

    Mūsu kalpošana mērķis ir, - būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau...

  • Dieva Vārds – tas ir ūdens

    Dieva Vārds – tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams nostiprināties mūžīgai dzīvībai, kuru dāvājis mums Dievs.Bībele saka:„Dieva gods ir kādu lietu apslēpt, bet ķēniņa gods ir kādu lietu izdibināt un noskaidrot.”(Sāl.pam.25:2)

    Dieva Vārds - tas ir dārgums, pret kuru mums ir pareizi jāizturas un caur kuru mums ir nepieciešams...

  • Pestīšanas cerība III

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet tā labvēlīgi ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd.Lai mēs varētu efektīvi apbruņoties ar pestīšanas cerību, mums ir jāsaprot, kas mēs esam šajā pasaulē, un kā mums jālieto šis miers.Pāvils sacīja:„Un kas šo pasauli lieto, kā tādi, kas to nelieto, jo šīs pasaules kārtība paiet.”(1.Korintiešiem 7:31).

    Cerība palīdz mums būt mierā jau šobrīd, kad mēs domājam par nākotni. Cerība vienmēr fokusē mūs uz nākotni, bet...