Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību II

Lai Dievs tevi svētī šodien īpašā veidā! Mēs runājam par to, ka labvēlība cilvēka dzīvē nav nejaušība, tā atnāk līdz ar sapratni par noteiktiem Dievišķiem likumiem un principiem. Vakar sākām runāt par to, ka katram cilvēkam, kurš vēlas piedzīvot Dieva labvēlības spēku savā dzīvē, ir jāiemācās būt labvēlīgiem pret Dievu un Viņa darbiem.Šodien vēlos turpināt sarunu par šo tēmu.Pāvels savā Vēstulē Filipiešiem rakstīja par savu pārliecību:
„Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.”(Filipiešiem 1:6).
Kāpēc Pāvels bija pārliecināts, ka Kungs pabeigs labo darbu, kuru Viņš iesācis ticīgo cilvēku dzīvēs? Rūpīgi aplūkojot kontekstā, jūs ieraudzīsiet, ka Pāvela pārliecība balstījās uz šo cilvēku attieksmi pret Dieva darbiem. Savas Vēstules iesākumā Pāvels runā par to, ka jau no paša sākuma, kopš šie cilvēki sāka staigāt ar Dievu, viņi ņēma līdzdalību evaņģēlijā.„…..Pateicos Dievam……par jūsu līdzdalību evaņģēlijā no pirmās dienas līdz šim brīdim….neviena draudze nebiedrojās ( neņēma dalību) ar mani došanā un ņemšanā kā vien jūs.(Filipiešiem 1:1-6; 4:15-19).Šie cilvēki ņēma aktīvu dalību Evaņģēlija izplatīšanas procesā, viņi atdeva sevi un savu mantu, īpašumus Dievam. Pāvels aizlūdza par viņiem, un viņa lūgšanas darbojās, jo šie cilvēki visu notiekošo nevēroja malā stāvot, rokas salikuši, – nē, viņi līdzdarbojās evaņģēlijā. Viņi bija labvēlīgi pret Dieva Valstības darbiem. Tālab, Pāvela lūgšanai par to, lai Dievs piepilda šo cilvēku vajadzības pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū, nebija nekādu šķēršļu.
„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:19).
Par nožēlu, daudzi ticīgie, kuri šodien ticībā stāv uz šo apsolījumu, netiek tam kvalificēti. Viņi netiek kvalificēti tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nav ņēmuši aktīvu dalību Dieva Valstības celtniecībā, kā to darīja filipieši.Vajadzību apmierināšana, sakārtotība, atbildes uz lūgšanām, vienā vārdā sakot, labvēlība – viss tas ir tiem cilvēkiem, kuri paši sēj labvēlības sēklas Dieva Valstībā.Vai tu caur savu vietējo draudzi piedalies Dieva Valstības celtniecībā? Vai tu sēj labvēlības sēklas citu cilvēku dzīvēs ar mērķi viņus iegūt, iemantot Dievam? Vai tu kalpo Dievam ar savu mantu, talantiem, spējām, laiku?Atbildes uz šiem jautājumiem nosaka tavu gatavību baudīt Dieva labvēlību.Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Satver mūžīgo dzīvību!

    „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.(1.Timotejam 6:11-12).Šajā Rakstu vietā Pāvils saka, ka mūsu kristīgā dzīve sastāv no trīs lietām. Saskaņā ar šo Rakstu vietu, mums ir nepieciešams:bēgt no grēka;pieaugt vai dzīties pēc taisnības;cīnīties vai līdzdarboties labajā ticības cīņā.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Kā mēs varam noteikt – vai tā ir disciplinēšana no Dieva, vai arī garīgs uzbrukums no sātana

    Vai jūs bieži atrodaties smagos apstākļos? Vai jūs pastāvīgi saskaraties ar nepatikšanām, lai kur jūs arī atrastos? Tas nozīmē, ka jūs vai nu pārdzīvojat garīgo uzbrukumu, vai arī atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Pats Dievs. Kā jūs paši priekš sevis varat noteikt, – kas ar jums patiesībā notiek?
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Izmaiņas ir atkarīgas no mūsu atziņas līmeņa

    „Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.”(1.korintiešiem 13:9-12).