Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs runājām par to, lai ko Dievs darītu mūsu dzīvē. Viņš dara tikai ar vienu mērķi,- lai mēs pienestu labus augļus, kuri atspoguļo Viņa dabu, gudrību un spēku. Ar saviem labajiem augļiem mēs pagodinām Dievu. Ja mēs nenesīsim augļus un ja neizmantosim visu to ko ar ko Dievs mūs ir piepildījis, tad mēs noteikti to visu pazaudēsim. Kad tas notiek, tad no cilvēka dzīves aiziet Svētā Gara svaidījums, un cilvēks sāk paļauties tikai uz paša spēkiem, tad tā vietā, lai dzīvotu Dieva spēkā, cilvēks dzīvo vājumā, gudrības vietā atnāk muļķība, aizsardzības vietā atnāk ievainojamība. Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus! Daudzi no jums jau pienes Debesu Valstībai augļus. Jūs raugāties uz savu dzīvi un sakāt:” Nu, paldies Dievam es nesu augļus, kurus es pat varu parādīt citiem.” Tas viss ir labi. Bet Jēzus mums saka, ka ir līmenis, kurā mēs varam vēl lielākus augļus pienest. Iespējams, jūs jau pienesat augļus, un jūsu dzīve jau reāli mainās, un par to var liecināt cilvēki, kas ir jums apkārt. Var būt cilvēki, kas ir pazinuši jūs agrāk redz, ka jūsu dzīve kardināli ir mainījusies uz labo pusi ar to mirkli, kad nācāt pie Dieva. Iespējams, jūsu dzīvē ir konkrēti augļi, kas liecina par izmaiņām jūsu raksturā. Iespējams, ka jūs vairs nerunājat, tā kā runājāt agrāk, nedomājat tā kā domājāt agrāk, un nerīkojaties tā kā rīkojāties agrāk. Iespējams, jūs esat pietuvojušies Dievam tuvāk kā jebkad. Var būt jūs pienesat augļus cilvēku dvēseles glābšanā,- ir cilvēki kuri ir vērsušies pie Dieva, pateicoties saskarsmei ar jums un pateicoties jūsu dzīves augļiem. Neskatoties uz visu to, Jēzus saka, ka jūs varat pienest daudz vairāk augļus. Ko nozīmē vairāk augļus? Tas nozīmē iemantot vairāk nekā man ir šodien! Mums ir jābūt tieši tādai vēlēšanās. Mums ir nepieciešams tiekties uz to,- nest vairāk augļu. Pašapmierinātība ir viena no lielākajām ienaidniecēm un šķērslis auglīgai dzīvei. Pašapmierinātība – tas ir tad, kad cilvēks ir apmierināts ar to, kas viņam jau ir, un to ko viņš ir jau sasniedzis savā dzīvē. Kad cilvēks ir mierā ar to vietu, kur viņš atrodat pat reiz, viņš pārstāj tiekties un virzīties uz priekšu. Bieži vien mūsu vislielākā problēma vai bīstamība kļūst mūsu veiksme, vai mūsu sasniegumi. Kad mēs sākam uzstādīt pieminekļus saviem veikumiem par godu, tad virzīties uz priekšu kļūst grūti. Dievs nevēlas, lai mēs skatītos uz to, kas mums jau ir un apstātos pie tā. Dievs nevēlas, lai mēs paņemtu brīvlaiku. Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi virzītos uz priekšu, pienesot vairāk un vairāk augļu. Un mēs varam vairāk nest augļus, tādēļ ka atrodamies Jēzū Kristū. Ja jūs vēlaties pienest daudz augļus savā dzīvē priekš Dieva, tad izrunājiet sekojošos vārdus: 
„ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”
 Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis. Pāvils runā:
„ Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Fil.3:12-14).
 Pāvils vēlējās vairāk, kā viņam bija, tādēļ viņš arī patstāvīgi tiecās uz priekšu. Ja daži cilvēki sasniegtu apustuļa Pāvila ražības līmeni, viņi droši vien uzceltu sev lielu pieminekli un netiektos ne pēc kā vairāk līdz pat kristus atnākšanai. Pāvils taču staigāja garā, un viņam bija īpaša vara no Dieva. Viņš bija ražīgs Jēzus Kristus apustulis. Pāvils bija cilvēks, kam bija visaugstākie garīgie sasniegumi, bet neskatoties uz visu to, viņš neuzskatīja, ka ir visu sasniedzis. Pāvels patstāvīgi vēlējās pieaugt nest labākus augļus Dievam! Tu no Pāvila vari mācīties to pašu. Nekad nepārstāj virzīties uz priekšu, nekad nepārstāj attīstīties un nest Dievam augļus!  Turpināsim mūsu sarunu rītdien!Lai Dievs svētī katru no jums un jūsu tuviniekiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Dievs grib, lai jūs ne tikai iepazīstat Viņa gribu, bet arī pieaugat Dieva, kā Personības, atziņā

    „Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.”(Jēkaba 1:2-4).Dieva atziņa un Viņa gribas izzināšana dara cilvēku par spēcīgu personību, kuru dzīves apstākļi nevar salauzt. Tieši jūs varat kļūt par tādiem cilvēkiem, ja vien jūs pieaugsiet Dieva atziņā, izzināsiet it visā Viņa gribu un rīkosieties saskaņā ar šo gribu.
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls III

    No kā atkarīgs mūsu sēklu auglīgums? No tā, cik labi mēs saprotam Dieva Valstības noslēpumus. Mēs runājām par to, ka, ja cilvēks klausās Vārdu, bet neizprot to, tad atnāk sātans un nozog Vārdu. Bet tie, kuri Vārdu izprot, tie atnes dažādus augļus – trīsdesmit, sešdesmit un simtkārtīgi. Tātad pirmais nosacījums tam, lai mēs būtu auglīgi Viņa Valstībā, – ir Dieva Valstības noslēpumu izpratne. Šodien es vēlos, lai mēs ieraugām, kam Dievs atklāj Savas Valstības noslēpumus.