Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es ticu, kas vārds, kurā es dalos ar jums šai rubrikā, stiprina jūs un palīdz jums. Vakar mēs runājām par Pāvila dzīvi, un mēs redzējām, ka Pāvils nekurnēja un nežēlojās, bet par visu pateicās Dievam. Pateicoties tam, Pāvila dzīve bija Dieva brīnumu pilna. Cilvēks var teikt: „Neskatoties uz to, ka es pats jau lūdzu un arī draudzē par mani lūdza, man joprojām nav darba.” Vai arī cilvēks var teikt tā: „Paldies Tev, Kungs, par to, ka man ir ēdiens katrai dienai.” Vai pamanījāt atšķirību? Pirmajā gadījumā mēs dzirdam kurnēšanu, bet otrajā – pateicību. Vai tiešām ir tik svarīgi un nepieciešami pateikties Dievam par to, ka mums ik dienu ir ēdiens? Noteikti, jo daudziem nav ko ēst. Kad tu iemācīsies pateikties Dievam par to, kas tev ir, tad caur to tavā dzīvē sāks darboties pavairošanas likums. Tā ir ļoti vienkārša formula. Pēc tam, kad Jēzus bija pateicies Tēvam par maizi un zivīm, notika pavairošanas brīnums. Liels ļaužu pūlis tika pabarots un paēdināts, un, tai pat laikā, daudz pārtikas vēl palika pāri. Lai mēs varētu ieiet slavas pilnā nākotnē, kuru Dievs mums ir sagatavojis, Dievs māca mums pateikties Viņam tajās situācijās, kādās mēs šodien atrodamies. Jānis, ieraugot brīnumu ar pārtikas pavairošanu, bija visai pārsteigts par to, tāpēc, viņš ar pateicību piesauca šī brīnuma Avotu. 
„Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Tas Kungs bija svētījis.”(Jāņa 6:23).
 Tātad, mēs redzam, ka pateicība spēlēja ļoti svarīgu lomu Jēzus dzīvē. Pateicība bija kā neatņemama sastāvdaļa Tā Kunga Vakarēdiena laikā. * Pateicība un Tā Kunga vakarēdiens. 
„Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.”(Mateja 24:27).
 
„… ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami.” (1.Korintiešiem 11:24).
 Savas dzīves pēdējos mirkļus Jēzus pavadīja paticoties Dievam. Viņš ņēma maizi un vīnu(kausu), kurš simbolizēja Viņa Miesu un Asinis, un pateicās Dievam par iespēju atdod savu dzīvību par bojā ejošo pasauli. Neskatoties uz to, ka Jēzus gatavojās nāvei, Viņš tik un tā pateicās Dievam, jo zināja, ka tāda bija Debesu Tēva griba. Jēzus pateicās Dievam ne tikai tad, kad viss bija kārtībā, kad Viņš Pats labi jutās. Nē! Jēzus pateicās Dievam pat tad, kad Viņš atradās nāves priekšā. Jēzus zināja, ka Dieva ceļi ir taisnīgi, un Viņa griba un Viņa darbi – pilnīgi. Jēzus deva maizi mācekļiem, sakot: 
„… ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami,”.
 Viņš ņēma arī kausu un teica mācekļiem, lai tie dzer. Ko Jēzus darīja? Viņš lauza Savu Miesu un izlēja Savas Asinis par atpirkšanu daudziem. To darīt nebija viegli, bet Jēzus atrada Sevī gudrību un spēku pateikties Dievam. Bībele mudina mūs darīt visu tā, it kā tam Kungam, no sirds, ar prieku un pateicību. 
„ Kalpi, klausait visās lietās saviem laicīgajiem kungiem, ne vien acu priekšā, kā tādi, kas cilvēkiem grib izpatikt, bet ar neviltotu sirdi, Kristus bijībā. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum. Kas nepareizi darījis, dabūs pelnīto atmaksu; tur neuzlūko cilvēka vaigu.” (Kolosiešiem 3:22-25).
 Daudzi no mums, saskaroties ar visniecīgāko problēmu un netaisnību, joprojām turpina kurnēt. Jēzus līdzīgās situācijās pateicās Tēvam, jo zināja, ka tā ir Tēva griba – laba, tīkama un pilnīga. Pat ja tev kaut kas nepatīk, bet, tai pat laikā, tu saproti, ka tā ir Dieva griba, – sāc pateikties Dievam. Piemēram, tu zini, ka tā ir Dieva griba, lai tu strādātu, bet šobrīd tev tavs darbs ne visai patīk. Tādā gadījumā pateicies Dievam par Dieva gribu, un Dievs tavā dzīvē darīs brīnumu! Dieva griba ir tajā, lai mēs kalpotu viens otram, tāpēc, pateicies Dievam par katru iespēju kalpot cilvēkiem, pat ja tev tas rada neērtības. Pateicies Dievam vienmēr un par visu, jo tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums. Seko Jēzus piemēram, un tu ieraudzīsi Viņa brīnumus ne tikai savā dzīvē, tu redzēsi vēl vairāk brīnumu. Tas ir tieši tas, ko Jēzus domāja, sakot: 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Lai Dievs dod tev sapratni par to visu! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu ticības līmenis ir atkarīgs no mūsu spējas dzirdēt to, ko saka Dievs

    Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas stiprina mūs un aizvāc no mūsu dzīves jebkuru sajukumu un jucekli. Kad mēs dzirdam Tā Kunga balsi, – tas atmodina mūsos ticības garu un pārceļ mūs uz Dieva līmeni.Vērsīsimies šodien pie dažām Rakstu vietām, kurās mēs arī varēsim ieraudzīt tās priekšrocības, kas piepilda tā cilvēka dzīvi, kurš dzird Dieva balsi un pakļaujas Svētā Gara vadībai.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu II

    “Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. “ . (1 Jāņa 4: 8).Ja Dievs ir mīlestība, tad mums ir svarīgi zināt un saprast, kā uzvedās Mīlestība.„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīl ējis , ka Viņš devis Savu vienpiedzimu šo Dēlu , lai neviens , kas Viņam tic , nepazustu , bet dabūtu mūžīgo dzīvību ” . (Jāņa 3:16).
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam III

    Dievs vēlas, lai mēs sadarbojamies ar Viņu. Mūsu nākotne – tā ir brīnišķīga nākotne, spilgta nākotne. Taču, lai šī nākotne kļūtu par mūsu dzīves realitāti, mums pie tās jāstrādā kopā ar Dievu. Iespējas, šodien tu pats savās acīs izskaties sīks, bet Dievs vēlas dot tev brīnišķīgu nākotni. Dievs no Savas puses, saistībā ar to, kādai jābūt mūsu nākotnei, neatstāj mūs bez redzējuma. Šim nolūkam Viņš mums devis Svēto Garu. Viena no lietām, ko Svētais Gars izdara, – Viņš dod atklāsmi par to nākotni, kāda mums sagatavota no Dieva.
  • Nepareiza motivācija II

    3. Konkurences vai sacenšanās gars.Daži cilvēki tiek vadīti ar vēlēšanos pierādīt citiem, ka viņi arī ko spēj. Tie, kas ir šī gara vadīti nevar palikt mierā, ja redz ka kādam lietas iet labāk nekā viņiem pašiem. Šie cilvēki pastāvīgi kādam kaut ko pierāda, tāpēc ka nemitīgi sevi salīdzina ar citiem cilvēkiem. Tādi cilvēki dzīvo pēc citu cilvēku režīma, tāpēc ka viņiem pašiem nav tāda.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam III

    Mums arvien kā mērķi savā priekšā ir jāpatur Dieva aicinājumu uz pārmaiņām. Līdzko mēs nācām pie Dieva un iegājām Viņa Valstībā, par mūsu dienišķo maizi ir jākļūst vēlēšanās mainīties un pielīdzināties Kristum. Un tad, kad mēs sāksim mainīties, arī viss mums apkārt sāks mainīties saskaņā ar mūsu iekšējām izmaiņām. Tad pašas briesmīgākās situācijas sāks mainīties uz labo pusi, smagās problēmas sāks atrisināties. Un viss tas notiks vienlaicīgi ar mūsu rakstura un garīgās izaugsmes pārveidošanos.
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas