Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

 Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu! Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs izskatām otro Vēstuli Korintiešiem 4:1-5. Šī Rakstu vieta, tāpat kā visa Bībele, ir priekš mums gudrības un pamācību pilna. Pamatojoties uz šo Rakstu vietu, mēs izdalījām virkni principu, kurus mēs varam pielietot savā dzīvē, un konkrēti: 1)Man jau ir kalpošana – parādīt Dievu man apkārt esošajiem cilvēkiem un ar savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu. 2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības . 3)Man nevajag pagurt un padoties . 4)Man jāatsakās no slepenām kauna lietām . 5)Man nav jādzīvo viltībā, man jādzīvo godīgi un taisni . Šodien mēs ieraudzīsim vēl dažas patiesības, kas atrodamas šajā Rakstu vietā. 6)Nesagrozi (nevilto) Dieva Vārdu. 
„…nedz viltojam Dieva vārdu…”. (2.Korintiešiem 4:2).
 Cilvēks sagroza vai vilto Dieva vārdu personīgā labuma dēļ, bet tādā veidā viņš kaitē tikai pats sev. Neizmanto Dieva vārdu ar nolūku, lai manipulētu ar cilvēkiem un darītu to, ko gribi tu. Neinterpretē Bībeli pa savam un nesagrozi to. Centies saprast Dieva sirdi un nodod to cilvēkiem, lai tie iemantotu dzīvību. 
„Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2.Timotejam 2:15).
 Lai pareizi mācītu Dieva vārdu, man ir jācenšas būt krietnam Dieva acīs. Tas nozīmē, ka tavai sirdij ir jābūt tīrai no savtīguma un egoisma. Tev ir jākalpo ar tādu sirdi, lai tev nevarētu pārmest dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu savtīgos nolūkos. 7)Paužot patiesību, esi patiess un godīgs. 
„….bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” (2.Korintiešiem 4:2).
 „Paužot patiesību” – tas nozīmē atskaitīties, minēt nepieciešamos faktus, kad tas būs nepieciešams, darot to tāpēc, lai cilvēki varētu redzēt tavu patiesumu un noticētu taviem tīrajiem motīviem. 
„ Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus. Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu.” (1.Pētera 3:15-17).
 Mums ir jārīkojas saskaņā ar sirdsapziņu, paužot patiesību Dieva priekšā. 
„ Uzlūkodams sinedriju, Pāvils sacīja: Brāļi, es esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz šai dienai.”(Apustuļu darbi 23:1).
 Pāvils, aizstāvoties pret savu ienaidnieku melīgajiem apvainojumiem, darīja to ar tīru sirdsapziņu. Nerīkojies pret savu sirdsapziņu, bet atjauno un attīri savu sirdsapziņu. Dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu – tas nozīmē būt patiesam un godīgam itin visā, ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā. 
„ Tāpēc es arī cenšos vienmēr paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.” (Apustuļu darbi 24:16).
 Mums ir jāpatur skaidra sirdsapziņa ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā. 
„ Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.” (Romiešiem 13:5).
 Sirdsapziņa ir augstāka par sodu, tālab, pareizi rīkoties vajag ne tikai bailēs no tā, ka tiksi sodīts pēc likuma, bet tāpēc, ka gribi dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu. 8)Kad mēs piepildām savu daļu, mēs esam brīvi no to asinīm, kuri pazūd. 
„ Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.”( 2.Korintiešiem 4:3-4).
 Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu. Neatkarīgi no tā, cik pareizi mēs dzīvosim, tik un tā būs cilvēki, kuri negribēs pieņemt Jēzu kā savas dzīves Kungu. Galvenais, lai mēs nekļūstam par piedauzības akmeni cilvēkiem, kuri meklē, un ir reliģijas pievilti. Ar savu dzīvi vajag reklamēt Jēzu tā, lai itin visi, kuri mūs redz, varētu ieraudzīt Dievu un saskarties ar Viņa mīlestību, spēku un gudrību. 
„Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:5).
 Mēs esam – Dieva reklāma! Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.
  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

    Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam

    „…..jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.”(Atklāsmes gr.17:14).Lai pievienotos uzvarētāju armijai Jēzū Kristū, ir nepieciešams sevi kvalificēt trīs virzienos – aicinājumā, izredzētībā, uzticībā. Sīkāk par to mēs runāsim rītdien, bet šodien, vēlos lai ieraugāt to, ka karš ir neizbēgams, bet šajā karā Dievs paļaujas uz Saviem aicinātajiem, izredzētajiem un uzticamajiem, kas ir līdz ar Viņu.