Attaisnošanās vai ziedošanās?

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Attaisnošanās vai ziedošanās?” No mūsu ziedošanās Dievam un savam aicinājumam ir atkarīga mūsu laime un apmierinājums ,kā šajā pasaulē, tā arī nākamībā. sātans to ļoti labi zina, tāpēc, viņš jebkādā veidā cenšas aizvest mūs sāņus no paša galvenā dzīvē. Sātans grib, lai ziedošanās vietā jūs atrodat dažādus attaisnojumus vai atrunas attiecībā uz to, lai neko nedarītu. Tieši par tādu cilvēku kategoriju Jēzus izstāstīja vienā no Savām līdzībām. Ļaudis, kuri aprakstīti šajā līdzībā, tā vietā, lai ziedotu sevi Dievam un Viņa aicinājumam, attaisnojās vai aizbildinājās. Bet kā tas ir ar jums? Vai jūs šodien aizbildināties, vai arī jūs esat ziedojušies Dievam un Viņa Valstības darbiem. Izlasīsim pašu līdzību.

„Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: “Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.” Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.” (Lūkas 14:12-24).

Šajā līdzībā mēs lasām par to, ka Jēzus bija ieaicināts uz mielastu, uz kuru bija aicināti arī citi cilvēki. Redzot to cilvēku kategorijas, kuri bija aicināti un sēdēja ar Viņu pie galda, Jēzus sāka mācīt to cilvēku, kurš Viņu bija ieaicinājis. Jēzus saimniekam sacīja, ka uz pusdienām vajag aicināt ne tikai tos, kuri pēc tam varēs atdarīt viņam vai atmaksāt. Jēzus mācīja par to, ka mums, attiecībā uz cilvēkiem, nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlēšanos svētīt citus, bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Citiem vārdiem sakot, – mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva , bet ne no cilvēkiem. Rīkojoties tādā veidā, mēs patiešām būsim svētīgi.   Pēc tādas pamācības, viens no uzaicinātajiem sacīja: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” Vai jūs pamanījāt, ka tieši pēc šī paziņojuma Jēzus sāka stāstīt Savu līdzību.   Par ko mums liecina šī līdzība? Šī līdzība liecina par to, kā mēs varam baudīt maizi Dieva Valstībā. Ikreiz, kad Dievs mūs aicina uz kaut ko, Viņš vairāk domā par mums un par to, kā palīdzēt mums nobaudīt Valstības maizi, kuru Viņš jau mums ir sagatavojis.   Tātad, Jēzus sacīja: „Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.” Cilvēks, kurš taisīja lielu mielastu, šai līdzībā ir personificēts ar mūsu Debesu Tēvu. Viņš aicināja sēsties pie galda tos, kuri ne ar ko nespēj Viņam atmaksāt (atlīdzināt). Pirmkārt, Viņam nekas nav nepieciešams, bet otrkārt, – Viņš ir patiesas mīlestības motivēts. Jēzus mācīja tam, kurš Viņu bija aicinājis, Valstības principu, uz kura pamata Viņš veido(ceļ) Savas attiecības ar mums. Dievs negaida no mums to, lai mēs maksājam Viņam par to, ko Viņš mums dod. Dievs nav aprēķinātājs. Dieva aicinājums kalpot Viņam nav maksa par Viņa labvēlību attiecībā uz mums. Dievs apžēlojas par mums ne tāpēc, ka vēlas no mums ko saņemt, bet tāpēc, ka mīl mūs, lai kādi mēs arī nebūtu, un Viņš vēlas svētīt mūs. Bez tam, mēs neesam spējīgi atlīdzināt Viņam par visu to, ko Viņš mūsu labā ir darījis. Neviens nevar atlīdzināt Dievam par Viņa labdarību. Kā tu vari atlīdzināt Viņam? Lai atlīdzinātu Dievam, tev ir jānomirst un visu mūžību ,jādeg ellē.   Un tātad, šī līdzība liecina par to, kā mēs varam nobaudīt Debesu Valstības maizi. Mums ir jāsaprot, ka tad, kad Dievs aicina mūs kalpot Viņam, – tā nav mūsu „atlīdzība” par Viņa labvēlību, bet iespēja tam, lai Dievs varētu pacelt mūs un bagātīgi svētīt. Ar tādu izpratni, mums būs vieglāk atbildēt uz Viņa aicinājumu ar savu ziedošanos, nevis attaisnošanos. Viss, ko mēs dodam Dievam, patiesībā nav vajadzīgs Dievam, bet gan mums pašiem.   Lai Dievs dāvā mums gudrību un atklāsmi, lai mēs varētu izprast Viņa mīlestību uz mums! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju. Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus. „ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).

    Pielūgsme - tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju. Bībele saka, ka Dievs meklē Sev...

  • Ticība – tā nav cīņa par Dieva apsolījumiem bez personīgām attiecībām ar Viņu II

    „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8). „Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu,..”(Ebrejiem 12:14). Daudzi nespēj redzēt Dievu, jo viņi nestaigā svētumā. Viņi pārāk daudz laika velta pārejošajām pasaulīgajām lietām. Savukārt, šāds dzīvesveids ietekmē viņu spēju ticēt vai uzticēties Dievam.

    „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.”(Mateja 5:8). „Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves...

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes. „Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir...

  • Kāpēc cilvēka dzīvē rodas traģēdijas?

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā pasaulē? Ja, tas nav Dieva roku darbs, tad no kurienes rodas viss šis ļaunums? No kurienes rodas traģēdijas? Kur ir traģēdiju iesākums? Godīgi un ārēji nevainīgi cilvēki, kuri cieš, grib zināt, kāpēc un par ko, viņi cieš? Ticīgie, kuri ziedojušies un patiesi ar visu savu sirdi paļaujas uz Dievu, bet pie tā visa cieš un mokās, arī grib zināt, kāpēc tas viss notiek viņu dzīvēs.

    Daudzi cilvēki jautā: „Ja, Dievs ir tik labs, kāpēc tad Viņš pieļauj tik daudz asaras, traģēdijas un bēdas šajā...

  • Mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs piepildīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs. Vakar mēs apstājāmies pie tā, kas tad mums jādara, lai mūsu pilsētās sāktos kustība un sāktos atmoda? Šim nolūkam, mums ir jākļūst par paklausīgiem Viņa mācekļiem. Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes.

    Mēs runājām par to, ka mēs ar jums esam Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad...

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? II

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas. 3.„….drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un ar uzdrīkstēšanos sāka runāt Dieva Vārdu. Arī līdz tam viņi bija runājuši Dieva Vārdus, bet, pateicoties tam, ka lūgšana bija kļuvusi par viņu dzīves prioritāti, Jēzus mācekļi sāka to darīt ar lielāku drosmi, uzdrīkstēšanos. Tad, kad lūgšana kļūs par mūsu dzīves prioritāti, Dievs piepildīs mūsu sirdi ar uzdrīkstēšanos un drosmi.

    Apskatīsim to, kas vēl notika pēc mācekļu lūgšanas. 3.„....drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. Mācekļi drosmīgi un...

One Comment

  1. Man prieks,sāksim strādāt.Mēs varētu klāt galdu nabadzīgajiem,kuri mums nevar neko atdot un pabarot arī ar debesu maizi. SĀKSIM MĪĻIE, mums labi izdodas,mēs to varam.Debesu Tēvam būs prieks.Lai Dieva mīlestība bagātīgi pipilda mūsu sirdis,jo Viņš jau ar Svēto Garu to mūsu sirdīs ir izlējis,satversim,darbosimies TĒVA gribā. Lai veicas! Lai izdodas! Sākam mīļei!

Comments are closed.