Labdien, dārgie draugi! Mūsu Dievs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi mūžos! Priecājos par iespēju turpināt dalīties ar jums tajās Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Jūs atceraties stāstu par atraitni, kuras divus bērnus saimnieks paņēma par vergiem. Meklējot brīnumu, šī atraitne aizskrēja pie pravieša Elīsas. Izdzirdot par radušos situāciju, Elīsa nesāka uzreiz lūgt par to, bet tikai pajautāja, kas šai sievietei ir mājās.
„Un kāda sieva no praviešu mācekļu sievām kliegdama lūdza Elīsu, sacīdama: “Mans vīrs, tavs kalps, ir miris, un tu zini, ka tavs kalps bijās To Kungu. Bet nu nāk parādu piedzinējs un grib manus divus bērnus sev ņemt par vergiem!” Un Elīsa viņai atbildēja: “Ko lai es tevis labad daru? Saki man, kas ir tavā namā?” Un viņa atbildēja: “Tavai kalponei nav itin nekā namā kā tikai trauks eļļas.” Tad viņš sacīja: “Ej un aizņemies sev traukus no citiem, no saviem kaimiņiem, bet tikai tukšus traukus – un nelūdz to par maz. Un tad ieej namā un aizslēdz durvis aiz sevis un aiz abiem saviem dēliem, un sāc liet visos tajos traukos, un to, kas ir pilns, liec pie malas.” Tad tā no viņa aizgāja un aizslēdza durvis aiz sevis un aiz saviem dēliem; un tie viņai pienesa traukus, bet viņa pati tikai pildīja. Un, kad trauki bija pielieti pilni, tad tā sacīja savam dēlam: “Pasniedz man vēl vienu trauku!” Bet tas viņai atbildēja: “Vairāk neviena trauka nav.” Tad eļļa apstājās plūst. Un viņa aizgāja un to pateica Dieva vīram, un viņš sacīja: “Ej un pārdod eļļu un samaksā savu parādu; no atlikuma tad pārtiec pati ar saviem dēliem.” (2.Ķēniņu 4:1-7).
Un atkal mēs redzam, ka šīs sievietes brīnums atradās viņas pašas namā, bet viņa par to pat nezināja. Atbildot uz pravieša jautājumu, šī sieviete atbildēja, ka viņai nekā nav, kā tikai trauks ar eļļu. Sakarā ar to, ka šai sievietei bija tik daudz problēmu un vajadzību, viņa traukam ar eļļu pat nepievērsa uzmanību, jo tas viņai likās kā kas pārāk niecīgs un sīks. Iespējams, ka arī tev mājās šobrīd nekā nav, kā tikai sāls un cukurs. Pateicies par to, kas tev ir, un tad tu ieraudzīsi, ko Dievs ar šo mazumiņu izdarīs. Vienmēr atrodi iemeslu, par ko pateikties Dievam. Pāvils teica: „Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1.Timotejam 6:6).
Tu nekad nekļūsi dievbijīgs un apmierināts, ja nepateiksies Dievam par to, kas tev jau šobrīd ir. Pateicība par itin visu – tā ir dievbijība. Bet tur, kur ir dievbijība, tur būs arī apmierinātība. Ko Pāvils domāja, sakot, ka viņš māk dzīvot trūkumā un dzīvot pilnībā? „Bet es ļoti priecājos iekš Tā Kunga par to, ka jūs jau atkal esat atplaukuši gādībā par mani; jūs gādājāt arī agrāk, bet jums trūka izdevības . Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.” (Filipiešiem 4:11-13).
Pāvils sekoja sava Skolotāja piemēram, jo viņš ik brīdi fokusēja savu uzmanību nevis uz to, kā viņam trūka, bet pateicās Dievam par to, kas tam bija. Pāvils nekurnēja un nežēlojās, bet par visu pateicās Dievam. Pateicoties tam, Pāvila dzīve bija Dieva brīnumu pilna. Pāvils apgalvoja: „Es visu spēju…”, jo viņu stiprināja Kristus. Ja tu pateiksies Dievam par visu, tad tiksi piepildīts ar Dieva spēku, kas tevi stiprinās. Daudzi šodien saka: „Dievs, es lūdzos un gavēju, es dodu desmito tiesu, bet no tā visa nav nekāda labuma. Man nav mašīnas, nav darba, nav naudas, nav veselības, nav tā un tā.” Šāds domāšanas veids dara dzīvi skumīgu un atņem cilvēkam spēku. Dievs nesvētī neapmierinātību un kurnēšanu. Ja vēlies darīt savu dzīvi nelaimīgu, tad pats ātrākais veids, kā to var sasniegt ir, – sākt pastāvīgi kurnēt, īgņoties, žēloties, un būt neapmierinātam. Ko mums darīt? Dievs vēlas, lai mēs teiktu: „Paldies, Tēvs, par to, kas man šobrīd ir. Tas vēl nav viss, kas man vajadzīgs, bet es pateicos Tev par to, kas man jau ir.” Vai ir kas tāds, par ko tu jau šodien vari pateikties Dievam? Vai tu vari pacelt acis uz debesīm un teikt, kā Jēzus: „Paldies, Kungs, par to, ko Tu man jau esi devis…..”? Mums vienmēr un par visu ir jābūt pateicīgiem Dievam! Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije
