Esiet sveicināti, dārgie draugi! Priecājos par iespēju no jauna dalīties ar jums ar Dieva Vārda gudrības pērlēm. Vakar mēs runājām par to, ka mūsu, kā Kristus vēstnešu, aicinājums ir – nest patiesības gaismu vietās, kur valda tumsa. Tumsa – tas ir zināšanu trūkums par Dievu un Dieva atklāsmju trūkums.
„Un Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma, … „(Hozejas 4:6).
Sātans ir tumsības valdnieks, un tāpēc viņš arī darbojas tumsā, darbojas tur, kur nav gaismas. Tieši šī iemesla dēļ Dievs ir licis mūs uz šīs zemes, lai mēs būtu par gaismu šai pasaulei. Bet mēs varēsim atspoguļot šo gaismu tikai tad, kad ļausim Dieva Vārdam ( kas ir gaismas, zināšanu un atklāsmju avots) pārvaldīt mūsu dzīvi. Mēs varam izmantot visdažādākās iespējas tam, lai mācītu cilvēkiem Dieva Vārdu un piepildītu šo zemi ar patiesību. Tādā veidā mēs palīdzam un apgaismojam tos cilvēkus, kuru prātu ir aptumšojis sātans. „ Ja mūsu evaņģēlijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šīs pasaules dievs ir apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls.” (2.Korintiešiem 4:3-4).
No šīs Rakstu vietas mēs redzam, ka cilvēki iet bojā tāpēc, ka viņu dzīvēs nav atmirdzējis Kristus godības evaņģēlija gaišums. Mēs atnesam Dieva Valstību tad, kad pieceļamies un sākam izstarot Dieva gaismu – ar atklāsmi par Dievu, izpratni par Dieva ceļiem. Mēs atnesam Dieva Valstību tad, kad sākam droši mācīt un pasludināt šī atklāsmes un zināšanas citiem cilvēkiem. Bībelē ir teikts, ka mēs kā Kristus vēstneši esam saņēmuši kalpošanu no Dieva, un šī kalpošana ir salīdzināšanas kalpošana. „ Tādēļ, šinī kalpošanā būdami, kas mums uzticēta no žēlastības, mēs nepiekūstam, bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” (2.Korintiešiem 4:1-2).
Mūsu kalpošanas mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulei gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem. Un vēl, no šīs Rakstu vietas mēs redzam, kas mums jādara – „ atraisījušies no slepenām kauna lietām, nedzīvojam viltībā, nedz viltojam Dieva vārdu, bet, pauzdami patiesību, nostājamies nevainojami katra cilvēka sirdsapziņai Dieva priekšā.” Mums ir jāatsakās no grēcīgā dzīves veida un jādara viss nepieciešamais tam, lai cilvēki iepazītu Dievu. Un tieši tādā veidā mēs izstarojam gaismu, – turpinot darīt labu, neskatoties ne uz kādu pretim stāvēšanu. Tālāk Pāvils saka: „Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka pārpilnība būtu no Dieva un ne no mums. Mēs visur topam spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, bet tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši. Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā. Jo, kamēr dzīvojam, vienmēr topam nodoti nāvē Jēzus dēļ, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu mirstīgajā miesā. Tātad nāve darbojas mūsos, bet dzīvība jūsos.” (2.Korintiešiem 4:7-12).
Pāvils saka, ka mums kā Kristus vēstnešiem nāksies maksāt cenu. Un mēs to varam darīt, jo Jēzus Kristus stiprina mūs no iekšienes. Jēzus nogāja šo ceļu, un ar Savu piemēru parādīja mums, kā mēs varam nostaigāt šo ceļu. Dārgie draugi, ejot pa šo dzīvi, nekad neaizmirstiet, ka jūs esat Kristus vēstneši, jūs esat zemes sāls un šīs pasaules gaisma, caur kuru Dieva salīdzina pasauli ar Sevi. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije