Pie kā noved nepateicīga dzīve

Labdien, dārgie draugi! Es pasakos Dievam ,par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs iesākām izskatīt to, kāda bija Izraēla tautas reakcija, uz Dieva žēlastības un Viņa aizsardzības izpausmi. Mēs redzējām, ka neskatoties uz Dieva rūpēm, aizsardzību un žēlastību, Izraēla tauta vairāk domāja par to, kā viņiem nebija, tai vietā, lai priecātos un pateiktos par to, ko Dievs jau bija paveicis viņu dzīvēs. Vēl mēs redzējām, ka tajā vietā, lai kļūtu par Dieva pielūdzējiem, Izraēla tauta sāka nodarboties ar elku pielūgsmi. Izraēla tauta sāka grēkot, piekopa netiklību, jo cilvēku sirdīs nebija pateicība Dievam. Izraēla tauta nespēja pateikties Dievam par izrādīto labestību pret viņiem, tāpēc, ka bija aizmirsusi visus Dieva labos darbus. Tāpēc, līdz ko radās neliels spiediens, Izraēla tauta tūlīt sāka pārmest Mozum un runāt pret Dievu. 
«Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas, bet tur ļaudīm nebija dzeramā ūdens. Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: “Dod mums ūdeni, ka varam dzert!” Bet Mozus viņiem sacīja: “Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?” Un tauta, pēc ūdens izslāpusi, kurnēja pret Mozu, sacīdama: “Kāpēc tu mūs esi izvedis no Ēģiptes, vai lai mēs mirtu aiz slāpēm, mēs un mūsu bērni, un mūsu lopi» (2Moz.17:1-3).
 
«Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis. Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos. ». (Ps.106:13-14) .
 Bez visa iepriekš teiktā, Izraēla tauta visu laiku kurnēja, pastāvīgi bija neapmierināta ar Dieva lēmumiem, visu laiku dumpojās pret Dievu. Dievs gaida no mums pateicību, nevis kurnēšanu. Mūsu dzīvēs ne vienmēr notiks tā, kā mēs to vēlētos. Bet, neskatoties uz to, ja mēs iemācīsimies pareizi reaģēt uz notiekošo, Dievs noteikti izmainīs mūsu apstākļus. Ja tu neiemācīsies pateikties Dievam par visu, tad tava dzīve būs neizturami smaga. Tagad paskatīsimies, pie kā noved nepateicīga dzīve. Dzīvei bez pateicības ir nopietnas sekas un tikai neprātīgs cilvēks var novēlēt sev tādu dzīvi. Nepateicība aizved cilvēku prom no Dieva gribas. 
« Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis ». (Ps.106:13-14) .
 Dievam ir labi nodomi priekš katra ikviena no mums. 
« Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat ». (Jer.29:11).
 Diemžēl, daudzi cilvēki pacietības un pateicības trūkuma dēļ, atņem sev to visu, tāpēc, ka viņi nesagaida Dieva pilnīgo gribu viņu dzīvēm. Augstākminētajās rakstu vietās no Bībeles var redzēt virkni sekas, kas izriet no nepateicīgas dzīves. Dievs nav labvēlīgs pret nepateicīgiem ļaudīm. Pateicības trūkums atņem cilvēkami labvēlību ne tikai no Dieva puses, bet arī no cilvēku puses. Pateicības trūkums ved uz sakāvi. Nepateicības dēļ Izraēlas tauta cieta sakāvi tuksnesī. Ja tu vēlies piedzīvot savā dzīvē uzvaru, ja tu vēlies iziet no savas dzīves tuksneša, tad iemācies pateikties Dievam par visu un vienmēr. Nepateicība atnes slimības un nāvi, tāpēc, ka aizved cilvēku prom no dzīvības avota. 
« B et viņi vēl nebija tikuši no savas kārības vaļā, vēl ēdiens bija viņu mutē, kad Dieva dusmība cēlās pret viņiem, un Viņš nožņaudza spēcīgos vīrus viņu starpā un nonāvēja Israēla jaunekļus. Tomēr viņi grēkoja joprojām un neticēja Viņa brīnuma darbiem. Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā un viņu gadiem postīgā steigā ». (Ps.78:30-33).
 Tas viss ir nopietns brīdinājums Dieva bērniem. To visu Dievs vēlās darīt zināmu mums, lai mēs neatkārtotu Izraēla bērnu kļūdas. Dievs ir mūsu Tēvs un Viņš vēl mums tikai labu, tāpēc arī māca mums par pateicības svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Būsim pateicīgi Dieva bērni – vienmēr un par visu! Lai Dievs bagātīgi svētī katru ikvienu no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris III

    „Viņa kungs sacīja tam: labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.”(Mateja 25:23).Daži cilvēki vēl neko nav paspējuši izdarīt, bet jau ir piekusuši un tiem ir nepieciešama atpūta. Bet sakiet, vai var atpūsties no Dieva? Vai var atpūsties no kalpošanas Dievam? Nē! Mēs varam kalpot Dievam jebkur. Var lidot lidmašīnā un kalpot cilvēkiem, kuri sēd ar jums līdzās. Var kalpot Dievam jūrā, darba vietā, it visur, – jo it visur ir cilvēki, kuriem nepieciešams Dievs.
  • Kāds, tad patiesībā – izskatās atbildīgs cilvēks? III

    „…Tu(Dievs) esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.”(Psalms 138:2).Mēs esam Dieva bērni, radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ja mūsu Dievs atbild par to, ko Viņš ir teicis, tieši to pašu Viņš gaida arī no mums. Bez tam, Dievs nedomā, ka mums pašiem būs ar to visu jātiek galā, – mums ir dots Palīgs, Skolotājs, Mierinātājs, Advokāts – Svētais Gars, Kurš vienmēr ir kopā ar mums.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Cienīgs mērķis dzīvei II

    Vakar mēs sākām runāt par to, ka katram cilvēkam ir savi mērķi. Un vēl mēs runājām par to, ka cilvēkiem ir cienīgi un necienīgi mērķi. Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Kristu un veltīja Viņam savu dzīvi, par viņa dzīves galveno mērķi kļuva patiesa gaidīšana, – lai Kristus paaugstinātos viņa miesā un pagodinātos caur viņa dzīvi. Ir ļoti svarīgi noskaidrot priekš sevis to, kādi tad ir mūsu galvenie dzīves mērķi.Mēs ar jums tikām taisnoti ticībā uz Jēzu Kristu un mums ir miers ar Dievu. Bet, tas ir tikai sākums. Miers ar Dievu – tas ir kristīgas dzīves sākums. Kas tad seko grēku nožēlai?
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! IV

    Šodien vēlos turpināt runāt par Dieva Vārda svarīgumu.Mēs lasījām, ka Dievs runāja caur Mozu par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība. Tāpat mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu var vai nu pagarināt, vai arī saīsināt mūsu dzīvi. Lasot Jēzus Kristus stāstītās līdzības, mēs redzējām, ka mūsu attieksme pret Dieva Vārdu nosaka mūsu pamatu izturību, mūsu dzīves un visa, ko mēs savā dzīvē ceļam, noturību. Vakar mēs runājām arī par to, ka Dieva Vārds ir spējīgs mūsu vilšanās pārvērst priekā, bankrotu – pārpilnībā. Visu to mēs redzējām, apskatot Pētera dzīves piemēru.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums

    Ja, tev ir zināšanas, iemaņas un vēlēšanās, tad tu varēsi izveidot paradumu. Šodien izskatīsim, kas ir zināšanas?Zināšanas – tā ir teorētiska sapratne par to, kas ir jādara un kāpēc tas ir jādara. Lai izveidotu kādu ieradumu, tev vajag teorētiski saprast, kas un kāpēc. Kā tas attiecās uz mūsu lūgšanu dzīves formēšanu, izveidošanu? Es to gribu paskaidrot. Lasot Bībeli – Dievs Vārdu, mēs saņemam zināšanas. Mums ir zināšanas par to, kas ir lūgšana. Mums ir zināšanas, kāpēc mums ir jālūdz.