Kā mēs varam staigāt piedošanā

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

Mēs turpinām runāt par piedošanas svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Mēs runājām, ka piedošana cilvēka dzīvē atnes dziedināšanu un atbrīvošanu. Savukārt nepiedošana – dod vietu sātanam paša cilvēka dzīvē, kā arī draudzes dzīvē, atņem cilvēkam Dieva žēlastību un atnes šķelšanos Kristus Miesā.

 

Šodien vēlos jums parādīt, kas tieši norāda uz nepiedošanas klātbūtni cilvēka dzīvē. Daži jautājumi palīdzēs mums tikt ar to skaidrībā.

 

  1. Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu neko negribi zināt?
  2. Vai ir kāds cilvēks, no kura tu vairies?
  3. Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu visu laiku runā ko sliktu un nevari vien nomierināties?
  4. Vai ir kāds cilvēks, ar kuru ir pārņemtas visas tavas domas?
  5. Vai ir kāds cilvēks, kuru tu visu laiku par kaut ko turi aizdomās?
  6. Vai ir kāds cilvēks, kuru tu uzlūko kā savu problēmu avotu?

 

Ja kaut uz vienu jautājumu atbilde būs „jā”, tas norāda uz to, ka tev ir pie kā strādāt. Ļoti svarīgi ir veikt inventarizāciju savā dzīvē, ar mērķi, lai atklātu tos cilvēkus, kuriem tu vēl neesi piedevis, un pēc tam, – nožēlot to.

 

Parunāsim par to, kā mēs varam staigāt piedošanā.

 

  1. Beidz attaisnot savu aizvainojumu.

 

Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

 

  1. Pasargā savu sirdi no aizvainojuma.

 

„ Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23).

 

Ja mēs pieņemam lēmumu uzreiz piedot cilvēkiem, tad, tādā veidā, mēs aizslēdzam mūsu sirds durvis aizvainojumam. Šis lēmums ir jāpieņem pirms, un nevis pēc tam, kad mūs kāds aizvainos. Ja mēs lūgsimies saskaņā ar to shēmu, kuru mums ir atstājis Jēzus, tad mēs ik dienas varēsim atjaunoties šai lēmumā.

 

  1. Lūdz palīdzību Dievam.

 

„……. ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).

 

Ja tu jūti, ka tev ir problēmas, kas saistītas ar nepiedošanu, tad lūdz tajā palīdzību Dievam, un Viņš tev palīdzēs. Un vēl, tu vari lūgt lai Dievs dziedina tavas dvēseles rētas un dziedina no sāpēm, kas ir tevī. Ja tu ļausi, Dievs paņems no tevis tavas sāpes.

 

  1. Nepaliec vai neapstājies pie sāpēm, kas tev nodarītas.

 

Ik mirkli nedomā par sāpēm, kas tev nodarītas. Šāda uzvedība baro rūgtuma sakni un padara piedošanu vēl grūtāku. Protams, konstruktīvas pārdomas par to, kas tad galu galā ar tevi noticis, ir nepieciešamas, taču tās atšķiras no pastāvīgām mokošām pārdomām par notikušo.

 

Konstruktīvas domas – tā ir dziļa situācijas analīze ar mērķi noteikt to, kādai ir jābūt pareizai reakcijai.

 

Ja mēs tomēr savās domās pārāk ilgi kavējamies pie notikušā, tad tā mēs atgādinām sev to, kas notika, un, tādā veidā, no jauna atmodinām sāpju sajūtu. Šādā brīdī mūsos pamostas dažādas negatīvās emocijas, no kurām mums vēlāk arī nāksies atbrīvoties, lai atnāktu pilnīga dziedināšana.

 

Daži ģimenes terapeiti, lai palīdzētu cilvēkiem aizmirst un attālināties cilvēkiem vienam no otra, izmanto metodiku, ar kuras palīdzību cilvēks patur savā prātā tikai to ļaunumu, kuru tam nodarījis viens vai otrs cilvēks. Daudzi psihiatri to izmanto gadījumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu.

 

 

Lai palīdzētu sievietei apglabāt savu mīlestību uz bijušo vīru, terapeiti koncentrē viņas uzmanību uz visu to slikto, ko vīrs ir izdarījis.

 

Pēc tam, kad naids un dusmas ieņem to vietu, kur agrāk atradās mīlestība, cilvēkiem kļūst vienkārši neiespējami atrasties līdzās un celt jebkādas attiecības. Šāds paņēmiens, protams, atnes cilvēkam vēl lielāku ļaunumu.

 

Bībele saka, ka mīlestība nepiemin ļaunu vai nepatur atmiņā izdarīto ļaunumu.

 

Dzīvot piedošanā – tā ir ne tikai Dieva griba cilvēkam, bet tā arī atnes labumu pašam cilvēkam.

 

Dieva mierā!

 

Līdz rītam!

Līdzīgi raksti

  • Disciplīna – tā ir pastāvība izvēlētās rīcības virzienā

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no jauna atgriezāties pie vecajiem ieradumiem? Es domāju, ka daudziem. Kālab tā notiek? Es nezinu visus iemeslus, bet es zinu, ka viens no iemesliem ir disciplīnas trūkums. Izmaiņas pieprasa ne tikai rīcību, bet arī pastāvību izvēlētajā rīcībā. Bez pastāvības, mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien apdzisīs.

    Kuram no jums ir bijis tā, ka jūs sākāt attīstīt sevī kādus jaunus ieradumus, un tad, pēc neilga laika, jūs no...

  • Pie kādas cilvēku kategorijas šodien piederi tu – pie Jēzus mācekļiem vai pie pūļa? II

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis krustu, kaunu un zaimošanu attiecībā uz Sevi. Tas nozīmē, ka Jēzus noteikti vedīs mūs pa raudu un nāves ielejām, pa ceļiem, kurus mēs negribam staigāt, bet kas ir labāki priekš mums, jo tikai Viņš zina, kas ir pats labākais mums. Mācekļi sekoja Jēzum ne tikai tad, kad Viņš runāja viņiem tīkamas lietas, bet arī tad, kad Viņš atmaskoja un laboja viņus. Mācekļi sekoja Jēzum pat tad, kad viņi nesaprata to, ko Viņš tiem sacīja. Mācekļi vienkārši uzticējās Viņa gudrībai.

    Ceļš, pa kuru mūs vedīs Jēzus, ne vienmēr būs gluds un viegls. Bībele mums saka, ka Pats Jēzus ir pacietis...

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? II

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā gadījumā, ir velti gaidīt atbildību.Kalps, kurš apraka savu talentu, domāja slikti par savu kungu. Viņš uzlūkoja savu kungu kā ļaunu cilvēku, kurš pļauj tur, kur nav sējis, salasa tur, kur nav kaisījis. Tamlīdzīgu spriedelējumu dēļ šī cilvēka sirdī nebija nekāda stimula ieguldīt sevi par visiem 100%.

    Atbildība ir saistīta ar cilvēka sirds stāvokli. Ja ir viltīga sirds, bet prāts nav atjaunots, tad, tādā...

  • Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli, bijušais Lielbritānijas premjers, ir sacījis: „Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk.”Ietekmīgs cilvēks to saprot. Tālab, ja tu gribi nodzīvot efektīvu un ietekmīgu dzīvi, tev ir jāgatavo sevi tam.Kam tad mums ir jāsagatavojas?

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli...

  • Padomu došana jeb konsultēšana

    Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot padomus jeb konsultējot. Atnāk brīži, kad vēlamies atklāt cilvēkiem patiesību, lai viņi savā dzīvē pieņemtu pareizos lēmumus. Katram no mums ir vajadzīgs padoms. Bībelē ir teikts, ka: „Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās”(Sal. pamācības, 15:22).

    Es vēlos atklāt konsultēšanas principu, kā piemēru minot Jetrua dzīvi. Ikviens no mums palīdz cilvēkiem, sniedzot...

  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28:

    Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu - gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs...