Attaisnošanās vai ziedošanās? II

Esiet sveicināti, dārgie draugi! Paldies Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem. Jēzus, stāstot līdzību, sacīja:

 “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts.” (Lūkas 14:16-17).

Vērsiet uzmanību uz teicienu „viss jau ir sataisīts” un ievērojiet, ka Dievam priekš mums jau viss ir sagatavots. Dievam viss jau ir sagatavots jūsu paaugstināšanai, un Viņš ar nepacietību gaida, kad jūs ieiesiet tā pilnībā, ko Viņš ir sagatavojis. Platforma jūsu svētīšanai Dieva Valstībā jau ir gatava. Dievs jau ir sagatavojis visu nepieciešamo tam, lai mēs ar jums varētu baudīt Viņa svētības un Dieva labvēlību. Dievs jau ir izdarījis visu nepieciešamo tam, lai jūs baudītu dzīvību, un tagad – Viņš jūs gaida. Tagad viss ir atkarīgs no jūsu lēmuma vai izvēles. Jautājums tagad nav Dievā, bet gan tajā, ko jūs darīsiet ar Viņa aicinājumu. Bībelē ir teikts:

„Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1.Korintiešiem 2:9).

„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu , visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” (Romiešiem 8:28).

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz trim ļoti svarīgiem momentiem šajos fragmentos:

1. Dievs ir sagatavojis kaut ko, ko acs vēl nav redzējusi un auss nav dzirdējusi, un ko ir pat grūti stādīties priekšā. Tas ir apbrīnojams pārsteigums un dāvana, kura atnesīs lielu slavu jūsu dzīvē.
2. Lai kādi apstākļi vai grūtības būtu jums visapkārt, Dievs ir spējīgs kontrolēt visas situācijas un vērst tās jums par labu, ja jūs, savukārt, pieņemsiet pareizo lēmumu.
3. Pareizais lēmums, kuru jūs varat pieņemt, – tas ir mīlēt Dievu. Tikai stipra mīlestība uz Dievu palīdz cilvēkam ieiet tajā pilnībā, kuru Dievs ir sagatavojis. Tikai patiesa mīlestība uz Dievu palīdzēs cilvēkam veikt nopietnu ziedošanos Viņam, tā vietā, lai attaisnotos. Tieši mīlestība pamudina cilvēku uz to, lai atbildētu Dieva aicinājumam, nevis ieslīgtu personīgajās programmās.

Vai jūs piederat to cilvēku kategorijai, kuri mīl Dievu? Vai jūsu sirdī ir pārliecība, ka jūs mīlat Dievu? Ja nē, tad Dievs aicina jūs šobrīd pievienoties to cilvēku sabiedrībai, kuri mīl Dievu un pierāda to savā dzīvē ar savu ziedošanos un savu rīcību. Un tātad, Dievam viss ir sagatavots, un Viņš vēlas virzīt jūs uz Sava plāna centru. Pirms Dievs ieved tajā, ko Viņš jau ir sagatavojis, Viņš parasti izdara aicinājumu. Ikreiz, kad Dievs aicina jūs uz kaut ko vai iedvesmo un pamudina jūs kaut ko paveikt, Viņš dara to tālab, ka vēlas virzīt jūs uz Sava plāna pilnību. Tomēr, no Jēzus līdzības mēs redzam, ka cilvēki pret Dieva aicinājumu izturējās dažādi.

„ Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.” (Lūkas 14:18-20).

Ļoti svarīgi ir tas, kā jūs izturaties pret Svētā Gara pamudinājumu, jo tas nosaka to, ieiesiet jūs tajā, ko Dievs jau ir sagatavojis, vai arī nē. Diemžēl daudzi cilvēki šodien pret Dieva aicinājumu izturas nevērīgi. Dievs ir sagatavojis pārsteigumu, Viņam viss ir sagatavots, tālab Viņš arī aicina cilvēkus. Dievs mūs aicina ne tālab, ka Viņš kaut ko gaidītu no mums, bet tālab, ka Viņš vēlas piepildīt (paēdināt) jūs ar svētībām, piepildīt jūsu dzīvi ar Savu slavu un spēku, kā arī Dievs vēlas darīt mūs laimīgus. Izvēle vienmēr paliek tavā ziņā! Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije