Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols

Labdien, dārgie draugi!

Es no jauna sveicinu jūs un gribu dalīties ar jums dzīvības maizē.

Mēs ar jums bieži runājām par to, cik svarīgi ir kalpot Dievam un cilvēkiem. Mēs runājām par to, ka patiesi laimīgs cilvēks kļūst tikai tad, kad viņš dara laimīgus citus cilvēkus; cilvēks kļūst patiesi svētīts tikai tad, kad viņš svētī citus. Mūsu vajadzības tiks apmierinātas tad, kad mēs centīsimies apmierināt citu cilvēku vajadzības. Tāds ir Dieva princips!

Un tomēr, uzmanība jāpievērš arī šīs medaļas otrai pusei. Es īpaši gribu pasvītrot to, ka mēs nespēsim darīt laimīgus citus cilvēkus, ja mūsos pašos nebūs prieka un spēka avota. Lai piepildītu citu cilvēku vajadzības, bieži vien nāksies konfrontēt noteiktus spēkus, bet tas prasa, lai mēs, kā Kristus kareivji, ikdienu nostiprinām savu spēku un paaugstinām savu garīgo kvalifikāciju.

Viens no labākajiem veidiem, kā mēs varam to sasniegt, ir – pielūgsme un ikdienas sadraudzība ar Dievu. Caur pielūgsmi un sadraudzību ar Dievu mēs kļūstam stiprāki un atjaunojamies. Tas arī ir mērķis vai iemesls kolektīvai vai individuālai Dieva pielūgsmei.

Šodien es gribu uzsākt sarunu par tēmu: „ Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols.”

Es gribu izmantot Vecās Derības Saiešanas telti kā piemēru tam, lai parādītu jums, kā var efektīvi lūgties un paust Dievam savu pielūgsmi.

Saiešanas telts simbolizē Dieva pielūgsmi un veidu, kā tuvoties Viņam. Ja mēs uzmanīgi studēsim Vecās Derības pielūgsmes formu, mēs varēsim gūt sev virkni noderīgu mācību.

Kad Dievs Israēla bērnus izveda no Ēģiptes, Viņš deva Mozum pavēli, lai tas uzceļ Saiešanas telti. Šai Saiešanas teltij bija jāatrodas nometnes vidū, jo Saiešanas telts simbolizēja Dieva klātbūtni Dieva tautas vidū.

„Un tiem būs Man taisīt svētnīcu, ka Es varētu mājot viņu vidū.”(2.Mozus 25:8).

Jaunajā Derībā par Saiešanas telti un tās simbolisko nozīmi kā pielūgsmes simbolu tiek runāts Vēstulē Ebrejiem.

Vecajā Derībā ebreji nogalināja dzīvniekus un nesa tos uz altāra kā upuri Dievam, – un tas tika uzskatīts par salīdzinājuma upuri par izdarītajiem grēkiem. Tādā veidā, Israēla tauta pauda savu vēlēšanos tuvoties Dievam un vēlēšanos nest Viņam vislabākos upurus.

Jaunajā Derībā mēs vairs nenesam Dievam kā upuri dzīvniekus, jo Jēzus uz visiem laikiem ir kļuvis par upuri par visas cilvēces grēkiem. Bet šodien, mums ikdienas jāpienes pašiem sevi kā dzīvu upuri Dievam. Tas notiek ikreiz, kad mēs nākam pie Dieva un sakām Viņam: „Kungs, lūk, es, visa mana griba – Tev! Visu, ko Tu teiksi man darīt, es izdarīšu”.

Lasot Bībeli, mēs redzam, ka Vecās Derības Saiešanas telts sastāvēja no trīs daļām:

  • ārējais pagalms
  • svētā vieta
  • vissvētākā vieta
„Un uzcel mājokli pēc tā parauga, kas tev kalnā ir rādīts. Un taisi priekškaru no zila un no sarkana purpura un karmezīna un no šķetinātu smalku dziju auduma, taisi to ar meistariski ieaustiem ķerubiem. Un pakar to pie četriem akāciju koka stabiem, pārvilktiem ar zeltu, kam zelta vadži un četras sudraba kājas. Un pakar priekškaru pie vadžiem, un aiz priekškara novieto liecības šķirstu; tā priekškars lai atdala svēto vietu no vissvētākās vietas. Un salīdzināšanas vāku liec uz liecības šķirstu vissvētākā vietā. Un galdu noliec šaipus priekškara un lukturi pretim galdam mājokļa dienvidu pusē, bet galdu liec ziemeļu pusē. Un darini arī priekškaru telts durvīm no zila un sarkana purpura, no karmezīna un no šķetinātu smalku dziju auduma, kas rakstaini izausts. Un šim priekškaram taisi piecus stabus no akāciju koka un pārvelc tos ar zeltu, un to vadži lai ir no zelta; un izlej tiem piecas vara kājas.” (2.Mozus 26:30-37).

Aplūkosim, kas ir ārējais pagalms.

Ārējais pagalms sastāvēja no vārtiem, altāra un mazgājamā trauka.

Vārti.

Visiem Israēla bērniem bija iespēja ieiet pa šiem vārtiem. Bieži vien ģimeņu locekļi un pat visa Israēla tauta pulcējās pie ieejas Saiešanas teltī.

Vārti bija atvērti ikvienam.

Jēzus teica:

„Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis, un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.” (Jāņa 6:37).

Tas liecina par to, ka Dievam ir tīkama gan individuāla gan masveida pielūgsme.

Rīt mēs parunāsim par to, ko reprezentēja un simbolizēja altāris un mazgājamais trauks, kuri atrodas Saiešanas telts ārējā pagalmā.

Lai Dievs bagātīgi svētī ikvienu no m jums!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?
  • Nabadzībai un neveiksmei ir savas saknes un viena no šīm saknēm ir acīmredzama – slinkums

    Viens no iemesliem garīgam remdenumam un panīkumam ir nevīžība, paviršība un slinkums. Ģimenes neveiksmēm, finansiālai nabadzībai, neveiksmēm kalpošanā, kā arī daudzām citām nabadzības un neveiksmju formām ir tā pati dīkdienības un slinkuma sakne.„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu. “ (Sāl. pam. 10: 4).
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.