Līdzcietības spēks

Dārgie draugi, miers un žēlastība no Tā Kunga lai jums ir bagātīgi šai dienā! Šodien es gribētu parunāt ar jums par līdzcietības spēku. Ja mēs palūkosimies uz Jēzus dzīvi kā uz Dieva līdzību, – un tieši Jēzus mums parādīja (atklāja) Dievu, – tad mēs ieraudzīsim, ka Jēzus bija līdzcietības vadīts pret cilvēkiem. Ja arī mēs būsim līdzcietības vadīti, tad mēs nekad nepaliksim bez darba, un, pats galvenais, nebūsim neauglīgi. Mūsu pasaule ir problēmu pilna, un Dievs mūs aicina tieši uz to, lai mēs risinātu šīs problēmas. Mēs esam Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Mēs esam Jēzus Kristus Miesa šeit uz zemes, tālab, visu, ko Dievs dara uz zemes, Viņš dara tikai caur mums. Izpētot Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņš nekad, ne uz mirkli nepalika bez darba. Ikreiz, kad Jēzus pēc ilgām kalpošanas stundām vēlējās kaut nedaudz palikt vienatnē un atpūsties, cilvēki, lūdzot pēc palīdzības, Viņu tik un tā atrada. Un Viņš tiem neatteica šo palīdzību. Bībelē ir rakstīts: „Viņš apžēlojās par viņiem un kalpoja tiem.” Un tā Viņš staigāja no pilsētas uz pilsētu, jo Jēzus bija svaidīts tam, lai atnestu risinājumu tur, kur bija problēmas.
„Tanī laikā Jēzus reiz gāja sabatā caur labību; un Viņa mācekļi bija izsalkuši, un tie sāka vārpas plūkt un ēst. Bet farizeji, to redzēdami, uz Viņu sacīja: “Redzi, Tavi mācekļi dara, ko sabatā nav brīv darīt.” Bet Viņš uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids darīja, kad viņš bija izsalcis un viņa pavadoņi? Ka viņš gāja Dieva namā un tie ēda skatāmās maizes, ko nebija brīv ēst ne viņam pašam, ne viņa biedriem, bet vienīgi priesteriem. Jeb vai jūs neesat lasījuši bauslībā, ka priesteri pārkāpj sabatā Dieva namā sabata dienu un ir nevainīgi? Bet Es jums saku: šeit ir kas lielāks par Dieva namu. Bet, kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris, – tad jūs nebūtu šos nevainīgos nosodījuši.”(Mateja 12:1-7).
Šajā Rakstu vietā mēs redzam vienas cilvēku kategorijas aprakstu, – cilvēku, kuri bija visai izglītoti, kuri zināja likumu un dzīvoja saskaņā ar šo likumu. Taču, šo likumu zināšana un dzīve saskaņā ar šiem likumiem, padarīja tos Dievam un cilvēkiem nederīgus. Bija arī cita kategorija – Jēzus, Kurš arī zināja likumu. Bet, Jēzus ne tikai zināja likumu, Viņš pazina (zināja) arī Dieva, Kurš stāv aiz šī līkuma, sirdi. Jēzus zināja, ka Dievs radījis likumu ne tāpēc, lai ierobežotu un traucētu cilvēkiem, bet tālab, lai tiem palīdzētu. Dievam cilvēks ir pats lielākais dārgums. Jēzus ne vienreiz vien darīja tādas lietas, kas pirmajā mirklī izlikās pretlikumīgas, bet, patiesībā, caur līdzcietību un žēlsirdību uz cilvēkiem, Viņš piepildīja likumu. Ir kas tāds, ko mēs vēl nezinām, un tas var traucēt mums dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ja mēs par pamatu savai kalpošanai un savai rīcībai neņemsim Dieva atklāsmes, tad, lai kādā mērā mēs arī ziedotos, mēs kļūsim par nepiemērotiem vai nederīgiem reliģiskiem cilvēkiem, no kuriem nebūs nekāda labuma. Bez zināšanām un sapratnes par to, kas pamudināja Jēzu kalpot cilvēkiem, mēs nevarēsim būt efektīvi, kāds bija Viņš. Jēzus farizejiem sacīja: „..kad jūs būtu sapratuši, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris,…” Tas ir tieši tas, ko Jēzus izprata un kas palīdzēja Viņam iet un kalpot cilvēkiem. Jēzum bija atklāsme par Dieva sirdi un izpratne par Rakstiem. Arī farizeji lasīja Toru, pat zināja to no galvas. Tomēr, viņi neiepazina garu, kurš stāvēja aiz rakstītā. Upuris – tas ir labi, taču, ja aiz mūsu upura nestāvēs žēlastība, tad šis upuris Dievam nebūs tīkams. Mums ir jāiemācās novākt tās bremzes, kas attur mūs un traucē mums iet uz priekšu un kalpot Dievam. Un to mēs iemācīsimies tad, kad sāksim attīstīt vai izkopt savā sirdī žēlsirdību. Žēlsirdīga un līdzcietīga sirds, neatkarīgi no mūsu trūkumiem vai arī kaut kā nepietiekamības, mudina mūs uz kalpošanu cilvēkiem. Farizejiem trūka tieši žēlsirdības un līdzcietības attiecībā pret cilvēkiem. Pārbaudi šodien savu sirdi. Kā tu reaģē uz cilvēku vajadzībām? Kas kalpošanā cilvēkiem motivē un virza tevi? Jēzus attiecībā pret cilvēkiem bija žēlsirdīgs un līdzcietīgs! Mācīsimies no Viņa! Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

    Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.
  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa.Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu!

    Ikviens, kurš nevēlas atjaunot savu prātu, – nevarēs arī mainīties. Bet tas, kurš nemainās, tas arvien paliek tāds, kā vienmēr bijis, vai pat kļūst sliktāks.Bez sava prāta atjaunošanas caur Dieva vārdu nav ne izaugsmes, ne pārmaiņu, jo izmaiņas sākas mūsu prātā. Lūk, kālab Dievs aicina mūs atjaunot savu prātu, jo caur to mēs spēsim mainīties(pārveidoties).
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.
  • Bez ticības nav iespējams izpatikt Dievam

    Ticība, bet tieši bibliskā ticība — tā ir sadarbība ar Dievu. Dievs nedarīs visu tavā vietā. Viņš nedarīs tev to, ko pats nevēlies priekš sevis darīt. Nevajag sēdēt, pasīvi saliekot rokas, cerībā, ka Dievs uzliks maizi uz tava galda.Pierādījums tam, ka tev ir ticība Dievam, parādās tad, kad tu pildi tās instrukcijas, kuras jau zini. Tieši tajā ir visa jēga lūgšanām un Bībeles lasīšanai, — lai iepazītu Viņa gribu un izprastu Viņa domas, saprastu, ko Dievs vēlas un pielietot to visās savās dzīves situācijās.