Kādus tad augļus Dievs vēlās redzēt mūsu dzīvēs?

Dārgie draugi, es sveicu jūs šajā dienā mūsu rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam»! Ko mēs saprotam ar vārdiem – nest augļus? Ko tad Dievs domāja, sakot : «Es vēlos, lai jūs nestu augļus»? Jūs nevarat nest augļus, ja nezināt, ko Dievs par to domā un, ko Viņš gaida no mums. Tātad, kādus tad augļus Dievs vēlās redzēt mūsu dzīvēs? 
  1. Atgrieztu un grēku nožēlojušu cilvēku dvēseļu augļus .
Katrs, pie Dieva atgrieztais cilvēks – tas ir auglis. Katra grēkus nožēlojusī dvēsele – tas ir kāda cilvēka konkrētais, Dievam pienestais, auglis. Dievs vēlās, lai caur mūsu dzīvēm, pēc iespējas vairāk, cilvēku iepazīstas ar Jēzu un pieņem Viņa vadību savās dzīvēs. Kad mēs palīdzam cilvēkiem iepazīties ar Jēzu un pieņemt Viņa varu pār sevi – ar to mēs nesam augļus, kas pagodina Dievu. Runājot par Jēzu, Bībele saka, ka Viņa dzīve ir gaisma cilvēkiem. 
« Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma ». (Jņ.ev.1:4,5).
 Šajā pašā nodaļā ir rakstīts, ka bija kāds cits cilvēks, vārdā Jānis Kristītājs, un viņš bija nācis, lai liecinātu par šo gaismu, proti, par Jēzu, lai cilvēki noticētu Viņam. 
« Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. ». (Jņ.ev.1:6-9).
 Jēzus nāca no debesīm, kā patiesa gaisma, lai apgaismotu katru cilvēku, kas ienāk šajā pasaulē. Jēzus nāca, lai izārdītu sātana darbus. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīve pārpilnībā. Jēzus nāca, lai atrastu un izglābtu pazudušos. Līdz brīdim, kamēr cilvēks nesamierināsies ar Dievu un nenoticēs Viņam, viņš dzīvos tumsā un zem sātana varas. Bez Dieva cilvēks uz visiem laikiem ir zudis. Bet, kā lai tic Tam, par ko nav dzirdēts un, kā lai dzird, kad nav, kas sludina? 
« Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts. Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši? Bet kā lai dzird, kad nav, kas sludina? Un kā lai sludina, kad nav sūtīti? Ir rakstīts: cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti! » (Rom.10: 12-15).
 Par ko šeit runā Dievs? Viņš vēlās, lai katrs māceklis būtu aktīvs labās vēsts nesējs neglābtajā pasaulē. Dievs vēlās, lai neticīgie cilvēki kļūtu ticīgi, piesauktu Tā Kunga vārdu un caur to tiktu izglābti. Jēzus ir šīs pasaules gaisma, un Viņš staigā tautas vidū, vēloties atbrīvot cilvēkus no grēka važām un atkarībām. Jēzus vēlas apgaismot katru cilvēku, kas nāk pie Viņa. Tomēr, kā Jānim Kristītājam, tā arī katram Jēzus māceklim, jāizmanto katra iespēja, lai liecinātu cilvēkiem par šo Gaismu. Dievs vēlās, lai caur mums visi cilvēki noticētu Jēzum. 
« Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu ». (Jņ.ev. 1:7).
 Jūs esat Dieva Valstībā, «lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu». Pasakiet skaļi: «Es dzīvoju, lai liecinātu par Gaismu – par Jēzu, un, lai visi caur mani noticētu Viņam». Nesiet Dieva gaismu visur, kur jūs ejiet, un ar to jūs pagodināsiet Dievu! Lai Dievs bagātīgi svētī katruno jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības? II

    Dieva svaidījums mājo katrā ticīgajā, un mēs varam uzticēties šim svaidījumam. Mēs varam smelties šo spēku no savas iekšienes, – lai saņemtu palīdzību un stātos pretī jebkurai opozīcijai, pārbaudījumam vai vajāšanām. Daudzi ticīgie meklē palīdzību no ārpuses, meklē atbildes uz saviem jautājumiem pie cilvēkiem. Jā, mēs varam meklēt palīdzību arī pie cilvēkiem. Bet lai mēs varētu uzvarēt, mums vispirms ir jāiemācās smelties to palīdzību, kuru mūsos ir ielicis Dievs.
  • „Nāciet Man līdz, Es jūs darīšu!” – tā ir atslēga uz pārmaiņām

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Kad es lasu, pārdomāju un pielietoju Dieva vārdu savā dzīvē, – caur to sāk mainīties arī mana rīcība , un arī manas domas un pasaules uztvere sāk atbilst Dieva domām un Viņa gribai.
  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).
  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.