Analizē savu darbību un savas dienas!

Lai vairojas miers jums un žēlastība no Tā Kunga Jēzus Kristus šai dienā!Šodien vēlos vērsties pie jums ar vārdu par nepieciešamību analizēt savu darbību un savas dienas.Vēlos, lai vēršam savu uzmanību uz to, kā Dievs Pats to darīja radot debesis un zemi, par ko varam izlasīt pirmajā Bībeles grāmatā – 1-jā Mozus grāmatā.Pirms turpināt realizēt nākošo Sava plāna daļu, Dievs analizēja un novērtēja Savu darbu. Mums ir jāapstājas un jāizskata tas ko darām, jo tas ir ļoti svarīgs Dieva princips. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izanalizētu to, kas mums ir, – vai tas ir tas ko gaidījām; vai tas ir tas ko vēlējāmies iegūt? Vai tas ir pietiekami labi, vai arī mums ir nepieciešams piestrādāt pie tā uzlabošanas. Visā 1-jā Mozus Grāmatā mēs skatām to, kā to darīja Pats Dievs.
Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:4-5).
„Un Dievs nosauca sausumu: zeme, – bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:10).
„Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:12).
„Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:17-18).
Dievs pastāvīgi novērtēja to, ko Viņš darīja. Bībele saka: „Un Dievs redzēja to labu esam”. Citos tulkojumos teikts: „Un Dievs redzēja to tīkamu, atbilstošu, un Viņš to atzina par labu esam.”Tas atbilda tam ko Dievs vēlējās, un tāpēc – tas bija labi.Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.Pieļausim, ka gada sākumā tev bija plāns, vēlēšanās vai noteikti sapņi, un tu ar prieku ķēries visu to realizēt. Bet, ir pagājis gandrīz pusgads, un tev ir nepieciešams apstāties un pajautāt sev : „Tas, kur šobrīd atrodos, vai tas ir tas ko vēlējos, uz ko gaidīju?”Ja mēs to darītu katru dienu, kā to darīja Dievs, mēs izbēgtu no tā, ka velti tērējam laiku, resursus un izbēgtu no nelabojamām kļūdām.Es ticu, ka šī gudrība tev palīdzēs.Apstājies šodien un padomā: „Uz kurieni es virzos šajā dzīvē? Ko esmu izdarījis savā dzīvē?”Lai Dievs dod jums gudrību un uzrunā jūs, lai spējat novērtēt un labot to, ko nepieciešams labot.Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties! II

    Vakar mēs uzsākām sarunu par to, kā nepadoties laikā, kad visapkārt ir tik daudz problēmu un pārbaudījumu. Šodien, turpinot šo tēmu, es vēlos jums parādīt, kā mēs varam smelties spēku tam, lai nepadotos.Lai nepadotos pārbaudījumu un dzīves problēmu laikā, jums ir jāzina, ka problēmas – tā ir katra cilvēka dzīves daļa.Lai cik stipri jūs arī mīlētu Dievu, neviens nav pasargāts no problēmām. Ja jūs domājat, ka problēmas ir tikai jums, bet visiem pārējiem viss ir kārtībā, – jūs tādā veidā noskaņojat sevi uz sakāvi.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.
  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? II

    Ja tu vēlies, lai Dievs tevi paaugstina, tad tev jāmīl Dievs un cilvēki. Mīlošu sirdi Dievs paaugstina. Mīli Dievu un savus tuvākos – tie ir divi galvenie baušļi. Ja tu aizmirsīsi šos divus galvenos baušļus, visas tavas zināšanas par Dievu nedos nekādu rezultātu.Vai esat pamanījuši, ka uz daudzām lūgšanām Dievs neatbild. Ir lūgšanas, kuras Dievs vienkārši neklausās, un tas notiek tad, kad mēs pārkāpjam divus baušļus – mīlēt Dievu un savu tuvāko. Mīlestība uz Dievu un mīlestība uz savu tuvāko – tas ir tas spēks, kuram jāvalda pār mums un jāvirza mūs visu mūsu dzīvi. Mīlestība uz Dievu un savu tuvāko nevis vārdos, bet darbos, noved mūs vietā, kurā Dievs mūs paaugstina.
  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.