Analizē savu darbību un savas dienas!

Lai vairojas miers jums un žēlastība no Tā Kunga Jēzus Kristus šai dienā!Šodien vēlos vērsties pie jums ar vārdu par nepieciešamību analizēt savu darbību un savas dienas.Vēlos, lai vēršam savu uzmanību uz to, kā Dievs Pats to darīja radot debesis un zemi, par ko varam izlasīt pirmajā Bībeles grāmatā – 1-jā Mozus grāmatā.Pirms turpināt realizēt nākošo Sava plāna daļu, Dievs analizēja un novērtēja Savu darbu. Mums ir jāapstājas un jāizskata tas ko darām, jo tas ir ļoti svarīgs Dieva princips. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izanalizētu to, kas mums ir, – vai tas ir tas ko gaidījām; vai tas ir tas ko vēlējāmies iegūt? Vai tas ir pietiekami labi, vai arī mums ir nepieciešams piestrādāt pie tā uzlabošanas. Visā 1-jā Mozus Grāmatā mēs skatām to, kā to darīja Pats Dievs.
Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:4-5).
„Un Dievs nosauca sausumu: zeme, – bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:10).
„Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:12).
„Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:17-18).
Dievs pastāvīgi novērtēja to, ko Viņš darīja. Bībele saka: „Un Dievs redzēja to labu esam”. Citos tulkojumos teikts: „Un Dievs redzēja to tīkamu, atbilstošu, un Viņš to atzina par labu esam.”Tas atbilda tam ko Dievs vēlējās, un tāpēc – tas bija labi.Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.Pieļausim, ka gada sākumā tev bija plāns, vēlēšanās vai noteikti sapņi, un tu ar prieku ķēries visu to realizēt. Bet, ir pagājis gandrīz pusgads, un tev ir nepieciešams apstāties un pajautāt sev : „Tas, kur šobrīd atrodos, vai tas ir tas ko vēlējos, uz ko gaidīju?”Ja mēs to darītu katru dienu, kā to darīja Dievs, mēs izbēgtu no tā, ka velti tērējam laiku, resursus un izbēgtu no nelabojamām kļūdām.Es ticu, ka šī gudrība tev palīdzēs.Apstājies šodien un padomā: „Uz kurieni es virzos šajā dzīvē? Ko esmu izdarījis savā dzīvē?”Lai Dievs dod jums gudrību un uzrunā jūs, lai spējat novērtēt un labot to, ko nepieciešams labot.Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

    Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes.
  • Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu!

    Dievs atnāks! Un šī līdzība – tā ir pravietiska. Jēzus ir mūsu Kungs, un Viņš drīz atnāks! Kad Jēzus atgriezīsies, Viņš apbalvos katru pēc viņa nopelniem. Tāpat, Jēzus nosodīs tos, kuri būs pelnījuši šo nosodījumu. 19. pantā ir teikts, ka Kungs atnāca „pēc ilga laika”. Tas nozīmē, ka Jēzus var neatnākt tad, kad mēs to gribam. Bet tas nenozīmē arī to, ka mums nav jābūt nomodā tikai tāpēc, ka Jēzus vēl nav atnācis. Mums jābūt nomodā!