Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka paradums ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās apkopojums. Vēl mēs runājām par to, – ja tu vēlies attīstīt efektīvu lūgšanu dzīvi, tad tev ir jāpaplašina sava zināšanu bāze par lūgšanām.Tev ir jāzina, kas ir lūgšana un kāpēc tev ir jālūdz. Tev ir sevi jāieskauj šajās zināšanās tāpēc, ka tas tevi stimulēs lūgt.Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju – par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa” un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.Ja tu vēlies attīstīt savu lūgšanu dzīvi, tad paplašini savu zināšanu bāzi par lūgšanām, par lūgšanas priekšrocībām. Klausies cilvēku liecības, kuri lūdz, kuri ar lūgšanu pārbīda negatīvo apstākļu un problēmu kalnus un virzās Dievā uz priekšu. Lūgšanu cilvēki – ir cilvēki, kuriem ir bijušas daudz grūtas dzīves situācijas, bet neviena no tām, nav spējusi viņus apturēt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi prot lūgt, viņi māk būt sadraudzībā ar Dievu, viņi nepieņem atbildi „NĒ”. Šie cilvēki ir pieķērušies Dievam. Lasiet par to, paplašiniet savu zināšanu bāzi. Mēs lasām daudz un dažādu literatūru, bet pati galvenā literatūra, kura mums jālasa, ir Bībele. Kurš no jums domā, ka viņam ir vajadzīgs izrāviens lūgšanās? Attīstot savus paradumus, uzreiz neķeries pie vairākiem paradumiem vienlaicīgi, – no sākuma ķeries pie viena. Piemēram, ja tagad tev ir aktuāli attīstīt lūgšanu paradumu, tad sāc lūgt un dari to regulāri, 20 dienu, 3 mēnešu vai pusgada garumā. Pārliecinies, ka esi attīstījis šo paradumu sevī un tikai pēc tam, tu vari sākt attīstīt citus, noderīgus paradumus.Šajā laikā Dievs saka, ka mums ir jāattīsta efektīva lūgšanu dzīve. Šis ir vārds, kurš ceļ un veido uzvarētājus. Šis ir vārds, kurš ceļ draudzi, un elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Tāpēc ir svarīgi, kā mēs attiecamies pret to, ko Dievs mums vēlas nodod un pateikt caur šo vēstījumu.
„…bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” (Jesajas 66:2).
Tieši lūgšana palīdz mums saglabāt savu garu pazemīgu un satriektu Dieva priekšā, kā arī attiekties ar trīcēšanu un dievbijību pret Dieva teikto.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu).„ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu II

    Tas Dieva Vārds, kuru tu glabā savā sirdī, tas tevi arī izglābs! Grūtību laikā, kad cilvēki nostāsies pret tevi, kad pār tevi gāzīsies melu straume, vai kad apstākļi būs tev nelabvēlīgi, – tevi glābs tikai Vārds, kuru tu glabā savā sirdī. Tālab arī ir teikts, ka Dieva Vārds – tas ir balsts. Kas ir balsts? Tas ir kā ēkas nesošā siena. Celtnieki zina, ka, ja tiks nojaukta nesošā siena, ēka sabruks, jo tieši uz nesošās sienas gulstas pamatslodze.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Ko nozīmē atskaitīšanās kāda priekšā

    Tātad, mums ir jāatskaitās vienam otra priekšā tāpēc, lai mēs būtu veseli ticīgie. Mēs nevaram dzīvot kā vientuļa sala un būt neatkarīgi no citiem brāļiem un māsām Kristū.Mēs esam aicināti staigāt ne tikai Dieva priekšā, bet arī citu ticīgo priekšā.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.