Līdzcietības spēks

Dārgie draugi, miers un žēlastība no Tā Kunga lai jums ir bagātīgi šai dienā! Šodien es gribētu parunāt ar jums par līdzcietības spēku. Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja (atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības vadīts pret cilvēkiem. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi. Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums. Izpētot Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nekad, ne uz mirkli nepalika bez darba. Ikreiz, kad Jēzus pēc ilgām kalpošanas stundām vēlējās kaut nedaudz palikt vienatnē un atpūsties, cilvēki, lūdzot pēc palīdzības, Viņu tik un tā atrada. Un Viņš tiem neatteica šo palīdzību. Bībelē ir rakstīts: „Viņš apžēlojās par viņiem un kalpoja tiem.” Un tā Viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, jo Jēzus bija svaidīts tam, lai atnestu risinājumu tur, kur bija problēmas.

„Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, – tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.”(Mateja 12:1-7).

Šajā Rakstu vietā mēs redzam vienas cilvēku kategorijas aprakstu, – cilvēku, kuri bija visai izglītoti, kuri zināja likumu un dzīvoja saskaņā ar šo likumu. Taču, šo likumu zināšana un dzīve saskaņā ar šiem likumiem, padarīja tos Dievam un cilvēkiem nederīgus. Bija arī cita kategorija – Jēzus, Kurš arī zināja likumu. Bet, Jēzus ne tikai zināja likumu, Viņš pazina (zināja) arī Dieva, Kurš stāv aiz šī līkuma, sirdi. Jēzus zināja, ka Dievs radījis likumu ne tāpēc, lai ierobežotu un traucētu cilvēkiem, bet tālab, lai tiem palīdzētu. Dievam cilvēks ir pats lielākais dārgums. Jēzus ne vienreiz vien darīja tādas lietas, kas pirmajā mirklī izlikās pretlikumīgas, bet, patiesībā, caur līdzcietību un žēlsirdību uz cilvēkiem, Viņš piepildīja likumu. Ir kas tāds, ko mēs vēl nezinām, un tas var traucēt mums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja mēs par pamatu savai kalpošanai un savai rīcībai neņemsim Dieva atklāsmes, tad, lai kādā mērā mēs arī ziedotos, mēs kļūsim par nepiemērotiem vai nederīgiem reliģiskiem cilvēkiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Bez zināšanām un sapratnes par to, kas pamudināja Jēzu kalpot cilvēkiem, mēs nevarēsim būt efektīvi, kāds bija Viņš. Jēzus farizejiem sacīja: „..kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris,…” Tas ir tieši tas, ko Jēzus izprata un kas palīdzēja Viņam iet un kalpot cilvēkiem. Jēzum bija atklāsme par Dieva sirdi un izpratne par Rakstiem. Arī farizeji lasīja Toru, pat zināja to no galvas. Tomēr, viņi neiepazina garu, kurš stāvēja aiz rakstītā. Upuris – tas ir labi, taču, ja aiz mūsu upura nestāvēs žēlastība, tad šis upuris Dievam nebūs tīkams. Mums ir jāiemācās novākt tās bremzes, kas attur mūs un traucē mums iet uz priekšu un kalpot Dievam. Un to mēs iemācīsimies tad, kad sāksim attīstīt vai izkopt savā sirdī žēlsirdību. Žēlsirdīga un līdzcietīga sirds, neatkarīgi no mūsu trūkumiem vai arī kaut kā nepietiekamības, mudina mūs uz kalpošanu cilvēkiem. Farizejiem trūka tieši žēlsirdības un līdzcietības attiecībā pret cilvēkiem. Pārbaudi šodien savu sirdi. Kā tu reaģē uz cilvēku vajadzībām? Kas kalpošanā cilvēkiem motivē un virza tevi? Jēzus attiecībā pret cilvēkiem bija žēlsirdīgs un līdzcietīgs! Mācīsimies no Viņa! Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus...

  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē. Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas...

  • Pavairošanas likums

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti izaugs. Iesētā sēkla visupirms dod zelmeni, tad – vārpu, un tikai pēc tam – graudus vārpā. Pieaugums, izaugsme – tas vienmēr ir process. Lai ieraudzītu pieaugumu un izaugsmi, mēs nevaram apiet šo procesu. Savukārt, no savas puses mums jādara tas, kas mums jādara. Visupirms mums jāsaprot, ka, lai mēs sagaidītu pieaugumu savā dzīvē, iesākumā jābūt sēklai. Atcerieties, ka jums šai brīdī šī sēkla jau ir. Ja vēlaties redzēt pieaugumu un izaugsmi kādā no savas dzīves sfērām, jums jāzina, ka jums jau ir sēkla no Dieva.

    Ja mūsu rīcībā ir sēkla un mēs to iedēstām pareizā augsnē, tad mēs noteikti sagaidīsim ražu. Sēkla noteikti...

  • Mēs esam Dieva vēstneši II

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, – mēs nevarēsim izpatikt Dievam. Un vēl, mēs runājām par to, ka Dievs palīdz mums sasniegt šo sapratni caur Viņa Vārdu. Bībelē izmantojamās metaforas palīdz mums ieraudzīt to, ko Dievs gaida no katra ikviena no mums un to, kā mēs varam izpatikt Dievam. Vakar mēs runājām par vienu no Bībeles metaforām – „vēstnesis” vai „vēstnieks”. Dievs Savā Vārdā runā par to, ka mēs esam Viņa vēstneši, caur kuriem Dievs izlīdzina šo pasauli ar Sevi. Mums ir jābūt atklāsmei par to, kas mēs, kā Dieva bērni, esam Jēzū Kristū, un atklāsmei jābūt, lai mēs uz šīs zemes varētu staigāt Dieva dotajā varā un valdīt.

    Mēs ar jums runājām par to, ka, ja mums nebūs sapratnes par to, kāda ir mūsu loma un funkcija uz šīs zemes, - mēs...

  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli

    Pastāv dažādi veidi Bībeles izpētei. а) Bībeles personāžu dzīves izpēte . Pētīšanai es izvēlos vienu personāžu un izpētu viņa dzīves gājumu visas Bībeles ietvaros. Tas ir ļoti interesanti. Piemēram, tu izvēlies Dāvidu un izpēti viņa dzīvi Bībelē. Vai arī tu vari sākt izpētīt Izraēla ķēniņu valdīšanas vēsturi, vai Simsona dzīvi, vai Jāzepu, Pēteri, utt. Bībeles personāžu dzīves izpēte nesīs mums lielu labumu. Bībeles varoņu dzīves pieredze, viņu uzvaras, viņu reakcija, viņu ticība, viņu paļaušanās uz Dievu, viņu kļūdas – tas viss ir mums noderīgi. Izpētot Bībeles varoņus, mēs varēsim ieraudzīt, kad un kāpēc Dievs viņus svētīja.

    Pastāv dažādi veidi Bībeles izpētei. а) Bībeles personāžu dzīves izpēte . Pētīšanai es izvēlos vienu personāžu un...

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana IV

    Lūgšana – tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu. Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu „laiks”. Lūgšana – ir kā viens no organizēšanas veidiem, viens no veidiem, kā varam pareizi pārvaldīt savu laiku. Lūgšanas tēma – tā ir ļoti interesanta tēma. Mēs visi par to runājam. Par lūgšanu ir uzrakstīts ļoti daudz. Bet kurš tad, patiesībā, efektīvi lūdz? Tas ir ļoti nopietns jautājums. Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mēs organizējam savu dzīvi efektīvai lūgšanai. Tas pacels mūsu dzīvi un mūsu kalpošanu citā līmenī, augstākā.

    Lūgšana - tā ir efektīva laika pavadīšana ar Dievu. Es paskaidrošu, ko tas nozīmē. Es ļoti bieži lietoju vārdu...