Analizē savu darbību un savas dienas!

Lai vairojas miers jums un žēlastība no Tā Kunga Jēzus Kristus šai dienā!Šodien vēlos vērsties pie jums ar vārdu par nepieciešamību analizēt savu darbību un savas dienas.Vēlos, lai vēršam savu uzmanību uz to, kā Dievs Pats to darīja radot debesis un zemi, par ko varam izlasīt pirmajā Bībeles grāmatā – 1-jā Mozus grāmatā.Pirms turpināt realizēt nākošo Sava plāna daļu, Dievs analizēja un novērtēja Savu darbu. Mums ir jāapstājas un jāizskata tas ko darām, jo tas ir ļoti svarīgs Dieva princips. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izanalizētu to, kas mums ir, – vai tas ir tas ko gaidījām; vai tas ir tas ko vēlējāmies iegūt? Vai tas ir pietiekami labi, vai arī mums ir nepieciešams piestrādāt pie tā uzlabošanas. Visā 1-jā Mozus Grāmatā mēs skatām to, kā to darīja Pats Dievs.
Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:4-5).
„Un Dievs nosauca sausumu: zeme, – bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:10).
„Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:12).
„Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:17-18).
Dievs pastāvīgi novērtēja to, ko Viņš darīja. Bībele saka: „Un Dievs redzēja to labu esam”. Citos tulkojumos teikts: „Un Dievs redzēja to tīkamu, atbilstošu, un Viņš to atzina par labu esam.”Tas atbilda tam ko Dievs vēlējās, un tāpēc – tas bija labi.Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.Pieļausim, ka gada sākumā tev bija plāns, vēlēšanās vai noteikti sapņi, un tu ar prieku ķēries visu to realizēt. Bet, ir pagājis gandrīz pusgads, un tev ir nepieciešams apstāties un pajautāt sev : „Tas, kur šobrīd atrodos, vai tas ir tas ko vēlējos, uz ko gaidīju?”Ja mēs to darītu katru dienu, kā to darīja Dievs, mēs izbēgtu no tā, ka velti tērējam laiku, resursus un izbēgtu no nelabojamām kļūdām.Es ticu, ka šī gudrība tev palīdzēs.Apstājies šodien un padomā: „Uz kurieni es virzos šajā dzīvē? Ko esmu izdarījis savā dzīvē?”Lai Dievs dod jums gudrību un uzrunā jūs, lai spējat novērtēt un labot to, ko nepieciešams labot.Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.
  • Pārmaiņas caur kalpošanu III

    Kalpošana palīdz palīdz mums dzīvot ne tikai sevis dēļ. Tad kad cilvēks kalpo, tad viņa dzīve ir koncentrēta uz to, lai padarītu otru cilvēku laimīgu, tā vietā, lai gaidītu, ka kāds darīs laimīgu viņu pašu. Cilvēkam, kuram ir šāda domāšana un dzīves pozīcija, nebūs laika depresijai un sevis žēlošanai. Tāda cilvēka dzīve būs koncentrēta uz to, lai atrastu kādu, kurš atrodas sliktākā stāvoklī un palīdzētu viņam, nevis vienkārši sēdētu un žēlotu sevi pašu. Cilvēks, kurš saprot patiesas kalpošanas būtību, vairs nedzīvo priekš sevis, bet lai mīlētu Dievu un cilvēkus.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.