Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums II

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka paradums ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās apkopojums. Vēl mēs runājām par to, – ja tu vēlies attīstīt efektīvu lūgšanu dzīvi, tad tev ir jāpaplašina sava zināšanu bāze par lūgšanām.Tev ir jāzina, kas ir lūgšana un kāpēc tev ir jālūdz. Tev ir sevi jāieskauj šajās zināšanās tāpēc, ka tas tevi stimulēs lūgt.Bībele saka, ka ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana – no Dieva Vārda. Ja es jūtu, ka mana lūgšana nav līmenī, kas man būtu jādara? Varbūt, ka ir jālasa grāmata par uzplaukumu vai dziedināšanu, vai jāklausās svētruna par atbrīvošanu un dzīves lāstu sagraušanu, vai jāsaka: „Sātans un viņa nešķīstie spēki ir vainīgi tajā, ka mana lūgšanu dzīve nav līmenī. Tie ir viņi, kas man traucē.” Par visu, kas notiek dzīvē, cilvēki bieži vaino sātanu. Kad es dzirdu svētrunas, kurās tiek pastāvīgi runāts par sātanu vai ļaunajiem gariem, es domāju – par ko tad mēs sludinām, kuru mēs pagodinām? Lasiet Evaņģēliju un tur jūs ieraudzīsiet, ka Jēzus ļoti īsi teica sātanam: „Izej no viņa” un gāja tālāk. Sātans nav vainīgs tajā, ka tu nelūdz.Ja tu vēlies attīstīt savu lūgšanu dzīvi, tad paplašini savu zināšanu bāzi par lūgšanām, par lūgšanas priekšrocībām. Klausies cilvēku liecības, kuri lūdz, kuri ar lūgšanu pārbīda negatīvo apstākļu un problēmu kalnus un virzās Dievā uz priekšu. Lūgšanu cilvēki – ir cilvēki, kuriem ir bijušas daudz grūtas dzīves situācijas, bet neviena no tām, nav spējusi viņus apturēt. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi prot lūgt, viņi māk būt sadraudzībā ar Dievu, viņi nepieņem atbildi „NĒ”. Šie cilvēki ir pieķērušies Dievam. Lasiet par to, paplašiniet savu zināšanu bāzi. Mēs lasām daudz un dažādu literatūru, bet pati galvenā literatūra, kura mums jālasa, ir Bībele. Kurš no jums domā, ka viņam ir vajadzīgs izrāviens lūgšanās? Attīstot savus paradumus, uzreiz neķeries pie vairākiem paradumiem vienlaicīgi, – no sākuma ķeries pie viena. Piemēram, ja tagad tev ir aktuāli attīstīt lūgšanu paradumu, tad sāc lūgt un dari to regulāri, 20 dienu, 3 mēnešu vai pusgada garumā. Pārliecinies, ka esi attīstījis šo paradumu sevī un tikai pēc tam, tu vari sākt attīstīt citus, noderīgus paradumus.Šajā laikā Dievs saka, ka mums ir jāattīsta efektīva lūgšanu dzīve. Šis ir vārds, kurš ceļ un veido uzvarētājus. Šis ir vārds, kurš ceļ draudzi, un elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Tāpēc ir svarīgi, kā mēs attiecamies pret to, ko Dievs mums vēlas nodod un pateikt caur šo vēstījumu.
„…bet Es uzlūkoju nabagu un kam sagrauzts gars un kas Manu vārdu bīstas.” (Jesajas 66:2).
Tieši lūgšana palīdz mums saglabāt savu garu pazemīgu un satriektu Dieva priekšā, kā arī attiekties ar trīcēšanu un dievbijību pret Dieva teikto.Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Līdz rītdienai!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Pārbaudījumi un kārdinājumi – tas ir tests vai eksāmens

    Ja jūs apbruņosiet sevi ar zināšanām par to, ka problēmas un kārdinājumi – tas mums visiem ir tests, pēc kura mūs gaida konkrēta balva no Dieva, tādā gadījumā, mūsos tiks atmodināta tā slepenā vēlēšanās no Dieva – vēlēšanās uzvarēt. Neviens no mums nepiedzimst ar vēlēšanos ciest sakāvi šajā dzīvē. Mēs visi gribam uzvarēt, bet nav iespējams uzvarēt tur, kur nav cīņas. Tātad, problēmas un kārdinājumi – tās ir cīņas, pēc kurām jūs sagaida vai nu sakāve, vai arī – uzvara. Caur sāpēm un pārbaudījumiem mēs labāk izprotam to cenu, kuru Jēzus ir samaksājis par mūsu atpirkšanu. „..jums ir daļa pie Kristus ciešanām…”
  • Dieva gribas svarīgums!

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!”Svētajos Rakstos ir teikts:„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  • Disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi

    Disciplinēts cilvēks pakļauj sevi uzstādītajiem likumiem un kārtībai. Ja jums nepastāv nekādi noteikumi vai likumi, ja jums neeksistē vārds „kārtība”, tad jūs esat nedisciplinēts cilvēks, un garīgā izaugsme jums ir vienkārši neiespējama. Garīgā izaugsme, kas saistīta ar pozitīvām pārmaiņām cilvēka dzīvē, neattiecas uz nedisciplinētu cilvēku.Ja cilvēkam nav disciplīnas, tad nav svarīgi, cik daudz likumu vai noteikumu tiks uzstādīti, viņš tik un tā tos pastāvīgi pārkāps.
  • Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

    1. Es nevaru viņam piedot.· Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.2. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.· Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.