Uzvara pār lepnību caur pazemīgas sirds attīstīšanu /turpinājums/ (Mācītājs Rufus Adžiboije)

Paskatīsimies, kas teikts Jēkaba 3:13-18 – Tulkojums no angļu The Message (Vēstījums) Bībeles versijas:

”Vai gribi, lai tevi pieskaita par gudru, gribi iegūt gudra cilvēka reputāciju? Tad rīkojies šādi: dzīvo krietni, dzīvo gudri, dzīvo pazemīgi. Ir svarīgi tas, kā tu dzīvo, nevis tas, kā tu runā. Zemiskas ambīcijas nav gudrība. Lielīšanās ar savu gudrību nav gudrība. Patiesības sagrozīšana, lai liktu tev izklausīties gudrākam, nav gudrība. Vistālāk no gudrības ir dzīvnieciska viltība, velnišķīga ļaunprātīga viltība. Kad vien tu centies izskatīties labāk vai kļūt pārākam par citiem, viss brūk un cilvēki ķeras cits citam pie rīklēm. Īstā gudrība, Dieva gudrība, sākas ar svētu dzīvi un to raksturo saticība ar citiem. Tā ir maiga un saprātīga, tai plūst pāri žēlastība un svētības, tā nav karsta vienu dienu, bet auksta nākamo dienu, tā nav divkosīga. Jūs varat radīt veselīgu, spēcīgu sabiedrību, kas dzīvo taisni Dieva priekšā un priecājas par savu veikumu, vienīgi tad, ja jūs ārkārtīgi pūlaties satikt labi ar citiem un attiecaties cits pret citu ar cieņu un godu”.

 Ja mēs gribam redzēt veselu ģimeni, mums vajag uzcītīgi strādāt pie tā, lai mūsu vidū būtu vienotība un draudzība. Mums jāiemācās sadzīvot vienam ar otru. Cilvēks ar neatkarīgu garu nav uz to spējīgs, jo viņam ir savs īpašs viedoklis, īpaša atklāsme un īpaša dzīve.Neatkarīgs gars – tas ir antikrista gars. Jūda Iskariots bija cilvēks, piepildīts ar tādu garu. Jūda atradās līdzās Jēzum, Viņa mācekļu vidū, kalpoja un dziedināja kopā ar pārējiem mācekļiem, bet, tai pat laikā, viņam bija pilnīgi cits gars. Ir svarīgi zināt, ka Dieva dāvanas un brīnumi nav pierādījums tam, ka cilvēkam ir tuvas attiecības ar Dievu. Jūdam bija problēmas ar sirdi, viņš neuzņēma to vārdu, kuru sludināja Jēzus. Jūda klausījās, bet nemainījās, jo viņa sirds bija atvērta neatkarības garam, kas traucēja viņam izmainīties. Viena no neatkarības gara īpašībām ir – tieksme uz materiālām lietām un mīlestība uz naudu. Tieši šīs lietas spilgti izpaudās Jūdas dzīvē. 

„Kamēr Es biju pie viņiem, Es tos uzturēju Tavā Vārdā, ko Tu Man esi devis, un pasargāju tos, ka neviens nav pazudis kā vien pazušanas dēls, lai raksti piepildītos.” (Jāņa 17:12).

 Bībelē ir teikts, ka Jēzus saglabāja visus savus mācekļus, kurus Viņam deva Dievs. Bet, Viņš nevarēja saglabāt Jūdu – pazušanas dēlu – neatkarības gara dēļ. Savas sirds atvēršana neatkarības garam – tā bija paša Jūdas izvēle. Katrs no mums izvēlas pats – par ko viņš kļūst, kādu vārdu uzņem vai neuzņem savā sirdī. Ja mēs neļausim Dievam atbrīvot mūs no lepnības, tad lepnība sagraus mūsu dzīvi. Pats lielākais ienaidnieks – antikrista gars – atrodas ne ārpusē, bet Dieva Namā. Un Dievs grib attīrīt Savu namu no šī antikrista gara – neatkarības gara. 

„Taču tas nav ienaidnieks, kas mani nievā,- to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas saslejas pret mani,- no viņa es paslēptos; nē, bet tas esi tu – cilvēks man līdzīgs – mans draugs un uzticīgais biedrs, ar kuru mīļi satikāmies un kopā gājām Dieva namā.”(Psalms 55:13-15).

 Antikrista gars ir ieinteresēts sagraut Kristus Miesu no iekšpuses. Bet, šis gars nevarēs darboties, ja tam netiks dota vieta cilvēku sirdīs. Dievs vēlas nostiprināt Savu Valstību uz zemes caur Saviem dēliem un meitām, kuri pielīdzinās Jēzum Kristum un kuriem ir Viņa raksturs.Jēzus nosauca Jūdu par pazušanas dēlu. Bet, no tālāk minētās Rakstu vietas mēs redzam, ka tieši ar šo vārdu tiek aprakstīta antikrista daba.