Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums ik rītu!

Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs izskatām otro Vēstuli Korintiešiem 4:1-5.

Šī Rakstu vieta, tāpat kā visa Bībele, ir priekš mums gudrības un pamācību pilna.

Pamatojoties uz šo Rakstu vietu, mēs izdalījām virkni principu, kurus mēs varam pielietot savā dzīvē, un konkrēti:

1)Man jau ir kalpošana – parādīt Dievu man apkārt esošajiem cilvēkiem un ar savu dzīvi izplatīt Viņa atziņas labo smaržu.

2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības .

3)Man nevajag pagurt un padoties .

4)Man jāatsakās no slepenām kauna lietām .

5)Man nav jādzīvo viltībā, man jādzīvo godīgi un taisni .

Šodien mēs ieraudzīsim vēl dažas patiesības, kas atrodamas šajā Rakstu vietā.

6)Nesagrozi (nevilto) Dieva Vārdu.

„…nedz viltojam Dieva vārdu…”. (2.Korintiešiem 4:2).

Cilvēks sagroza vai vilto Dieva vārdu personīgā labuma dēļ, bet tādā veidā viņš kaitē tikai pats sev. Neizmanto Dieva vārdu ar nolūku, lai manipulētu ar cilvēkiem un darītu to, ko gribi tu. Neinterpretē Bībeli pa savam un nesagrozi to. Centies saprast Dieva sirdi un nodod to cilvēkiem, lai tie iemantotu dzīvību.

„Centies būt Dieva acīs krietns darbinieks, kam nav ko kaunēties un kas pareizi māca patiesības vārdu.” (2.Timotejam 2:15).

Lai pareizi mācītu Dieva vārdu, man ir jācenšas būt krietnam Dieva acīs. Tas nozīmē, ka tavai sirdij ir jābūt tīrai no savtīguma un egoisma. Tev ir jākalpo ar tādu sirdi, lai tev nevarētu pārmest dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu savtīgos nolūkos.

7)Paužot patiesību, esi patiess un godīgs.

„….bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” (2.Korintiešiem 4:2).

„Paužot patiesību” – tas nozīmē atskaitīties, minēt nepieciešamos faktus, kad tas būs nepieciešams, darot to tāpēc, lai cilvēki varētu redzēt tavu patiesumu un noticētu taviem tīrajiem motīviem.

„ Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību, paturot labu sirdsapziņu, lai, kur jums ceļ neslavu, top kaunā tie, kas nopeļ jūsu labo dzīvi iekš Kristus. Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu.” (1.Pētera 3:15-17).

Mums ir jārīkojas saskaņā ar sirdsapziņu, paužot patiesību Dieva priekšā.

„ Uzlūkodams sinedriju, Pāvils sacīja: Brāļi, es esmu dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas Dieva priekšā līdz šai dienai.”(Apustuļu darbi 23:1).

Pāvils, aizstāvoties pret savu ienaidnieku melīgajiem apvainojumiem, darīja to ar tīru sirdsapziņu. Nerīkojies pret savu sirdsapziņu, bet atjauno un attīri savu sirdsapziņu. Dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu – tas nozīmē būt patiesam un godīgam itin visā, ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā.

„ Tāpēc es arī cenšos vienmēr paturēt skaidru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.” (Apustuļu darbi 24:16).

Mums ir jāpatur skaidra sirdsapziņa ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā.

„ Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ.” (Romiešiem 13:5).

Sirdsapziņa ir augstāka par sodu, tālab, pareizi rīkoties vajag ne tikai bailēs no tā, ka tiksi sodīts pēc likuma, bet tāpēc, ka gribi dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu.

8)Kad mēs piepildām savu daļu, mēs esam brīvi no to asinīm, kuri pazūd.

„ Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.”( 2.Korintiešiem 4:3-4).

Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.

Neatkarīgi no tā, cik pareizi mēs dzīvosim, tik un tā būs cilvēki, kuri negribēs pieņemt Jēzu kā savas dzīves Kungu. Galvenais, lai mēs nekļūstam par piedauzības akmeni cilvēkiem, kuri meklē, un ir reliģijas pievilti. Ar savu dzīvi vajag reklamēt Jēzu tā, lai itin visi, kuri mūs redz, varētu ieraudzīt Dievu un saskarties ar Viņa mīlestību, spēku un gudrību.

„Jo mēs nesludinām paši sevi, bet Kristu Jēzu, To Kungu, mēs paši esam jūsu kalpi, Jēzus sūtīti.”(2.Korintiešiem 4:5).

Mēs esam – Dieva reklāma! Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije