Saiešanas telts kā pielūgsmes simbols II

Laipni lūgti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Dievs mums dāvājis vēl vienu dienu, un es ticu, ka Viņa žēlastības un palīdzības pietiks visiem šīs dienas darbiem. Vakar mēs sākām runāt par Vecās Derības Saiešanas telti, kura sastāvēja no ārējā pagalma, svētās vietas un vissvētākās vietas. Ārējais pagalms, savukārt, sastāvēja no vārtiem, altāra un mazgājamā trauka. Vecajā Derībā katrai Saiešanas telts detaļai bija svarīga garīga nozīme. Vārti ir vieta, kurā pulcējās Israēla tauta, lai pielūgtu Dievu un kalpotu Viņam. Saiešanas telts vārti bija atvērti ikvienam. Šodien mēs parunāsim par altāri un mazgājamo trauku. Altāris. Vecajā Derībā altārim bija noteicošā loma pielūgsmē, un it īpaši tas attiecās uz Israēla tautas pielūgsmi. Noa, kā pateicības zīmi uzreiz pēc plūdiem, uzcēla altāri Dievam. Šo upuru labā smarža bija tik tīkama Dievam, ka Viņš zvērēja vairs nekad neiznīcināt cilvēku dzimumu plūdos. Ābrahāms pastāvīgi cēla altārus Dievam, lai Dieva spēkā nostiprinātu sevi tajā apsolījumā, kuru Dievs tam dāvājis. Šodien mums nav nepieciešams nest Dievam tādus upurus, kā to darīja cilvēki, kuri dzīvoja Vecās Derības laikos. Nav nepieciešamības izliet dzīvnieku asinis un upurēt šos dzīvniekus. Par mums jau ir izlietas vislabākās asinis – Jēzus Kristus Asinis. Šodien mūsu upuris ir savādāks. Šodien Dievs gaida no mums pilnīgu sevis pašu atdošanu Viņam – kalpošanai. Mums jābūt gataviem nākt pie Dieva un labprātīgi nodot sevi kā instrumentu Dieva rokās, Dievam par slavu un taisnību. Bībele runā par to, ka mums jānes Dievam garīgi upuri. 
„ Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1.Pētera 2:4-5).
 Par to tiek runāts arī Vēstulē Romiešiem: 
„Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.” (Romiešiem 12:1).
 Mazgājamais trauks. Mazgājamais trauks bija domāts priekš to cilvēku šķīstīšanās, kuri devās uz svēto vietu. Lai ieietu svētajā vietā, katram cilvēkam bija jānomazgā savas kājas un rokas. 
„Un Tas Kungs runāja uz Mozu: “Darini mazgājamo trauku no vara un tā kāju no vara, priekš mazgāšanās, un noliec to starp Saiešanas telti un altāri, un ielej tanī ūdeni. Ārons un viņa dēli lai tanī mazgā savas rokas un savas kājas; kad tiem jāiet Saiešanas teltī, tiem ar ūdeni jāmazgājas, ka tie nemirtu, vai kad tuvojas altārim, lai kalpotu un iededzinātu ugunis Tam Kungam. Lai tie mazgā savas rokas un savas kājas, ka tie nemirtu; tas lai būtu mūžīgs likums viņiem, Āronam un viņa pēcnācējiem uz audžu audzēm.”(2.Mozus 30:17-21).
 Lai tuvotos Dievam, mums jāsaņem piedošana par saviem grēkiem un šķīstīšana no visas netaisnības. Mēs atzīstam savu vainu, nožēlojam grēkus un atstājam grēkus tālab, lai šķīstītos. Pielūgsme sekmē mūsu dvēseles šķīstīšanu. Dieva pielūgsme pieprasa no mums garīgu tīrību. 
„Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2.Korintiešiem 7:1).
 Mazgājamais trauks bija domāts tam, lai cilvēka dvēsele būtu tīra (šķīstīta) no grēkiem. Priekš mums tas viss ir kā prototips tam, ka Dievs gaida no Saviem bērniem garīgu tīrību. Rīt mēs parunāsim par otru Saiešanas telts sastāvdaļu – svēto vietu. Lai šī diena ikvienam no jums ir piepildīta ar Dieva žēlastību un Viņa svētībām! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai II

    Kad esam viesmīlīgi un atvērti tam, lai palīdzētu cilvēkiem un dalītos ar to, kas mums ir, kad darām visu nepieciešamo, lai mūsu viesi justos ērti, un kalpojam viņiem no visas savas sirds, saskaņā ar Dieva teikto, mēs, pat neizprotot to, varam izrādīt viesmīlību eņģeļiem, kuri atnes mums svētīgas dāvanas no Dieva. Atraidot cilvēkus, neapzināti mēs varam atraidīt Dieva eņģeļus. Dieva Vārds tev šodien: esi viesmīlīgs, un Dievs tevi svētīs!
  • Analizē savu darbību un savas dienas! II

    Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”
  • Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē

    1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants)Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.