Analizē savu darbību un savas dienas!

Lai vairojas miers jums un žēlastība no Tā Kunga Jēzus Kristus šai dienā!Šodien vēlos vērsties pie jums ar vārdu par nepieciešamību analizēt savu darbību un savas dienas.Vēlos, lai vēršam savu uzmanību uz to, kā Dievs Pats to darīja radot debesis un zemi, par ko varam izlasīt pirmajā Bībeles grāmatā – 1-jā Mozus grāmatā.Pirms turpināt realizēt nākošo Sava plāna daļu, Dievs analizēja un novērtēja Savu darbu. Mums ir jāapstājas un jāizskata tas ko darām, jo tas ir ļoti svarīgs Dieva princips. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izanalizētu to, kas mums ir, – vai tas ir tas ko gaidījām; vai tas ir tas ko vēlējāmies iegūt? Vai tas ir pietiekami labi, vai arī mums ir nepieciešams piestrādāt pie tā uzlabošanas. Visā 1-jā Mozus Grāmatā mēs skatām to, kā to darīja Pats Dievs.
Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:4-5).
„Un Dievs nosauca sausumu: zeme, – bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:10).
„Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:12).
„Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:17-18).
Dievs pastāvīgi novērtēja to, ko Viņš darīja. Bībele saka: „Un Dievs redzēja to labu esam”. Citos tulkojumos teikts: „Un Dievs redzēja to tīkamu, atbilstošu, un Viņš to atzina par labu esam.”Tas atbilda tam ko Dievs vēlējās, un tāpēc – tas bija labi.Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.Pieļausim, ka gada sākumā tev bija plāns, vēlēšanās vai noteikti sapņi, un tu ar prieku ķēries visu to realizēt. Bet, ir pagājis gandrīz pusgads, un tev ir nepieciešams apstāties un pajautāt sev : „Tas, kur šobrīd atrodos, vai tas ir tas ko vēlējos, uz ko gaidīju?”Ja mēs to darītu katru dienu, kā to darīja Dievs, mēs izbēgtu no tā, ka velti tērējam laiku, resursus un izbēgtu no nelabojamām kļūdām.Es ticu, ka šī gudrība tev palīdzēs.Apstājies šodien un padomā: „Uz kurieni es virzos šajā dzīvē? Ko esmu izdarījis savā dzīvē?”Lai Dievs dod jums gudrību un uzrunā jūs, lai spējat novērtēt un labot to, ko nepieciešams labot.Dieva mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).
  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).