Analizē savu darbību un savas dienas!

Lai vairojas miers jums un žēlastība no Tā Kunga Jēzus Kristus šai dienā!

Šodien vēlos vērsties pie jums ar vārdu par nepieciešamību analizēt savu darbību un savas dienas.

Vēlos, lai vēršam savu uzmanību uz to, kā Dievs Pats to darīja radot debesis un zemi, par ko varam izlasīt pirmajā Bībeles grāmatā – 1-jā Mozus grāmatā.

Pirms turpināt realizēt nākošo Sava plāna daļu, Dievs analizēja un novērtēja Savu darbu. Mums ir jāapstājas un jāizskata tas ko darām, jo tas ir ļoti svarīgs Dieva princips. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izanalizētu to, kas mums ir, – vai tas ir tas ko gaidījām; vai tas ir tas ko vēlējāmies iegūt? Vai tas ir pietiekami labi, vai arī mums ir nepieciešams piestrādāt pie tā uzlabošanas. Visā 1-jā Mozus Grāmatā mēs skatām to, kā to darīja Pats Dievs.

„Un Dievs redzēja gaismu labu esam, un Dievs šķīra gaismu no tumsas. Un Dievs nosauca gaismu: diena, – un tumsu nosauca: nakts. Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena.”(1.Mozus 1:4-5).
„Un Dievs nosauca sausumu: zeme, – bet ūdeņu krājumu nosauca: jūras. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:10).
„Un zeme izdeva zāli un augus, kas savu sēklu nes, pēc savas kārtas, un kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī, pēc savas kārtas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:12).
„Un Dievs tos lika debess velvē, lai tie gaismotu pār zemi un valdītu dienā un naktī un lai šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja to labu esam.”(1.Mozus 1:17-18).

Dievs pastāvīgi novērtēja to, ko Viņš darīja. Bībele saka: „Un Dievs redzēja to labu esam”. Citos tulkojumos teikts: „Un Dievs redzēja to tīkamu, atbilstošu, un Viņš to atzina par labu esam.”

Tas atbilda tam ko Dievs vēlējās, un tāpēc – tas bija labi.

Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.

Pieļausim, ka gada sākumā tev bija plāns, vēlēšanās vai noteikti sapņi, un tu ar prieku ķēries visu to realizēt. Bet, ir pagājis gandrīz pusgads, un tev ir nepieciešams apstāties un pajautāt sev : „Tas, kur šobrīd atrodos, vai tas ir tas ko vēlējos, uz ko gaidīju?”

Ja mēs to darītu katru dienu, kā to darīja Dievs, mēs izbēgtu no tā, ka velti tērējam laiku, resursus un izbēgtu no nelabojamām kļūdām.

Es ticu, ka šī gudrība tev palīdzēs.

Apstājies šodien un padomā: „Uz kurieni es virzos šajā dzīvē? Ko esmu izdarījis savā dzīvē?”

Lai Dievs dod jums gudrību un uzrunā jūs, lai spējat novērtēt un labot to, ko nepieciešams labot.

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam. “ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo...

  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar...

  • Ko mums dod izrāviens?

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi, tāpēc viņš nevarēja staigāt. Kad Dievs viņam deva izrāvienu, pēdas un krumšļi momentā kļuva stingri. «…un, satvēris pie labās rokas, Pēteris to pacēla; tūdaļ viņa pēdas un krumšļi kļuva stingri» (Ap.d.3:7). Vājās vietas jūsu dzīvēs kļūs stipras no šīs dienas Jēzus Kristus Vārdā. Pēc izrāviena vājais patiešām varēs teikt : «Es esmu spēcīgs!»

    Izrāviens pārceļ mūs no vājības spēkā. Šī vīrā, kas bija tizls no mātes miesām, pēdas un krumšļi bija nespēcīgi...

  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir...

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...

  • Grēks ir ļaunuma sākums

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.” (1Jāņa 3:8). Sātans neieredzēja Dievu un visu to, kas pagodināja Dievu, tāpēc viņš kārdināja Ādamu un Ievu, kuri atspoguļoja Dieva slavu uz zemes. Neskatoties uz to, ka Ādamam un Ievai bija dota griba un izvēles tiesības, viņi izlēma pakļauties ienaidnieka balsij, nevis paklausīt Dievam. Tā rīkojoties, viņi pakļāva sevi un visas nākamās paaudzes grēkam. Viņi pārdeva sevi un visus savus pēcnācējus nāves rokās. No tā brīža, nāve sāka valdīt pār cilvēkiem.

    „Kas dara grēku, ir no velna, jo velns grēko no sākuma. Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna...