Uzvara pār lepnību caur pazemīgas sirds attīstīšanu /turpinājums/ (Mācītājs Rufus Adžiboije)

[dropcap]Š[/dropcap]odienas svētrunu mācītājs Rufus sāka ar jautājumu: „Kāpēc mēs svētdienās nākam uz draudzi?” Viens no iemesliem kādēļ mēs nākam uz draudzi – tā ir vēlēšanās iemācīties dzīvot pareizi un izmainīties Kristus līdzībā. Pirms nožēlojām grēkus, mēs domājām, ka zinām, kā mums vajag dzīvot. Mēs dzīvojām, kā gribējām, kā sanāca, jo domājām, ka mūsu dzīve pieder mums pašiem. Bet pēc tam, kad mēs atnācām pie Kristus, kaut kas mainījās, un mēs sākām saprast, ka mūsu dzīve nepieder mums, bet gan Dievam.Ja mēs atzīstam, ka mūsu dzīve mums nepieder, tad mums ir jābūt uzmanīgiem attiecībā pret to, kā mēs dzīvojam. Mums būs jāatskaitās Dievam par to dzīvi, ko Viņš mums uz laiku ir devis. Mēs visi stāsimies Dieva priekšā un atskaitīsimies par to, kā esam dzīvojuši, atrazdamies miesā. 
„Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus. Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus, katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs. Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu; ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.” (1.Korintiešiem 3:11-15).
 Mūsu pamats ir Jēzus Kristus. Katru dienu, ko mēs nodzīvojam uz zemes, uz šī pamata mēs savā dzīvē kaut ko ceļam. Tas, ko un kā mēs ceļam, ir ļoti svarīgi, jo pienāks diena, kad mūsu uzcelto Dievs pārbaudīs. Tāpēc mūsu uzceltajam ir jāatbilst Dieva standartiem. Ir svarīgi būt kristietim ne tikai pēc nosaukuma, bet kristietim pēc būtības. Un tāpēc ir svarīgi zināt kā pareizi dzīvot un kādi ir Dieva standarti. Dievs atklāj mums mūsu dzīves jēgu un Dieva standartus katrai mūsu dzīves sfērai – caur sadraudzību ar Viņu un Dieva Vārdu.Jau ilgāku laiku mēs runājam par to, cik svarīgi ir attīstīt sevī Dieva raksturu. Mēs vairākkārt esam atkārtojuši, ka Dievam ir svarīgi ne tikai tas, ko mēs darām, bet tas, par ko mēs kļūstam savā iekšienē. 
 „Jo ir rakstīts: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Manā priekšā lieksies visi ceļi, un visas mēles atzīsies Dievam. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi.” (Romiešiem 14:11-12).
 Katram no mums nāksies atskaitīties par savu dzīvi un visu to, ko Dievs mums katram piešķīris. Cilvēks sastāv no gara, dvēseles un miesas. Man nevajadzēs atskaitīties par savu garu ( ja esmu savā sirdī pieņēmis Jēzu Kristu kā savu Kungu, tad mans gars ir glābts). Mūsu gara glābšana – tā ir tikai Dieva kompetence. Bet, kas attiecas uz manas dvēseles glābšanu (prāta, gribas, emociju), – tajā man ir jāsadarbojas ar Dievu un jānes atbildība par to, ka piepildu savu daļu. Dievs ar manu dvēseli var izdarīt tieši tik daudz, cik es Viņam atļauju.

Līdzīgi raksti

  • Kas tā ir par tautu – Amorieši?

    Svētdienas dievkalpojuma sākumā mācītājs Rufus atgādināja, – ka Dievs ir Saviem bērniem sagatavojis zemi – garīgo mantojumu no Viņa. Bet, lai es varētu ieiet un iegūt šo zemi, man ir jāiemācās cīnīties un uzvarēt garīgos pretiniekus, kuri atrodas šajā zemē. Gribam mēs to vai negribam, ticam mēs tam vai nē, bet mēs atrodamies karā.
  • Mūsu aicinājums – iet 4 daļa

    Šajā svētdienā mācītājs Rufus turpināja sludināt par tēmu „Mūsu aicinājums – iet!”. Katra cilvēka dzīves mērķis ir tajā, lai piepildītu savu aicinājumu no Dieva. Iet tur, kur vēlas Dievs, – tā ir ticīga cilvēka aicinājuma sastāvdaļa. Lai ietu, cilvēkam ir jābūt kustībā.
  • Atklāsme par ticīgo varu

    Šajā svētdienā kalpoja mācītājs Baijo no Nigērijas. Viņš ir sens mūsu draudzes draugs. Mācītājs Baijo sludināja par ticīgo varu pār sātanu un apstākļiem. Dievs zina un redz, ka sātans rada daudz ļaunuma šajā pasaulē. Dievs mīl cilvēkus, tāpēc Viņš vēlas apbruņot un sagatavot Savus bērnus, lai viņi nestu Dieva glābšanas gaismu šajā pasaulē.
  • Uzticības un vairošanas principi – 2. daļa

    Šajā vārdā ir mierinājums Dieva bērniem, un vienlaikus tas ir aicinājums šīs tumsības pasaules varām un valdībām. Ar šo tumsu var tikt galā tikai Dievs – caur Savu Draudzi. Un tajā apslēpta Viņa gudrība. No augšminētā psalma mēs redzam, ka mums ir Dieva atziņas cerība un sadraudzība ar Viņu, bet tā visa nav cilvēkiem, kuri vēl nav izlīdzinājušies ar Dievu.
  • Dievkalpojuma pārskats

    Svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus iesāka ar uzmundrinājuma vārdu par to, ka mūsu lielākā bagātība ir Jēzus Kristus, Kas dzīvo mūsos. Patiesa bagātība ir pārbaudītas attiecības ar Dievu, draudzība un tuvas attiecības ar Viņu. Cilvēks kļūst īpašs, kad Viņam ir dzīvas attiecības ar Dievu un tad vairs nav svarīgi, kā viņu novērtē pārējie. Nav nekā briesmīgāka, kā pazaudēt attiecības ar Dievu.
  • Kristīgās dzīves skrējiens. 3. daļa.

    Mūsu Dievs ir Visuvarens, un Viņš ir Dievs debesīs un virs zemes, Kuram nav neviena līdzīga. Dievam ir mērķis uz visu. Kad Dievs dod konkrētu vēstījumu draudzei, tad ar to Viņš vēlas aicināt Savus bērnus uz kaut ko konkrētu. Vārdam no Dieva vienmēr ir mērķis un personisks pielietojums draudzei, un katram no mums individuāli. Dievs virza katru no mums, vēloties, lai mūsu dzīvei būtu labi augļi. Dievs vēlas, lai mēs pildītu Viņam tīkamas lietas un izplatītu Dieva Valstību uz šīs zemes. Bībele mēs lasām:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *