Atklāj sevi Viņā!

Dārgie draugi, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Esmu pateicīgs Dievam par to, ka mēs varam turpināt satikties ar jums šai rubrikā, stiprināt savu garu un baroties ar veselīgu Bībeles mācību, kas spēj glābt mūsu dvēseles. Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Atklāj sevi Viņā!” Dievs vēlas, lai mēs atklājam sevi Viņā. Nav iespējams izzināt savu potenciālu, uzzināt, kādu Dievs tevi ir radījis, bez Paša Dieva. Tālab, šodienas saruna būs par sadraudzību ar Dievu. Bez sadraudzības ar Dievu, tu nekad nespēsi izzināt vai noteikt, kas tu patiesībā esi.    
„Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā.”(Kolosiešiem 3:1-3).
  Šajā fragmentā no Rakstiem tiek runāts par to, ka mūsu dzīve līdzinās aizzīmogotai grāmatai, kas apslēpta Kristū. Līdz brīdim, kamēr Kristus neatklāsies mums, mēs nekad neuzzināsim par to dzīvi, kas apslēpta Viņā. Līdz brīdim, kamēr mēs neiepazīsim Kristu( un runa šeit neiet par kaut kādām zināšanām par Dievu, informāciju par Viņu, bet par personīgu Dieva, kā Drauga, kā Glābēja, iepazīšanu), – mēs nespēsim iepazīt vai izzināt arī paši sevi.    
„Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.”(Kolosiešiem 3:4).
  Tu parādīsies līdz ar Viņu godībā tikai tad, kad Viņš tev atklāsies. Sadraudzības laiks ar Dievu – tas nav tikai lūgšanu laiks, tas ir sevis paša izzināšanas laiks. Diemžēl daudzi ticīgie nav pastāvīgi savā sadraudzībā ar Dievu, tālab, viņi tā arī nespēj pilnībā atklāt savu potenciālu Dievā. Dievs vēlas atbrīvot cilvēkus un atklāt vai atvērt viņu potenciālu, bet tas nav iespējams, ja cilvēki paši sevi neizzina. Tālab, Dievs šodien vēlas atraisīt Savu žēlastību, ar nolūku atbrīvot cilvēkus, kuriem nav pastāvības sadraudzībā ar Dievu. Sadraudzības laiks ar Dievu – tas ir ne tikai laiks lūgšanai. Pat ja tu neko nesaproti, tik un tā, – nāc Dieva klātbūtnē. Pat ja tu nezini, ko Viņam teikt – tad vienkārši sēdi, klusē, lasi Bībeli, pārdomā un ik dienas, ar pastāvību, turpini nākt Dieva priekšā. Pēc kāda laika, tu iegūsi zināšanas, atklāsmes un sapratni no Dieva par to, kas tu esi Kristū, un tava dzīve nebūs tāda, kā agrāk. Tava dzīve un tavs potenciāls ir apslēpts Kristū. Tad, kad tu ieraudzīsi Tā Kunga godību, tu varēsi līdz ar Viņu dalīties šai godībā. Uzdod sev jautājumu: „ Kur tu vari ieraudzīt Kristus godību?” Apmeklējot draudzi 1 reiz nedēļā? Skatoties no rīta līdz vakaram televizoru? Nē! Kristus godību var ieraudzīt tikai esot personīgā sadraudzībā ar Viņu.    
„Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.”(2.Korintiešiem 3:18).
    Dievam ir svētības visiem, tevi ieskaitot. Nedomā, ka šī atklāsme ir domāta kādiem īpašiem cilvēkiem, kuri aicināti uz pilna laika kalpošanu Dievam. Katrs no mums vēlas izmainīties, bet šīs izmaiņas var notikt tikai Dieva klātbūtnē. Taču, ja mēs nepavadām laiku Viņa klātbūtnē, tad mēs nespēsim izmainīt ne sevi, ne arī citus. Nav svarīgi, cik svētrunas tu esi dzirdējis, tas tevi nemainīs. Pārmaiņas notiek tikai Dieva klātbūtnē. Līdz rītam! Tas Kungs lai jūs svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?
  • Sātans kā traģēdiju iemesls

    Iespējams, kādam no jums radīsies jautājums par to, kāpēc sātans valda pār šo zemi un nevis Dievs? Atbilde uz šo jautājumu ir sekojoša: Dievs ir uzticējis šīs zemes pārvaldi cilvēkiem līdz zināmam laikam, un Viņš nevar atcelt to līdz nozīmētajam laikam.“ jūs, kuri esat svētīti Tam Kungam, kas radījis debesis un zemi! Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem. ”(Ps.115: 15-16).
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).