Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus!

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva gudrībā. Vakar mēs runājām par to, lai ko Dievs darītu mūsu dzīvē. Viņš dara tikai ar vienu mērķi,- lai mēs pienestu labus augļus, kuri atspoguļo Viņa dabu, gudrību un spēku. Ar saviem labajiem augļiem mēs pagodinām Dievu. Ja mēs nenesīsim augļus un ja neizmantosim visu to ko ar ko Dievs mūs ir piepildījis, tad mēs noteikti to visu pazaudēsim. Kad tas notiek, tad no cilvēka dzīves aiziet Svētā Gara svaidījums, un cilvēks sāk paļauties tikai uz paša spēkiem, tad tā vietā, lai dzīvotu Dieva spēkā, cilvēks dzīvo vājumā, gudrības vietā atnāk muļķība, aizsardzības vietā atnāk ievainojamība. Dievs meklē katra cilvēka dzīvē augļus! Daudzi no jums jau pienes Debesu Valstībai augļus. Jūs raugāties uz savu dzīvi un sakāt:” Nu, paldies Dievam es nesu augļus, kurus es pat varu parādīt citiem.” Tas viss ir labi. Bet Jēzus mums saka, ka ir līmenis, kurā mēs varam vēl lielākus augļus pienest. Iespējams, jūs jau pienesat augļus, un jūsu dzīve jau reāli mainās, un par to var liecināt cilvēki, kas ir jums apkārt. Var būt cilvēki, kas ir pazinuši jūs agrāk redz, ka jūsu dzīve kardināli ir mainījusies uz labo pusi ar to mirkli, kad nācāt pie Dieva. Iespējams, jūsu dzīvē ir konkrēti augļi, kas liecina par izmaiņām jūsu raksturā. Iespējams, ka jūs vairs nerunājat, tā kā runājāt agrāk, nedomājat tā kā domājāt agrāk, un nerīkojaties tā kā rīkojāties agrāk. Iespējams, jūs esat pietuvojušies Dievam tuvāk kā jebkad. Var būt jūs pienesat augļus cilvēku dvēseles glābšanā,- ir cilvēki kuri ir vērsušies pie Dieva, pateicoties saskarsmei ar jums un pateicoties jūsu dzīves augļiem. Neskatoties uz visu to, Jēzus saka, ka jūs varat pienest daudz vairāk augļus. Ko nozīmē vairāk augļus? Tas nozīmē iemantot vairāk nekā man ir šodien! Mums ir jābūt tieši tādai vēlēšanās. Mums ir nepieciešams tiekties uz to,- nest vairāk augļu. Pašapmierinātība ir viena no lielākajām ienaidniecēm un šķērslis auglīgai dzīvei. Pašapmierinātība – tas ir tad, kad cilvēks ir apmierināts ar to, kas viņam jau ir, un to ko viņš ir jau sasniedzis savā dzīvē. Kad cilvēks ir mierā ar to vietu, kur viņš atrodat pat reiz, viņš pārstāj tiekties un virzīties uz priekšu. Bieži vien mūsu vislielākā problēma vai bīstamība kļūst mūsu veiksme, vai mūsu sasniegumi. Kad mēs sākam uzstādīt pieminekļus saviem veikumiem par godu, tad virzīties uz priekšu kļūst grūti. Dievs nevēlas, lai mēs skatītos uz to, kas mums jau ir un apstātos pie tā. Dievs nevēlas, lai mēs paņemtu brīvlaiku. Dievs vēlas, lai mēs pastāvīgi virzītos uz priekšu, pienesot vairāk un vairāk augļu. Un mēs varam vairāk nest augļus, tādēļ ka atrodamies Jēzū Kristū. Ja jūs vēlaties pienest daudz augļus savā dzīvē priekš Dieva, tad izrunājiet sekojošos vārdus: 
„ Jēzu, es vēlos nest daudz vairāk augļus savā dzīvē. Lūdzu Tev, attīri mani, lai es būru spējīgs pienest daudz vairāk augļus. Es pieņemu Dievišķo labvēlību, lai turētos pie vīnakoka kā zars. Es nesīšu daudz augļus Dievam, Jēzus Vārdā! ”
 Bībele atklāj mums, lai mēs turpinām augt līdz tam, kamēr pietuvojamies Kristus līdzībai. (sk.4nod., vēst. Efez.). Tādēļ nav svarīgi cik svaidīti vai auglīgi mēs esam pat reiz. Neskatoties uz visu to ir augstāks līmenis uz ko Dievs mūs aicina tiekties,- daudz augstāks auglības un efektivitātes līmenis. Pāvils runā:
„ Nevis, ka es to jau būtu saņēmis vai jau būtu pilnīgs, bet es dzenos, lai to satvertu, tāpat kā arī mani satvēris Kristus Jēzus. Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. (Fil.3:12-14).
 Pāvils vēlējās vairāk, kā viņam bija, tādēļ viņš arī patstāvīgi tiecās uz priekšu. Ja daži cilvēki sasniegtu apustuļa Pāvila ražības līmeni, viņi droši vien uzceltu sev lielu pieminekli un netiektos ne pēc kā vairāk līdz pat kristus atnākšanai. Pāvils taču staigāja garā, un viņam bija īpaša vara no Dieva. Viņš bija ražīgs Jēzus Kristus apustulis. Pāvils bija cilvēks, kam bija visaugstākie garīgie sasniegumi, bet neskatoties uz visu to, viņš neuzskatīja, ka ir visu sasniedzis. Pāvels patstāvīgi vēlējās pieaugt nest labākus augļus Dievam! Tu no Pāvila vari mācīties to pašu. Nekad nepārstāj virzīties uz priekšu, nekad nepārstāj attīstīties un nest Dievam augļus!  Turpināsim mūsu sarunu rītdien!Lai Dievs svētī katru no jums un jūsu tuviniekiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? II

    Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību.Bībele ļoti bieži salīdzina pārbaudījumus ar metālu kausējamo krāsni, kurā tiek sadedzināti visi piemaisījumi.„Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos, lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.”(1.Pētera 1:6-7).
  • Attaisnošanās vai ziedošanās?

    No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. Sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu.Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
  • Nezināšana par lietu pareizu izmantošanu noved pie nepareizas šo lietu izmantošanas un pēc tam – pie ciešanām un sāpēm

    Lai dzīvotu pareizi un pieņemtu pareizus lēmumus, mums vajag iegūt zināšanas un sapratni. Kad cilvēka dzīve piepildās ar zināšanām, tas līdzinās saules gaismai, kura atspīd tumsas laikā.Nezināšana rada miesas kārību, bet miesas kārībai seko ciešanas.
  • Kālab mums savā dzīvē ir jākultivē pateicība

    1. Būt pateicīgam – tāda ir Dieva griba attiecībā uz mums.„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesal.5:18).Dieva gribas piepildīšana ir ļoti svarīga mūsu dzīvei, jo tā dod paļāvību uz Dievu un dara mums pieejamu Dieva žēlastību un Viņa labvēlību.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.