Kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs noskaidrojām, ka vienīgais likumīgais pamats mūsu piedošanai ir tas, ko Jēzus paveica pie Krusta. Jēzus paņēma uz Sevi mūsu grēkus un mūsu vietā kļuva kā grēcinieks.          Jēzus pārsedza mūs ar Savām Asinīm.          Jēzus aizmirsa un vairs nepiemin mūsu grēkus. Piedošana ir dāvāta mums ne tāpēc, ka mēs būtu to nopelnījuši, bet tikai pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri Golgatas Krustā. Šodien mēs izskatīsim to, kā mēs varam saņemt piedošanu no Dieva. Dievs piedod mums mūsu grēkus pamatojoties uz Jēzus Kristus upuri. Tomēr, vispirms mums ir jāatzīstas Viņa priekšā savos grēkos, jāizsūdz savi grēki un jānožēlo tie. 
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.”(1.Jāņa 1:9).
 Dievs ir uzticīgs un taisns, un, JA mēs atzīstamies Dieva priekšā savos grēkos, Viņš mums piedod. Vārds „JA” runā par nosacījumiem. Neskatoties uz to, ka Dievs Kristū jau ir piedevis mūsu grēkus (pagātnes, tagadnes un nākotnes), mēs joprojām paliksim Viņa parādnieki, ja vien nelūgsim piedošanu un neizsūdzēsim savus grēkus Viņa priekšā. Tikai krāpnieki saka, ka viņiem nav grēku. 
„Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos.” (1.Jāņa 1:8).
 Ja Dievs mums norāda uz mūsu grēkiem, nav jēgas to slēpt. Vienīgais pareizais lēmums ir – lūgt piedošanu un atbrīvot sevi no pagātnes nastas un pastrādātajām muļķībām. Daudzi cilvēki attaisno savus grēkus vai arī nepievērš tam īpašu uzmanību. Mums ir pareizi jāsaprot piedošana, kuru saņemam no Dieva. 
„ Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.” (Salamana pamācības 28:13).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā „…….tam nebūs veiksmes, ….” Vārds „veiksme” citos Bībeles tulkojumos tiek tulkots kā „uzplaukums”. Tavas dvēseles un miesas uzplaukums ir atkarīgs no tavas vēlēšanās tikt skaidrībā ar saviem grēkiem un no vēlēšanās palūkoties taisnībai acīs. Ja tu zini, ka tavā dzīvē ir grēks, bet visādi slēp to, tad tu pats kavē savu uzplaukumu. Tādam cilvēkam, saskaņā ar šo Rakstu vietu, nebūs veiksmes, nebūs uzplaukuma. Vēlos atzīmēt, ka attiecībā uz jautājumu par grēku nožēlu pastāv divas pieejas. 
  • Pasaulīgās skumjas, kas ved uz nāvi.
 
  • Dievišķās skumjas , kas ved mūs uz grēku nožēlu un atved pie glābšanas.
 
„ Tad tagad es priecājos ne par to, ka jūs tapāt skumdināti, bet par to, ka jūs tapāt skumdināti uz atgriešanos; jo jūs esat skumdināti pēc Dieva prāta, lai jums nekas no mums nenāktu par ļaunu. Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. Jo redziet, šīs dievišķās skumjas – kādu rosību tās ir jūsos modinājušas, pat aizstāvēšanos, uztraukumu, bailes, ilgas, centību, sodīšanu! Katrā ziņā jūs esat pierādījuši, ka šinī lietā esat nevainīgi.” (2.Korintiešiem 7:9-11).
 
  • Pasaulīgās skumjas – tā ir nevis grēka, bet grēka seku apraudāšana.
 
  • Dievišķās skumjas – tā ir dziļa nožēla par izdarītajiem grēkiem, naids pret šiem grēkiem un vēlēšanās atbrīvoties no šiem grēkiem. Dievišķās skumjas fokusē uzmanību uz cēloni, nevis uz sekām. Nav seku bez cēloņa. Bet par nožēlu, cilvēki bieži vien koncentrē savu uzmanību uz sekām, vēršas pie Dieva pēc piedošanas, tai pat laikā neesot patiesi savā grēku nožēlā.
 Tā tas notika ar faraonu. Pēc tam, kad Ēģiptes zemi piepildīja vardes, faraonu interesēja nevis iemesls, kāpēc tās ir parādījušās, bet tikai tas, lai zeme tiktu atbrīvota no vardēm. 
„Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Ej pie faraona un saki viņam: tā saka Tas Kungs: atlaid Manu tautu, ka tā Man kalpotu. Un, ja tu liegsies to atlaist, tad, redzi, Es sodīšu visas tavas zemes robežas ar vardēm, ka upe mudžēt mudžēs ar vardēm, un tās līdīs ārā un nāks tavos namos un tavā guļamistabā, un tavā gultā, un tavu kalpu namos, un pie taviem ļaudīm gan viņu krāsnīs, gan viņu abrās. Un vardes nāks pie tevis un pie taviem ļaudīm un visiem taviem kalpiem . Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Saki Āronam: izstiep savu roku ar savu zizli pār upēm, pār kanāliem un ezeriem un liec nākt vardēm pār Ēģipti.” Un Ārons izstiepa savu roku pār Ēģiptes ūdeņiem, un vardes nāca un apklāja visu Ēģiptes zemi.
 
Tad faraons atsauca Mozu un Āronu un sacīja: “Lūdziet To Kungu, ka Tas atņem vardes no manis un no manas tautas, un es atlaidīšu tautu, lai tā upurētu Tam Kungam.” Un Mozus sacīja faraonam: “Saki man, kad lai es aizlūdzu par tevi, taviem kalpiem un tavu tautu, lai vardes vairs nenāktu pie tevis un tavā namā un atliktos tikai upē?” Un viņš sacīja: “Rīt.” Un tas sacīja: “Lai notiek pēc tava prāta; lai tu zinātu, ka nav neviena kā Tas Kungs, mūsu Dievs. Vardes aizies no tevis, no tava nama, no taviem kalpiem, no tavas tautas; tikai upē tās atliksies.” Tad Mozus un Ārons aizgāja no faraona; un Mozus piesauca To Kungu varžu dēļ, kā viņš bija solījies faraonam. Un Tas Kungs darīja, kā Mozus lūdza; un vardes nobeidzās namos, sētās un laukos. Un tie tās savāca kaudžu kaudzēm, un visa zeme smirdēja. Kad faraons redzēja, ka bija dabūjis atelpu, viņš nocietināja savu sirdi un tiem neklausīja, kā Tas Kungs bija sacījis.(2.Mozus 7: 26-29; 8:1-2; 8:4-11).
 Pēc tam, kad vardes pazuda, faraons tūlīt pat nocietināja savu sirdi, jo viņš nejuta nožēlu par savu grēku, bet gan grēka sekām. Tur, kur nav patiesas nožēlas par saviem grēkiem, tur nebūs arī brīvības no grēkiem, jo Dievs attīra mūs no katras netaisnības tikai caur patiesu mūsu grēku nožēlas procesu. Pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu. Dievišķās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8).Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.
  • Ko sevī ietver pielūgsme

    1. Pielūgsme ietver atzīt to, kas ir Dievs.Tas ir tas ar ko lūgšana atšķiras no pielūgsmes. Lūgšanā mēs lūdzam: „Kungs, dod man…. Kungs, svētī mani….” Pielūgsmē savukārt visa centrā ir Dievs. Pielūgsmē mēs atzīstam to, kas ir Dievs, mēs paužam savu pateicību un godinam Viņu, mēs atzīstam Dieva varenību un paaugstinam Viņu augstāk par visu un visiem. Tieši tas ir patiesas pielūgsmes pamatā.
  • Ja vēlies saņemt brīnumu no Dieva, tev jāiemācās ieklausīties cilvēkos un uzlūkot viņu darbību savādāk!

    Dievs vēlas, lai mēs cīnāmies un aizsargājam visus tos, kurus Dievs mums ir uzticējis. Dievs vēlas, lai mēs būtu tik stipri, ka mūs nekas nespētu apturēt ceļā uz mūsu brīnuma saņemšanu no Dieva. Tālāk, mēs redzam, ka „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Ja jūsu ienaidnieks ir izsalcis, tad pabarojiet viņu..

    „Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.” (Mat. Ev. 5:43-45).
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.