Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs noskaidrojām, ka vienīgais likumīgais pamats mūsu piedošanai ir tas, ko Jēzus paveica pie Krusta. Jēzus paņēma uz Sevi mūsu grēkus un mūsu vietā kļuva kā grēcinieks.          Jēzus pārsedza mūs ar Savām Asinīm.          Jēzus aizmirsa un vairs nepiemin mūsu grēkus. Piedošana ir dāvāta mums ne tāpēc, ka mēs būtu to nopelnījuši, bet tikai pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri Golgatas Krustā. Šodien mēs izskatīsim to, kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva. Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie. 
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
 Dievs ir uzticīgs un taisns, un, JA mēs atzīstamies Dieva priekšā savos grēkos, Viņš mums piedod. Vārds „JA” runā par nosacījumiem. Neskatoties uz to, ka Dievs Kristū jau ir piedevis mūsu grēkus (pagātnes, tagadnes un nākotnes), mēs joprojām paliksim Viņa parādnieki, ja vien nelūgsim piedošanu un neizsūdzēsim savus grēkus Viņa priekšā. Tikai krāpnieki saka, ka viņiem nav grēku. 
„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1.Jāņa 1:8).
 Ja Dievs mums norāda uz mūsu grēkiem, nav jēgas to slēpt. Vienīgais pareizais lēmums ir – lūgt piedošanu un atbrīvot sevi no pagātnes nastas un pastrādātajām muļķībām. Daudzi cilvēki attaisno savus grēkus vai arī nepievērš tam īpašu uzmanību. Mums ir pareizi jāsaprot piedošana, kuru saņemam no Dieva. 
„ Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana pamācības 28:13).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….tam nebūs veiksmes, ….” Vārds „veiksme” citos Bībeles tulkojumos tiek tulkots kā „uzplaukums”. Tavas dvēseles un miesas uzplaukums ir atkarīgs no tavas vēlēšanās tikt skaidrībā ar saviem grēkiem un no vēlēšanās palūkoties taisnībai acīs. Ja tu zini, ka tavā dzīvē ir grēks, bet visādi slēp to, tad tu pats kavē savu uzplaukumu. Tādam cilvēkam, saskaņā ar šo Rakstu vietu, nebūs veiksmes, nebūs uzplaukuma. Vēlos atzīmēt, ka attiecībā uz jautājumu par grēku nožēlu pastāv divas pieejas. 
  • Pasaulīgās skumjas, kas ved uz nāvi.
 
  • Dievišķās skumjas , kas ved mūs uz grēku nožēlu un atved pie glābšanas.
 
„ Tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas – kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu! Katrā ziņā jūs esat pierādījuši, ka šinī lietā esat nevainīgi.” (2.Korintiešiem 7:9-11).
 
  • Pasaulīgās skumjas – tā ir nevis grēka, bet grēka seku apraudāšana.
 
  • Dievišķās skumjas – tā ir dziļa nožēla par izdarītajiem grēkiem, naids pret šiem grēkiem un vēlēšanās atbrīvoties no šiem grēkiem. Dievišķās skumjas fokusē uzmanību uz cēloni, nevis uz sekām. Nav seku bez cēloņa. Bet par nožēlu, cilvēki bieži vien koncentrē savu uzmanību uz sekām, vēršas pie Dieva pēc piedošanas, tai pat laikā neesot patiesi savā grēku nožēlā.
 Tā tas notika ar faraonu. Pēc tam, kad Ēģiptes zemi piepildīja vardes, faraonu interesēja nevis iemesls, kāpēc tās ir parādījušās, bet tikai tas, lai zeme tiktu atbrīvota no vardēm. 
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu. Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm, ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās. Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem . Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti.” Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.
 
Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: “Lūdziet To Kungu, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu Tam Kungam.” Un Mozus sacīja faraonam: “Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?” Un viņš sacīja: “Rīt.” Un tas sacīja: “Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā Tas Kungs, mūsu Dievs. Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies.” Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam. Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos. Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja. Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.(2.Mozus 7: 26-29; 8:1-2; 8:4-11).
 Pēc tam, kad vardes pazuda, faraons tūlīt pat nocietināja savu sirdi, jo viņš nejuta nožēlu par savu grēku, bet gan grēka sekām. Tur, kur nav patiesas nožēlas par saviem grēkiem, tur nebūs arī brīvības no grēkiem, jo Dievs attīra mūs no katras netaisnības tikai caur patiesu mūsu grēku nožēlas procesu. Pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu. Dievišķās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs atklāj Savus noslēpumus tiem cilvēkiem, kuri stāv savā sardzē

    “Es nostāšos savā sarga vietā, es turēšos stingri savā sargu tornī, un es novērošu un pārbaudīšu kā izlūks, ko Viņš man sacīs un kādu atbildi dos uz manu sūdzību.” Bet man atbildēja Tas Kungs un teica man: “Apraksti tevis redzēto parādību un uzraksti to uz plāksnēm, lai to ikviens viegli var lasīt.”(Habakuka 2:1-2).
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? III

    Vēl viena balss, kuru mēs bieži dzirdam, -tā ir citu cilvēku balss vai cilvēciskā viedokļa balss. Šeit ietilpst ekspertu balss, piemēram, ārstu, kuri pasludina to, ko rāda medicīniskā aparatūra. Ārsts var teikt pacientam, ka tas nomirs pēc trīs dienām, jo par to liecina aparatūra, analīžu rezultāti un viņa medicīniskā pieredze. Slava Dievam par ārstiem, bet mums jāzina, ka pēdējais vārds vienmēr pieder Dievam. Dievs bieži vien saka ko pilnīgi pretēju tam, ko saka eksperti. Tādos gadījumos, ar cieņu izturoties pret dažādiem speciālistiem, vajag atlikt malā ekspertu slēdzienus un uzticēties Dievam, un ne cilvēkam. Ja tu vairāk uzticēsies ekspertu slēdzienam, bet ne Dieva Vārdam, Dievs nespēs tev dot dzīvību.
  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Atskaitīšanās palīdz mums iegremdēt sevi Kristū

    Atskaitīšanās kāda priekšā dara mūs stiprus un vieno ar citiem ticīgajiem, kā arī izslēdz no mūsu vidus mentalitāti, kura saucas „Es esmu vientuļa sala(atsevišķa sala)”, kuras dēļ šodien ļoti bieži cieš Kristus Miesa.Dievs negrib, ka tu esi sala, kas atrodas atstatus un neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam atbildīgi ne tikai par to, lai paši atskaitītos citu priekšā, bet arī par to, lai aicinātu citus ticīgos Kristus Miesā uz atskaitīšanos un palīdzētu viņiem tajā.