Attaisnošanās vai ziedošanās?

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Attaisnošanās vai ziedošanās?” No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums ,kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu. Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.
„Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: “Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.” Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.” (Lūkas 14:12-24).
Šajā līdzībā mēs lasām par to, ka Jēzus bija ieaicināts uz mielastu, uz kuru bija aicināti arī citi cilvēki. Redzot to cilvēku kategorijas, kuri bija aicināti un sēdēja ar Viņu pie galda, Jēzus sāka mācīt to cilvēku, kurš Viņu bija ieaicinājis. Jēzus saimniekam sacīja, ka uz pusdienām vajag aicināt ne tikai tos, kuri pēc tam varēs atdarīt viņam vai atmaksāt. Jēzus mācīja par to, ka mums, attiecībā uz cilvēkiem, nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlēšanos svētīt citus, bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Citiem vārdiem sakot, – mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva , bet ne no cilvēkiem. Rīkojoties tādā veidā, mēs patiešām būsim svētīgi.   Pēc tādas pamācības, viens no uzaicinātajiem sacīja: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” Vai jūs pamanījāt, ka tieši pēc šī paziņojuma Jēzus sāka stāstīt Savu līdzību.   Par ko mums liecina šī līdzība? Šī līdzība liecina par to, kā mēs varam baudīt maizi Dieva Valstībā. Ikreiz, kad Dievs mūs aicina uz kaut ko, Viņš vairāk domā par mums un par to, kā palīdzēt mums nobaudīt Valstības maizi, kuru Viņš jau mums ir sagatavojis.   Tātad, Jēzus sacīja: „Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.” Cilvēks, kurš taisīja lielu mielastu, šai līdzībā ir personificēts ar mūsu Debesu Tēvu. Viņš aicināja sēsties pie galda tos, kuri ne ar ko nespēj Viņam atmaksāt (atlīdzināt). Pirmkārt, Viņam nekas nav nepieciešams, bet otrkārt, – Viņš ir patiesas mīlestības motivēts. Jēzus mācīja tam, kurš Viņu bija aicinājis, Valstības principu, uz kura pamata Viņš veido(ceļ) Savas attiecības ar mums. Dievs negaida no mums to, lai mēs maksājam Viņam par to, ko Viņš mums dod. Dievs nav aprēķinātājs. Dieva aicinājums kalpot Viņam nav maksa par Viņa labvēlību attiecībā uz mums. Dievs apžēlojas par mums ne tāpēc, ka vēlas no mums ko saņemt, bet tāpēc, ka mīl mūs, lai kādi mēs arī nebūtu, un Viņš vēlas svētīt mūs. Bez tam, mēs neesam spējīgi atlīdzināt Viņam par visu to, ko Viņš mūsu labā ir darījis. Neviens nevar atlīdzināt Dievam par Viņa labdarību. Kā tu vari atlīdzināt Viņam? Lai atlīdzinātu Dievam, tev ir jānomirst un visu mūžību ,jādeg ellē.   Un tātad, šī līdzība liecina par to, kā mēs varam nobaudīt Debesu Valstības maizi. Mums ir jāsaprot, ka tad, kad Dievs aicina mūs kalpot Viņam, – tā nav mūsu „atlīdzība” par Viņa labvēlību, bet iespēja tam, lai Dievs varētu pacelt mūs un bagātīgi svētīt. Ar tādu izpratni, mums būs vieglāk atbildēt uz Viņa aicinājumu ar savu ziedošanos, nevis attaisnošanos. Viss, ko mēs dodam Dievam, patiesībā nav vajadzīgs Dievam, bet gan mums pašiem.   Lai Dievs dāvā mums gudrību un atklāsmi, lai mēs varētu izprast Viņa mīlestību uz mums! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai Tas Kungs atbild uz visām lūgšanām?

    „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.”(Jāņa 15:7).Šajā rakstu vietā ir apsolījums no Dieva: „…jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks”.Kurš no jums ir lūdzis par kaut ko, bet jums tas netika dots? Es domāju, ka ar to ir saskārušies daudzi no mums. Kur tad ir problēma?
  • Padomu došana jeb konsultēšana IV

    Šodien mēs izskatīsim vēl vienu īpašību, kura atklājas Jetrū kā priekšzīmīgā konsultantā. Viņš nespieda Mozu pieņemt viņa padomus. To mēs redzam sekojošajā Rakstu vietā:„Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis ies savā vietā ar mieru” (2. Mozus, 18:23).Kā redzam, Jetrus neizdarīja spiedienu uz Mozu, uzliekot par pienākumu pieņemt viņa padomu, bet deva iespēju Mozum pašam izdarīt izvēli. Frāze „ja tu tā darīsi…” nozīmē, ka, ja Mozus nepieņemtu Jetrus padomu, viņš to neņemtu ļaunā. Citiem vārdiem, viņš Mozus lēmumu neuzņemtu kā personīgu apvainojumu.
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.
  • Tava attieksme ietekmē tavu virzību uz priekšu

    Cilvēka spriedumi, cilvēka ticība, cilvēka pārliecība ietekmē viņa attieksmi un šī attieksme ietekmē viņa virzību uz priekšu.Cilvēks nevairoja savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza attieksme. Šim cilvēkam bija nepareiza attieksme pret savu talantu tāpēc, ka viņam bija nepareiza pārliecība. Šis cilvēks noticēja meliem. Meli, kuriem ir noticējuši daudzi cilvēki, ir kļuvuši par šķērsli viņu pašattīstībai un virzībai uz priekšu. Ja, es noticēšu meliem par to, ka mani nemīl, tad es nepieņemšu nevienu mīlestības soli no cilvēku puses.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? III

    Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam.
  • Pārmaiņas – tas ir neatlaidīgs darbs II

    Atkarībā no tā, cik lielā mērā mēs pieaugsim un mainīsimies, mēs redzēsim, ka mēs kļūstam arvien pacietīgāki. Pacietība – tas ir Gara auglis, un Dievs grib redzēt šo augli mūsu dzīvē. Tālab, Dievs dažkārt pieļauj mūsu dzīvē kādas konfliktsituācijas, ar nolūku, lai palīdzētu mums attīstīt sevī pacietības augli. Dievs vēlas samīt mūsu lepnību un mainīt mūs mīlošā un ilgpacietīgā Kristus tēlā. Ja jūs ļaujat sev apvainoties par ikvienu sīkumu, tad jūs vēl aizvien esat lepns cilvēks. Dievs vēlas palīdzēt jums atbrīvoties no šīs lepnības. Tieši šī iemesla dēļ, Dievs pieļaus to, ka cilvēki dažkārt aizvaino jūs. Dievs vēlas, lai jūs iemācāties tikt galā ar to, un lai esat spējīgi celt savstarpējās attiecības ar cilvēkiem kā Viņa pārstāvji uz šīs zemes. Viss tas, ko Dievs pieļauj mūsu dzīvē, nāks mums par labu, ja vien mēs ļausimies Dieva pārveidei.

One Comment

  1. Man prieks,sāksim strādāt.Mēs varētu klāt galdu nabadzīgajiem,kuri mums nevar neko atdot un pabarot arī ar debesu maizi. SĀKSIM MĪĻIE, mums labi izdodas,mēs to varam.Debesu Tēvam būs prieks.Lai Dieva mīlestība bagātīgi pipilda mūsu sirdis,jo Viņš jau ar Svēto Garu to mūsu sirdīs ir izlējis,satversim,darbosimies TĒVA gribā. Lai veicas! Lai izdodas! Sākam mīļei!

Comments are closed.