Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu

Lai vairojas žēlastība jums un miers šai brīnišķīgajā dienā no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.

 

Šodien mēs pabeigsim sarunu par piedošanas svarīgumu.

 

Mēs ar jums runājām par to, kā mēs varam staigāt piedošanā. Šim nolūkam mums nepieciešams ņemt vērā zināmus nosacījumus, un konkrēti:

 

  1. Pārstāt attaisnot savu aizvainojumu.

 

  1. Pasargāt savu sirdi no aizvainojuma.

 

  1. Lūgt palīdzību Dievam.

 

  1. Ilgstoši nekavēties pie sāpēm, kuras mums sagādājuši citi cilvēki.

 

  1. Lūgt par saviem pāridarītājiem un svētīt viņus.

 

  1. Atdot Dievam savas tiesības apvainoties.

 

  1. Skatīties uz Jēzu.

 

Bez tam, mums nepieciešams:

 

  1. Rēķināties ar Dievišķajiem faktiem.

 

Kad mēs atceramies un rēķināmies ar to, ka par visiem mūsu grēkiem Jēzus jau ir samaksājis pie Krusta, mēs saprotam, ka mums nav pamata un tiesību nepiedot citiem cilvēkiem viņu pārkāpumus. Ņemot vērā šo faktu, mēs varēsim skaidri saskatīt un saprast, kālab Dievs nevar piedot mums mūsu parādus līdz brīdim, kamēr mēs nepiedosim saviem parādniekiem, saviem pāridarītājiem.

 

Vēstulē Filemonam ir aprakstīts konkrēts piemērs. Filemonam bija kalps, kurš nozaga viņa īpašumu un aizbēga. Bet liktenis saveda šo cilvēku ar Pāvilu, kurš, sludinot, atveda šo kalpu pie grēku nožēlas. Pēc savas grēku nožēlas, kalps vēlējās atgriezties pie kunga, bet nezināja, kā viņa kungs Filemons uz to reaģēs. Šai sakarā, Pāvils uzrakstīja Filemonam vēstuli, kuru viņš nodeva caur šo kalpu, kuru sauca Onēzims.

 

Katram no mums var būt savs Onēzims, kurš ir aizvainojis mūs tik ļoti, ka to ir grūti piedot. Taču, nožēlojot grēku, mēs varam viegli piedot un pieņemt, ja vien ņemsim vērā to, ko Pāvils uzrakstīja savā Vēstulē Filemonam:

 

„ Tādēļ, kaut gan man Kristū ir pilnas tiesības pavēlēt tev to, kas klājas, es labāk mīlestībā tevi lūdzu, tāds, kāds esmu, sirmais Pāvils, bet tagad arī Kristus Jēzus gūsteknis, – lūdzu tevi par savu bērnu Onēzimu, ko esmu dzemdinājis, būdams važās, to, kas kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā tev, tā man ir derīgs; viņu, tas ir, savu paša sirdi, es tev sūtu atpakaļ. Es viņu gribēju paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā man kalpotu evaņģēlija važās; bet bez tavas ziņas es neko negribēju darīt, lai tavs labais darbs parādītos ne piespiesti, bet brīvprātīgi. Varbūt viņš tādēļ no tevis uz brīdi bija atšķirts, lai tu viņu paturētu mūžībai, ne vairs kā vergu, bet daudz vairāk kā mīļotu brāli, īpaši man, bet cik daudz vairāk vēl tev gan pēc miesas, gan iekš Tā Kunga! Ja nu tu ar mani turi sadraudzību, tad pieņem viņu tā kā mani! Bet, ja viņš kaut kādā veidā noziedzies pret tevi vai palicis parādā, tad to pieskaiti man. Es, Pāvils, to rakstu tev ar savu roku, es atlīdzināšu, lai neteiktu tev, ka tu man arī pats sevi esi parādā.” (Filemonam 1:8-19).

 

Ja samainīt vietām Pāvila vārdu ar Jēzus, bet Onēzima – ar tā jūsu pāridarītāja vārdu, kuram jums grūti piedot, tad šis fragments skanēs apmēram tā:

 

„Es, Jēzus, lūdzu tevi par Savu dēlu(meitu) (Tamāru, Diānu, Juri utt.), par kuru Es nomiru. Lūdzu tevi pieņem viņu. Taču Es negribu ko darīt bez tavas piekrišanas, lai tavs labais darbs (tavs lēmums piedot) netiktu veikts piespiedu kārtā, bet brīvprātīgi. Un tālab, ja tu turi sadraudzību ar Mani, tad pieņem viņu tā, kā tu pieņemtu Mani Pašu. Ja viņš tevi ir kā aizvainojis vai ir tev ko parādā, pieskaiti to Man. Es, Jēzus, rakstīju to ar Savu roku: Es samaksāšu; nesaku tev to, ka arī tu Man pats sevi esi parādā.”

 

            Cilvēki izmanto dažādus attaisnojumus kā iemeslu tam, lai nepiedotu. Savukārt Dievs aicina mūs piedot. Izvēle vienmēr paliek mūsu ziņā!

 

Bieži vien cilvēki saka:

 

  1. Es nevaru viņam piedot.

 

  • Tu to nevari, bet Dievs var to izdarīt caur tevi.

 

  1. Ja es viņam piedošu, tad viņš mani izmantos vai arī domās, ka es atbalstu viņa grēku.

 

  •       Piedošana nav atkarīga no tā, vai šis cilvēks ir piedošanas cienīgs vai nē. Piedošana nav atkarīga arī no tava pāridarītāja grēku nožēlas vai viņa izmainītās sirds. Mēs piedodam tikai tālab, ka mums pašiem ir piedots pēc Dieva varenās žēlastības.

 

  1. Man ir jāizdara maksimāls spiediens attiecībā pret savu pāridarītāju, lai viņš nožēlotu grēkus. Ja piedošu viņam uzreiz, viņš var tā arī nenožēlot grēkus.

 

  • Ja tu – neesi Dievs, tad nejaucies Viņa lietās. Dievs var izdarīt vai radīt tādu spiedienu, par kādu neviens no mums nezina.

 

  1. Es piedodu savam pāridarītājam(pāridarītājai), bet vairs nekad ar viņu nerunāšu.

 

  • Vai Dievs runāja ar tevi pēc tam, kad Viņš bija tev piedevis?

 

  1. Es viņam piedevu, bet nekad to neaizmirsīšu.

 

  • Ja jau Dievs ir piedevis un aizmirsis tavus grēkus, tad kālab tu nevari izdarīt to pašu attiecībā pret citu cilvēku?

 

  1. Es zinu, ka man ir jāpiedod, bet manam pāridarītājam ir jāzina, cik ļoti esmu cietis viņa dēļ. Lai arī viņš izbauda līdzīgas sāpes.

 

  • Vai gan Jēzus nepiedeva mums pilnībā, neskatoties uz to, ka tas maksāja Viņam dzīvību?

 

Piedosim, tāpat kā Dievs Jēzū Kristū ir piedevis mums visus mūsu grēkus!

 

Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits. Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15 „Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.” Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits. Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva...

  • Staigāšana svētumā un mīlestībā uz Dievu cilvēkiem palīdzēs mainīties un pielīdzināties Jēzus Kristus tēlam!

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības.”(Galatiešiem 5:22-23). Lūk, kādas izmaiņas Dievs vēlas veikt mūsos. Dievs nevēlas, lai mēs būtu cilvēki ar „lielu galvu” un, tai pat laikā, ar „mazu sirdi”. Un vēl, Dievs negrib, ka mēs būtu cilvēki vien ar ārēju svētbijību, bet bez svētbijības spēka. Bībele aicina mūs izvairīties no tādiem cilvēkiem.

    „Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība...

  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības! Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku...

  • Veidojot uzticamus un neapstrīdamus pierādījumus!

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos palīdzēt ieraudzīt to, ka mums nav jāgaida brīnuma atnākšana, bet mums pašiem ir jāveido šis brīnums. Jebkuru brīnumu, kuru cilvēks vēlas piedzīvot savā dzīvē, ir jāveido cilvēkam pašam. Iespējams, tas neatnāks uzreiz, bet tad, kad tu uzcelsi vajadzīgo( dabisko) platformu šim brīnumam, tas noteikti atnāks tavā dzīvē. Un tad, kad tas notiks, tev būs neapstrīdami pierādījumi tavai ticībai un paļāvībai uz Dievu.

    Daudzi cilvēki gaida, kad viņu dzīvēs notiks brīnums, un dažkārt šī gaidīšana ir gadiem ilga. Šodien es vēlos...

  • Efektīvas lūgšanas modelis

    Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir saikne ar debesīm. Dievs ir Gars, bet mēs ar jums dzīvojam uz zemes, – mums ir nepieciešama pastāvīga saikne ar Dievu. Ir divi cilvēka un Dieva savstarpējās sazināšanās vai sarunas instrumenti – tas ir Dieva Vārds un lūgšana. Dievs ar mums runā caur Viņa Vārdu. Dieva Vārds – tā ir Dieva atklāsme par Sevi Pašu. Tu nevari izdomāt, kāds ir Dievs. Tu nevari iztēloties, kāds ir Dievs, jo tava iztēle var būt kļūdaina. Dievs Vārdā runā par to, kas Viņš ir, uz ko Viņš ir spējīgs un kā Viņš rīkojas. Tieši tālab, Dieva Vārds, ir efektīvs sazināšanās līdzeklis starp cilvēku un Dievu.

    Lai mēs varētu lūgt efektīvi, mums ir nepieciešams modelis. Kristīgā dzīve ir garīga, tālab ļoti svarīga ir...

  • Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli, bijušais Lielbritānijas premjers, ir sacījis: „Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk.” Ietekmīgs cilvēks to saprot. Tālab, ja tu gribi nodzīvot efektīvu un ietekmīgu dzīvi, tev ir jāgatavo sevi tam. Kam tad mums ir jāsagatavojas?

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli...