Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.”

(1.Pētera 5:1-5).

Dievs maina mūs caur pilnīgi visiem savstarpējo attiecību veidiem

Iespējams, tu strādā firmā, un esi nolēmis manīt savu darbu, jo tev liekas, ka tavs priekšnieks nav tāds, kādam tam vajadzētu būt, un bez tam, tev nepatīk viņa (viņas) attieksme pret tevi. Nesteidzies ar secinājumiem un lēmumiem! Iespējams, tieši viņu Dievs vēlas izmantot tam, lai pilnveidotu tavu raksturu. Iespējams, tu pat lūdz par to, lai Dievs aizvāc šo priekšnieku un dod citu. Bet, tev par lielu pārsteigumu, tu redzi, – jo vairāk tu lūdz par to, jo vairāk svētību ienāk tava priekšnieka dzīvē. Tā var būt kā zīme tam, ka Dievs vēlas izmantot šo cilvēku tava rakstura pilnveidošanai.

Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem.

To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!

Kā pastāvīgi dzīvot apzinātā Dieva klātbūtnē. Iztēles spēks. 3.daļa

Mācītājs Rufus turpināja sludināt par tēmu: “Kā pastāvīgi dzīvot Dieva klātbūtnē?” Mēs nevarēsim palikt Dieva klātbūtnē un piepildīt Dieva gribu, kamēr nenomirsim sev. Laikā, kad Jēzus dzīvoja uz zemes, Viņam pastāvīgi sekoja milzīgi cilvēku pūļi. Un tam bija savi iemesli. Cilvēkiem patika būt ar Jēzu, tāpēc ka Viņš tos mācīja, paēdināja, palīdzēja viņiem, dziedināja, parādīja līdzcietību un mīlestību.

Lieldienu nozīme

Šajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par Lieldienu nozīmi un jēgu. Lieldienas ir brīnišķīgi svētki, tā ir labā vēsts par glābšanu caur ticību Jēzum Kristum no Dieva. Katrs, kurš dzirdēja un noticēja Jēzus augšāmcelšanās vēstij,- viņu dzīve pilnībā mainījās. Cilvēki, kuri satikās ar Jēzu un ziedoja Viņam savu dzīvi, ne tikai piedzīvoja acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, bet šodien viņi dod šo Dieva dzīvību citiem cilvēkiem.

Kā pastāvīgi dzīvot apzinātā Dieva klātbūtnē? Pateicīga sirds. 2.daļa

Mācītājs Rufus turpināja runāt par to, cik svarīgi ir dzīvot apzinātā Dieva klātbūtnē. Lai tas būtu iespējams, nepieciešams attīstīt personīgas attiecības ar Dievu un iesakņoties Viņa Vārdā. Cilvēks, kuram ir ne tikai zināšanas par Dievu un Dieva patiesību, bet ir personīgā atklāsme, noteikti garīgi pieaugs un mainīsies savā raksturā. Tāds cilvēks noteikti kalpos Dievam un palīdzēs citiem pieaugt Dieva patiesībā. Apustulim Pāvilam bija personīgā atklāsme par Evaņģēlija spēku, tāpēc viņš sludināja ar uzdrīkstēšanos, bez bailēm un kautrēšanās. Viņš teica:

Kā pastāvīgi dzīvot apzinātā Dieva klātbūtnē? Dieva slavēšanas spēks. 1.daļa

Mācītājs Rufus runāja par to, ka Dieva bērni var pastāvīgi dzīvot Dieva klātbūtnē. Dievs Savā Vārdā saka, ka Viņš pastāvīgi ir ar mums, ka Viņš ir tuvu mums. Bet, neskatoties uz to, daudziem no mums laiku pa laikam rodas sajūta, ka Dievs ir tālu. Mūsu jūtas un izjūtas nespēj mainīt vai atcelt Dieva patiesību, ka Dievs ir visuresošs. Dievs vēlas, lai Viņa bērni apzinātos Dieva klātbūtni un pastāvīgi tajā dzīvotu. Kāpēc tas ir tik svarīgi?

Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.

Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.

Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.

Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam

Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.

„Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).