Labdien, dārgie draugi! Es pasakos Dievam ,par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs iesākām izskatīt to, kāda bija Izraēla tautas reakcija, uz Dieva žēlastības un Viņa aizsardzības izpausmi. Mēs redzējām, ka neskatoties uz Dieva rūpēm, aizsardzību un žēlastību, Izraēla tauta vairāk domāja par to, kā viņiem nebija, tai vietā, lai priecātos un pateiktos par to, ko Dievs jau bija paveicis viņu dzīvēs. Vēl mēs redzējām, ka tajā vietā, lai kļūtu par Dieva pielūdzējiem, Izraēla tauta sāka nodarboties ar elku pielūgsmi. Izraēla tauta sāka grēkot, piekopa netiklību, jo cilvēku sirdīs nebija pateicība Dievam. Izraēla tauta nespēja pateikties Dievam par izrādīto labestību pret viņiem, tāpēc, ka bija aizmirsusi visus Dieva labos darbus. Tāpēc, līdz ko radās neliels spiediens, Izraēla tauta tūlīt sāka pārmest Mozum un runāt pret Dievu.
«Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens. Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: “Dod mums ūdeni, ka varam dzert!” Bet Mozus viņiem sacīja: “Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?” Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: “Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni, un mūsu lopi» (2Moz.17:1-3).
«Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis. Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos. ». (Ps.106:13-14) .
Bez visa iepriekš teiktā, Izraēla tauta visu laiku kurnēja, pastāvīgi bija neapmierināta ar Dieva lēmumiem, visu laiku dumpojās pret Dievu. Dievs gaida no mums pateicību, nevis kurnēšanu. Mūsu dzīvēs ne vienmēr notiks tā, kā mēs to vēlētos. Bet, neskatoties uz to, ja mēs iemācīsimies pareizi reaģēt uz notiekošo, Dievs noteikti izmainīs mūsu apstākļus. Ja tu neiemācīsies pateikties Dievam par visu, tad tava dzīve būs neizturami smaga. Tagad paskatīsimies, pie kā noved nepateicīga dzīve. Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas. « Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis ». (Ps.106:13-14) .
Dievam ir labi nodomi priekš katra ikviena no mums. « Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat ». (Jer.29:11).
Diemžēl, daudzi cilvēki pacietības un pateicības trūkuma dēļ, atņem sev to visu, tāpēc, ka viņi nesagaida Dieva pilnīgo gribu viņu dzīvēm. Augstākminētajās rakstu vietās no Bībeles var redzēt virkni sekas, kas izriet no nepateicīgas dzīves. Dievs nav labvēlīgs pret nepateicīgiem ļaudīm. Pateicības trūkums atņem cilvēkami labvēlību ne tikai no Dieva puses, bet arī no cilvēku puses. Pateicības trūkums ved uz sakāvi. Nepateicības dēļ Izraēlas tauta cieta sakāvi tuksnesī. Ja tu vēlies piedzīvot savā dzīvē uzvaru, ja tu vēlies iziet no savas dzīves tuksneša, tad iemācies pateikties Dievam par visu un vienmēr. Nepateicība atnes slimības un nāvi, tāpēc, ka aizved cilvēku prom no dzīvības avota. « B et viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē, kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus. Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem. Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā ». (Ps.78:30-33).
Tas viss ir nopietns brīdinājums Dieva bērniem. To visu Dievs vēlās darīt zināmu mums, lai mēs neatkārtotu Izraēla bērnu kļūdas. Dievs ir mūsu Tēvs un Viņš vēl mums tikai labu, tāpēc arī māca mums par pateicības svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Būsim pateicīgi Dieva bērni – vienmēr un par visu! Lai Dievs bagātīgi svētī katru ikvienu no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije
