Pacietības attīstīšana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)

     Svētdien sludināja Jesaja (Isaiah Baiyekusi). Viņš runāja par to, cik svarīgi ir attīstīt sevī raksturu saskaņā ar Dieva standartiem. Dievs vēlas atnest Savu Valstību no debesīm uz zemi. Šim nolūkam Viņam ir vajadzīgi cilvēki – Dieva Vārda šķīstīti(attīrīti) un sagatavoti tam, lai piepildītu Dieva mērķus zemei. Lai mēs būtu tam gatavi, ir jāiziet zināms sagatavošanas process. Dievs ikvienu no mums ir radījis priekš Sevis un tam, lai mēs piepildītu Viņa mērķus.  

„Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.”(1.Mozus 1:26-27).

Svarīgi ir zināt kādam mērķim mēs esam radīti. Ja mēs to nezināsim, tad tam noteikti sekos nepareiza rīcība. Ādams nesaprata Dieva mērķi savai dzīvei, tāpēc sātans varēja viņu pievilt. Bet Dievs nekad nezaudē, Viņam ir risinājums un izeja no jebkuras situācijas. Vēl pirms pasaules un cilvēka radīšanas Dievam jau bija izstrādāts cilvēku glābšanas plāns. Lai mēs kļūtu par cilvēkiem, kuri ir tīkami Dievam un spēj izplatīt Viņa Valstību uz zemes, mūsos ir jāizveidojas Dieva raksturam. Raksturs – tas ir mūsu dzīves pamats, uz kura tiek celta visa mūsu dzīve. Tieši no mūsu pamata kvalitātes – rakstura – būs atkarīgi mūsu dzīves augļi. Jēzus farizejiem teica:

„No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.”(Mateja 7:16-18).

Kāds ir cilvēka raksturs, tāds ir arī viņš pats. No mango koka mēs nenovāksim ananāsus, un savukārt no ābeles – nevarēsim novākt banānus. No sāļa avota nevar iztecēt saldūdens. Viss atkarīgs no tā, kas mēs esam savā iekšienē. Un tāpēc, svarīgāk ir no sākuma mainīt ne savu rīcību, bet gan iekšējo saturu, savu raksturu – saskaņā ar Dieva Vārdu. Vispirms mums jākļūst tādiem, kādiem mums jākļūst priekš Dieva, un tad mainīsies arī mūsu rīcība. Jesaja (Isaiah  Baiyekusi) vērsās pie Bībeles stāsta par sievieti, kura 12 gadus cieta no asiņošanas (par to jūs varat lasīt Marka Evaņģēlijā 5:21-43). Īpašu uzmanību viņš pievērsa 27,28 un 29 šīs nodaļas pantam.

 „Šī, par Jēzu dzirdējusi, nāca ļaužu pulkā un aizskāra no mugurpuses Viņa drēbes, jo tā sacīja: “Ja vien Viņa drēbes aizskaršu, tad tapšu vesela.” Un tūdaļ viņas asins avots izsīka un viņa manīja savās miesās, ka no tās kaites bija dziedināta.”

Ja mēs izlasīsim visu Marka Evaņģēlija 5 nodaļu, tad redzēsim, ka sākumā tiek runāts par sinagogas priekšnieku, kurš lūdza par savas 12 gadus vecās meitas dziedināšanu, un tikai tad mēs lasām par šo sievieti ar asiņošanu.   Jairs vērsās pie Jēzus ar lūgumu pēc palīdzības, jo viņa meita atradās tuvu nāvei, un Jēzus tūlīt pat devās uz viņa mājām. Un izskatās tā, ka šī sieviete ar savu problēmu ir gadījusies Jēzus ceļā pašā nepiemērotākajā brīdī. Ārēji izskatījās, ka viņa visu dara aplam. Pēc Mozus likuma cilvēks ar asiņošanu un tas, kuram pieskāries tāds cilvēks, tiek uzskatīts par nešķīstu un tam nebija tiesību atrasties tautas vidū, citādi to varēja nomētāt ar akmeņiem. Ar savu rīcību šī sieviete pārkāpa likumu, bet viņa vairs nekam nepievērsa uzmanību, jo bija jau pārāk ilgi cietusi un mocījusies ar šo slimību. Mēs zinām, ka šī sieviete galu galā tika dziedināta, bet viņas dziedināšana nenotika uzreiz. Šajā notikumā mēs varam izdalīt 3 soļus, kurus vajadzēja spert šai sievietei, lai saņemtu savu dziedināšanu.