Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs izskatām otro Vēstuli Korintiešiem 4:1-5. Šī Rakstu vieta, tāpat kā visa Bībele, ir priekš mums gudrības un pamācību pilna. Pamatojoties uz šo Rakstu vietu, mēs izdalījām virkni principu, kurus mēs varam pielietot savā dzīvē, un konkrēti: 1)Man jau ir kalpošana – parādīt Dievu man apkārt esošajiem cilvēkiem un ar savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu. 2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības . 3)Man nevajag pagurt un padoties . 4)Man jāatsakās no slepenām kauna lietām . 5)Man nav jādzīvo viltībā, man jādzīvo godīgi un taisni . Šodien mēs ieraudzīsim vēl dažas patiesības, kas atrodamas šajā Rakstu vietā. 6)Nesagrozi (nevilto) Dieva Vārdu. 
„…nedz viltojam Dieva vārdu…”. (2.Korintiešiem 4:2).
 Cilvēks sagroza vai vilto Dieva vārdu personīgā labuma dēļ, bet tādā veidā viņš kaitē tikai pats sev. Neizmanto Dieva vārdu ar nolūku, lai manipulētu ar cilvēkiem un darītu to, ko gribi tu. Neinterpretē Bībeli pa savam un nesagrozi to. Centies saprast Dieva sirdi un nodod to cilvēkiem, lai tie iemantotu dzīvību. 
„Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2.Timotejam 2:15).
 Lai pareizi mācītu Dieva vārdu, man ir jācenšas būt krietnam Dieva acīs. Tas nozīmē, ka tavai sirdij ir jābūt tīrai no savtīguma un egoisma. Tev ir jākalpo ar tādu sirdi, lai tev nevarētu pārmest dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu savtīgos nolūkos. 7)Paužot patiesību, esi patiess un godīgs. 
„….bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” (2.Korintiešiem 4:2).
 „Paužot patiesību” – tas nozīmē atskaitīties, minēt nepieciešamos faktus, kad tas būs nepieciešams, darot to tāpēc, lai cilvēki varētu redzēt tavu patiesumu un noticētu taviem tīrajiem motīviem. 
„ Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus. Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu.” (1.Pētera 3:15-17).
 Mums ir jārīkojas saskaņā ar sirdsapziņu, paužot patiesību Dieva priekšā. 
„ Uzlūkodams sinedriju, Pāvils sacīja: Brāļi, es esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz šai dienai.”(Apustuļu darbi 23:1).
 Pāvils, aizstāvoties pret savu ienaidnieku melīgajiem apvainojumiem, darīja to ar tīru sirdsapziņu. Nerīkojies pret savu sirdsapziņu, bet atjauno un attīri savu sirdsapziņu. Dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu – tas nozīmē būt patiesam un godīgam itin visā, ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā. 
„ Tāpēc es arī cenšos vienmēr paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.” (Apustuļu darbi 24:16).
 Mums ir jāpatur skaidra sirdsapziņa ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā. 
„ Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.” (Romiešiem 13:5).
 Sirdsapziņa ir augstāka par sodu, tālab, pareizi rīkoties vajag ne tikai bailēs no tā, ka tiksi sodīts pēc likuma, bet tāpēc, ka gribi dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu. 8)Kad mēs piepildām savu daļu, mēs esam brīvi no to asinīm, kuri pazūd. 
„ Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.”( 2.Korintiešiem 4:3-4).
 Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu. Neatkarīgi no tā, cik pareizi mēs dzīvosim, tik un tā būs cilvēki, kuri negribēs pieņemt Jēzu kā savas dzīves Kungu. Galvenais, lai mēs nekļūstam par piedauzības akmeni cilvēkiem, kuri meklē, un ir reliģijas pievilti. Ar savu dzīvi vajag reklamēt Jēzu tā, lai itin visi, kuri mūs redz, varētu ieraudzīt Dievu un saskarties ar Viņa mīlestību, spēku un gudrību. 
„Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:5).
 Mēs esam – Dieva reklāma! Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ticība uz Jēzu – ir vienīgais, kas var novērst grēka krišanas sekas

    „Jūs zināt, ka Viņš ir atklājies, lai grēkus atņemtu, un grēku nav Viņā.” (1Jāņa 3:5).Jēzus nāca, lai paņemtu uz Sevi mūsu grēkus, citādi, mēs nevarētu glābties no traģēdijām, bēdām un nāves. Slava, Dievam par to, ka Viņš sūtīja Jēzu Kristu šajā pasaulē! Jēzus – ir pierādījums tam, ka Dievs mūs mīl. Ja, Dievs vēlētu cilvēkiem ļaunumu, tad Viņš nekad nebūtu mums Jēzu sūtījis.
  • Dzīves mērķa meklēšana III

    Mēs ar jums runājam par cilvēka centieniem atrast savas dzīves mērķi. Līdz šim par piemēru mēs ņēmām Salamana – Dāvida dēla dzīvi. Salamans ir pats gudrākais cilvēks uz zemes. Mēs redzējām, ka sava ceļa sākumā Salamans ieguva gudrību un bagātību, jo viņš mīlēja Dievu un iepazina Viņu. Bet Salamana dzīvē bija arī tāds periods, kad viņš aizgāja no Dieva un sekoja citiem dieviem. Tieši šajā laikā Salamans mēģināja piesātināt savu dvēseli ar dažādām lietām, viņš meklēja apmierinājumu dažādās lietās. Bet, galu galā, Salamans saprata, ka bez Dieva laime un apmierinājums šajā dzīvē nav iespējams.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! III

    Dievu mīlēt nav grūti – vienkārši domā par Viņu, par to, ko Viņš katru dienu dara tavā labā, un tad tava dabīgā reakcija būs pateicība Viņam. Pielūgt Dievu – tā kļūs par dabīgu lietu tiem, kuri domā par Viņu un Viņa darbiem. Dievs ļoti stipri mīl tevi. Bet ja tu dzīvo, un tajā pat laikā nedomā par Viņu, neredzi to, ko Viņš dara tavā labā, tev ir grūti upurēt, un konkrēti, tev ir grūti upurēt tavu aizņemtību, tavas finanses, tavu laiku, tavu komfortu, jo tu nedomā par Viņu.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! II

    „Dāvanas(spējas vai talants) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Pētot draudzes vēsturi, mēs redzam, ka visi Dieva ģenerāļi nesāka uzreiz ar lielu kalpošanu. Šie cilvēki sāka izmantot to, kas tiem bija, un sāka darīt to, ko tie prata. Rezultātā, viņu dāvana vai spējas atrada viņiem vietu Jēzus Miesā un aizveda viņus pie lielas kalpošanas.Piemēram, doktors T.L.Osborns ieraudzīja vajadzību cilvēku glābšanā, un tāpēc, viņš sāka piepildīt šo vajadzību tādā veidā, kā viņš to saprata un spēja: viņš sāka drukāt traktātus uz savas rakstāmmašīnas un iznēsāt tos no mājas uz māju, atstājot šos traktātus pasta kastītēs. Tolaik viņš pat nespēja iedomāties, ka tas novedīs līdz grandiozas starptautiskas evaņģelizācijas kalpošanai, kāda viņam ir šodien.
  • Koncentrējieties uz balvu, un ne uz sāpēm un diskomfortu

    Lai iegūtu potenciālās priekšrocības, kas apslēptas sāpēs un problēmās, mums jāiemācās ieraudzīt ciešanu garīgo būtību un dabu.Pirmkārt, salīdzinājumā ar mūžīgajām mokām, kuras sagaida katru, kurš iziet uz kompromisu šai dzīvē personīgā labuma dēļ, mūsu šīsdienas sāpes ir īslaicīgas.Otrkārt, mūsu šīsdienas sāpes ir nenozīmīgas salīdzinājumā ar to Dieva godību, kura sagaida katru, kurš cienīgi izturēs šīs sāpes.Ejot caur pagaidu ciešanām, mēs iegūstam mūžīgo godību un prieku. Pagaidu ciešanas vairo mūžīgo godību.