Analizē savu darbību un savas dienas! II

Labdien, dārgie draugi! Es svētīju jūs šai dienā Jēzus Kristus Vārdā!Vakar mēs runājām par to, ka reizēm ir tik svarīgi apstāties, lai novērtētu to, ko mēs darām.Neskatoties uz to, ka Dievs ir absolūts, pilnīgs Dievs, pat Viņš apstājās un analizēja to, ko Viņš darīja. Ja Dievs apstājas tāpēc, lai novērtētu to ko Viņš dara vai atskaitītos Pats Sev par paveikto, vēl jo vairāk tas jādara mums – grēcīgiem cilvēkiem. Esmu pārliecināts, ka Dievs parādījis mums piemēru, lai mēs varētu regulāri un katru dienu analizēt savu dzīvi.Šodien vēlos turpināt sarunu par šo tēmu. Pirmais, kas mums jāierauga, lai spētu analizēt savu dienu, ir tas, ka Dievam bija plāns tam, ko Viņš vēlējās iegūt. Viņam bija plāns, sapņi vai iztēle par to pasauli, kuru Viņš vēlējās radīt. Mēs nespēsim efektīvi analizēt savu dienu, savu laiku, savu dzīvi bez precīza plāna. Tālab, pirmais, ar ko jāsāk savas dzīves analīze, ir jautājums par plāniem savai dzīvei. Uzdodiet sev šādu jautājumu : „Vai man ir plāns savai dzīvei?”Piemēram, ja aplūkojam tavu dienu – vai tev ir katras dienas plāns?Ja ir, vai šis plāns ir pamatots uz izpratni par Dieva gribu tavai dzīvei?Vai šajā plānā ir Dieva redzējums priekš tevis?Vai šis plāns tevi tuvina Dieva mērķim tavā dzīvē, vai arī tu dzīvo tā, kā pašam tīk, bez jebkāda plāna un centieniem uz kaut ko?Vai šis plāns tevi tuvina tam, par ko vēlies kļūt šajā dzīvē, vai arī tam, ko vēlies dzīvē sasniegt?Ja tev ir plāns, tev pastāvīgi jāuzdod sev jautājumi: „Kas izdodas labi un kas – nē? Kas virzās pareizi un kas -nē? Kas man jālabo? Kas man būtu jānožēlo Dieva priekšā un par ko es vēlētos Dievam pateikties? Kādi būs mani turpmākie soļi? Ko es darīšu rīt?Ja jūs pastāvīgi neanalizēsiet savu dzīvi, nesalīdzināsiet savus plānus ar Dieva gribu, jūs varat nodzīvot bezmērķīgu dzīvi, bet tā nav Dieva griba priekš jums.Es lūdzu, lai Dievs katram no mums dod gudrību, lai mūsu dzīve būtu efektīva un sagādātu prieku gan mums pašiem, gan Dievam, gan apkārtējiem cilvēkiem.Esiet svētīti!Turpināsim šo tēmu rīt!Dieva Mierā!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Dieva klātbūtne

    „Jo no kā lai varētu zināt, ka es un Tava tauta esam labvēlību atraduši Tavās acīs? Vai ne no tā, ka Tu mūs vadi, tā, ka mēs, es un Tava tauta, atšķiramies no visām citām tautām, kas virs zemes.”(2.Mozus 33:16).Dieva klātbūtne dara mūs stiprākus un Dieva slava mūsu dzīvē izpaužas arvien vairāk un vairāk. Ja Dieva klātbūtne ir tik nepieciešama, tad kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt to savā dzīvē?
  • Kā ieiet savā kalpošanā?

    Bez vēlēšanās kalpot, cilvēku ir grūti motivēt uz to. Pat tad, kad ir vēlēšanās kalpot, šai vēlmei ir jābūt pietiekoši spēcīgai, lai piespiestu jūs darboties, citādi, diez vai kāds jums palīdzēs.Ir viegli iemācīt un virzīt to cilvēku, kuram ir milzīga vēlēšanās un interese par kaut ko. Bet, ļoti grūti ir mēģināt pārliecināt un pamudināt uz rīcību vienaldzīgu cilvēku.No kurienes atnāk šī vēlēšanās kalpot?
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.
  • Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi

    Mēs turpinām runāt par svētlaimi, ko dod kalpošana un došana. Mēs ar jums runājām par to, ka tas, kurš mīl Dievu, noteikti kalpos cilvēkiem. Bet to, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Dievs nevar uzturēt vai atbalstīt cilvēkus, kuri aizņemti tikai ar personīgām lietām, un kuriem nav laika tam, lai virzītu Dieva Valstības darbus.Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
  • Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu

    Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni. No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.