Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi
Labdien, dārgie draugi! Es sveicu jūs rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es priecājos par iespēju dalīties ar jums Dieva Vārdā.
Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.
Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
Tomēr, attiecībā uz Jēzu, tautas vidū nebija neviena vienaldzīgā. Jēzus vienmēr bija kā tēma apspriešanai. Tieši tāpat, ja mēs atļausim, lai Jēzus atklāj(parāda) Sevi caur mums, – sāksies kustība, kas nevienu neatstās vienaldzīgu. Tad būs grūti ar mums nerēķināties, tad būs grūti nerunāt par mums un Dievu, Kuru mēs pārstāvam. Tad mēs noteikti kļūsim par cilvēku apspriešanas objektu. Bet, pats galvenais, tādā gadījumā Dievs varēs realizēt Savus plānus caur mums.
Šodien mūsu pilsētā ir cilvēki, kuri domā, ka mūsu draudze – ir no Dieva, un ka mēs darām labus darbus. Bet, ir arī cita cilvēku kategorija, kuri domā, ka mēs esam bīstami, ka mēs esam – sektanti. Un tas ir normāli. Bet tad, kad atnāks reāla kustība no Dieva, tad par mums runās vēl vairāk.
Kad Jēzum vajadzēja iejāt Jeruzālemē, Viņam parādījās vajadzība pēc ēzeļa mātes, uz kuras Viņam, saskaņā ar pravietojumu, vajadzēja iejāt pilsētā. Bet, problēma bija tajā, ka šī ēzeļmāte bija sasieta. Lai atrisinātu šo problēmu, Jēzus sūtīja divus Savus mācekļus, sakot viņiem: “Eita uz ciemu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsit ēzeļa māti piesietu un pie tās kumeļu. Atraisiet tos un vediet pie Manis. (Mateja21:2).
Vai redzat, kādā veidā Jēzus radīja šo kustību pilsētā? Viņš sūtīja turp Savus mācekļus! Šodien Dievam vairs nav fiziskās miesas, šodien Viņa miesa ir Draudze. Mēs esam Viņa rokas, Viņa kājas, Viņa mute un Viņa sirds. Ja mēs nesadarbosimies ar Dievu, tad Viņš nevarēs darboties un darīt Savu gribu mūsu pilsētās un valstīs.
Kā tad mums sadarboties ar Dievu, lai atnāktu Svētais Gars? Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?
Par to mēs parunāsim rīt!
Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!
Mācītājs Rufus Adžiboije
