Pie kā noved nepateicība II
Labdien, dārgie draugi! Sveicinu jūs atkal un vēlos padalīties ar dzīvības maizi.
Šodien pabeigsim sarunu par tēmu: «Pateicības svarīgums».
Vakar mēs runājām par to, pie kā noved nepateicība, proti:
- nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas;
- nepateicība atņem cilvēkam labvēlību ne tikai no Dieva, bet arī no cilvēkiem;
- nepateicība noved cilvēku pie sakāves.
Vēl:
Nepateicība atver durvis ļaunumam mūsu dzīvēs .
« Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. ». (1Pēt.5:8).
Bībele aicina mūs nedot vietu sātanam, jo viņš meklē tikai vienu – ko varētu aprīt.
«… un nedodiet vietu velnam. .» (Ef.4:27).
Caur nepateicību cilvēks dod vietu sātanam.
«… un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu: “Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!” Un Tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira ». (4Moz. 21:5-6).
Nepateicība atņem cilvēkam mantojumu Dievā.
«Un Tas Kungs sacīja Mozum un Āronam, teikdams: “Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie ir izteikuši savu nemieru pret Mani. Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši! Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas ir pret Mani kurnējuši. Jums nebūs ieiet tanī zemē, pār kuru Es esmu pacēlis Savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, bet vienīgi tikai Kālebam, Jefunnas dēlam, un Jozuam, Nūna dēlam. Un jūsu bērnus, par kuriem jūs teicāt, ka tie kritīšot par laupījumu,- tomēr Es tos ievedīšu, un viņi iepazīsies ar to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši; bet jūsu augumi kritīs šinī tuksnesī, un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jānes sods par jūsu netiklību, kamēr jūsu līķi būs galīgi izzuduši tuksnesī. Pēc četrdesmit dienu skaita – tik ilgi jūs izlūkojāt to zemi -, ikvienu dienu skaitot par gadu, jūs nesīsit četrdesmit gadus savus pārkāpumus, lai jūs tad atzītu, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos! Es esmu Tas Kungs; patiesi, ko Es runāju, to Es arī darīšu visai šai ļaunajai draudzei; kas pret Mani ir vienojušies, tiem būs iet bojā šinī tuksnesī, un tur tie arī mirs». (4Moz. 14:26-35).
Zemi iemantos tikai lēnprātīgie, kuri ir iemācījušies par visu pateikties Dievam.
« Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi ». (Mat.5:5).
Neskatoties uz to, ka Jozua un Kālebs dzīvoja starp nepateicīgiem ļaudīm, viņi atšķīrās no pārējiem ar to, ka viņi nenoniecināja Dieva darbus. Viņi bija ļoti pateicīgi, tāpēc arī iemantoja Dieva apsolījumus.
Ja tu neizproti Dieva darbus tavā dzīvē, ja tu neievēro Dieva brīnumus tavā dzīvē un neatceries Dieva labos darbus, tad tu sāc kurnēt, žēloties par dzīvi un atslābsti visā. Bet paldies Dievam, ka tu vari dzīvot savādāk. Tu vari pieņemt lēmumu, kā to darīja Jāzeps, Kālebs, Jozua – lēmumu slavēt Dievu par visu un vienmēr, un caur to tu ieraudzīsi daudz vairāk brīnumus savā dzīvē.
Es lasīju par kādu cilvēku, kuru apzaga. Tai vietā, lai pārdzīvotu vai žēlotos, šis cilvēks sāka slavēt Dievu. Viņš teica Dievam: «Paldies Tev Kungs par to, ka mani apzaga, bet, ka ne es to izdarīju. Paldies, ka līdz šim mani neviens nebija apzadzis. Paldies, ka nozaga tikai manu maku, nevis manu dzīvi!»
Mēs vienmēr varam atrast iemeslu, par ko slavēt Dievu.
Paskatieties, ko par to jums saka pravietis Maleachija:
« Es esmu jūs mīlējis,” saka Tas Kungs, “un tad jūs prasāt: kā tad Tu esi parādījis pret mums Savu mīlestību? – Vai Ēsavs nav Jēkaba brālis? – saka Tas Kungs, un tomēr Es mīlu Jēkabu un ienīstu Ēsavu, un Es esmu viņa kalnāju pārvērtis par neauglīgu kailatni un viņa mantojuma tiesu par tuksnesi šakāļiem. Un kaut arī Edoms sacītu: mēs esam postā likti, bet mēs gribam izpostīto atkal atjaunot! – tad Tas Kungs Cebaots saka tā: ja jūs sāksit celt, tad Es uzcelto atkal sagraušu, un tai zemei būs saukties par bezdievības zemi, un tās tautai būs būt tādai, pret kuru Tas Kungs dusmo mūžīgi. To jūs redzēsit paši savām acīm, un tad jūs teiksit: Tas Kungs ir dižens un spēcīgs Israēla robežās un arī ārpus tām! !» (Mal.1:2-5).
Dievs teica Jēkabam, ja viņš neizprot Dieva mīlestību pret viņu, tad jāaiziet un jāpaskatās uz Edomu – kalnāju, kuru Dievs pārvērtis par neauglīgu kailatni.
Lai cik smagi tev šodien nebūtu, vienalga ir cilvēki, kuriem ir vēl smagāk. Tāpēc pasakies Dievam. Ja tu neredzi Dieva labvēlību, tad aizej un pastaigā pa slimnīcām, pastaigā pa kapiem, un tad tu uzzināsi – ir Dievs labs priekš tevis vai nē.
Būsim Dievam pateicīgi par visu un vienmēr! Neaizmirsīsim Viņa labos darbus!
No katra paša ir atkarīgs, vai mēs ieiesim vai neieiesim Dieva mantojumā, būsim pateicīgi Dievam vai nē, izvēlēsimies dzīvību vai nāvi! Izvēle mūsu rokās!
Lai Dievs bagātīgi svētī katru ikvienu no jums!
Mācītājs Rufus Adžiboije
