Līdzcietības spēks

Dārgie draugi, miers un žēlastība no Tā Kunga lai jums ir bagātīgi šai dienā! Šodien es gribētu parunāt ar jums par līdzcietības spēku. Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja (atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības vadīts pret cilvēkiem. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi. Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums. Izpētot Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nekad, ne uz mirkli nepalika bez darba. Ikreiz, kad Jēzus pēc ilgām kalpošanas stundām vēlējās kaut nedaudz palikt vienatnē un atpūsties, cilvēki, lūdzot pēc palīdzības, Viņu tik un tā atrada. Un Viņš tiem neatteica šo palīdzību. Bībelē ir rakstīts: „Viņš apžēlojās par viņiem un kalpoja tiem.” Un tā Viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, jo Jēzus bija svaidīts tam, lai atnestu risinājumu tur, kur bija problēmas.
„Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, – tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.”(Mateja 12:1-7).
Šajā Rakstu vietā mēs redzam vienas cilvēku kategorijas aprakstu, – cilvēku, kuri bija visai izglītoti, kuri zināja likumu un dzīvoja saskaņā ar šo likumu. Taču, šo likumu zināšana un dzīve saskaņā ar šiem likumiem, padarīja tos Dievam un cilvēkiem nederīgus. Bija arī cita kategorija – Jēzus, Kurš arī zināja likumu. Bet, Jēzus ne tikai zināja likumu, Viņš pazina (zināja) arī Dieva, Kurš stāv aiz šī līkuma, sirdi. Jēzus zināja, ka Dievs radījis likumu ne tāpēc, lai ierobežotu un traucētu cilvēkiem, bet tālab, lai tiem palīdzētu. Dievam cilvēks ir pats lielākais dārgums. Jēzus ne vienreiz vien darīja tādas lietas, kas pirmajā mirklī izlikās pretlikumīgas, bet, patiesībā, caur līdzcietību un žēlsirdību uz cilvēkiem, Viņš piepildīja likumu. Ir kas tāds, ko mēs vēl nezinām, un tas var traucēt mums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja mēs par pamatu savai kalpošanai un savai rīcībai neņemsim Dieva atklāsmes, tad, lai kādā mērā mēs arī ziedotos, mēs kļūsim par nepiemērotiem vai nederīgiem reliģiskiem cilvēkiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Bez zināšanām un sapratnes par to, kas pamudināja Jēzu kalpot cilvēkiem, mēs nevarēsim būt efektīvi, kāds bija Viņš. Jēzus farizejiem sacīja: „..kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris,…” Tas ir tieši tas, ko Jēzus izprata un kas palīdzēja Viņam iet un kalpot cilvēkiem. Jēzum bija atklāsme par Dieva sirdi un izpratne par Rakstiem. Arī farizeji lasīja Toru, pat zināja to no galvas. Tomēr, viņi neiepazina garu, kurš stāvēja aiz rakstītā. Upuris – tas ir labi, taču, ja aiz mūsu upura nestāvēs žēlastība, tad šis upuris Dievam nebūs tīkams. Mums ir jāiemācās novākt tās bremzes, kas attur mūs un traucē mums iet uz priekšu un kalpot Dievam. Un to mēs iemācīsimies tad, kad sāksim attīstīt vai izkopt savā sirdī žēlsirdību. Žēlsirdīga un līdzcietīga sirds, neatkarīgi no mūsu trūkumiem vai arī kaut kā nepietiekamības, mudina mūs uz kalpošanu cilvēkiem. Farizejiem trūka tieši žēlsirdības un līdzcietības attiecībā pret cilvēkiem. Pārbaudi šodien savu sirdi. Kā tu reaģē uz cilvēku vajadzībām? Kas kalpošanā cilvēkiem motivē un virza tevi? Jēzus attiecībā pret cilvēkiem bija žēlsirdīgs un līdzcietīgs! Mācīsimies no Viņa! Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

    Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus.Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).
  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).
  • Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām

    Kad mūsu dzīvē ienāk problēmas, sākumā mums ir jānosaka šo problēmu cēloņi. Bet mums ir jāzina, ka neatkarīgi no problēmu avota, nav tādu problēmu mūsu dzīvē par kurām nezinātu Dievs.Dievs ne tikai zina visas tavas problēmas, visus tavus apstākļus, bet Viņam ir arī risinājums šīm problēmām, un Viņam ir spēks un resursi, lai izmainītu tavus apstākļus. Dievs ir spējīgs pagriezt visas lietas mūsu dzīvē mums par labu. Dieva Vārds saka, ka: “..tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. ” (Rom. 8:28).
  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.
  • Pateicības derība

    Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā.Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis.