Dievam priekš katra no mums ir plāns, un Viņš vēlās, lai katrs no mums šo plānu piepilda.
Evans runāja par Kristus rakstura veidošanas nozīmi, kas prasīs no mums piepūli un disciplīnu. Dievs vēlās uzcelt mūsu sirdīs tādu namu, kurā Viņš mājos.
Mūsu draudzē sludināja kalpotājs no Zviedrijas — mācītājs Morgans Karlsons. Dievs viņu aicināja pilna laika kalpošanā agrā jaunībā. Viņš ir mācītājs un evaņģēlists. Vinam ir bijusi personīga tikšanās ar Dievu 19 gadu vecumā, pēc kuras visa viņa dzīve pilnībā izmainījās.
Svētdienas dievkalpojumu mācītājs Rufus iesāka ar uzmundrinājuma vārdu par to, ka mūsu lielākā bagātība ir Jēzus Kristus, Kas dzīvo mūsos. Patiesa bagātība ir pārbaudītas attiecības ar Dievu, draudzība un tuvas attiecības ar Viņu. Cilvēks kļūst īpašs, kad Viņam ir dzīvas attiecības ar Dievu un tad vairs nav svarīgi, kā viņu novērtē pārējie. Nav nekā briesmīgāka, kā pazaudēt attiecības ar Dievu.
Dievs vēlās, lai mēs visās lietās paļaujamies uz Viņu un būtu atkarīgi no Viņa. Dievs vēlās lai mēs vienmēr būtu ar Viņu. Dievam ir plāns priekš mums un šis plāns bija jau pirms mūsu ierašanās šeit uz zemes. Dieva plāns nav mainījies. Dieva plāns ir piepildīt zemi ar cilvēkiem pēc Dieva tēla un līdzības, kuri izplatīs Dieva Valstību.
Seminārs nostiprinās jūs un liks jums saprast, ar ko ir jāsāk, lai varētu virzīties tuvāk Dievam!
Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām.
Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
Sveiks, lasītāj! Prieks, ka esi iegriezies šajā sadaļā. Man bija saruna ar kādu draudzes “Gars un patiesība” ģimeni. Ints un Jana ir šie divi brīnišķīgie cilvēki, kuri ar mums padalīsies nelielā ieskatā par to, kā viņu izvēle atdot dzīvi Dievam to ir mainījusi. Ticu, ka šī saruna tevi iedvesmos…
Līga un Marija sētā spēlējās. Abas meitenes ievēroja, ka uz kaimiņu mājas trepēm sēž kāds vīrietis – ļoti netīrs un nelaimīgs. Sētas bērni no viņa baidījās. Visi teica, ka šis vīrs ir dzērājs. Līgai likās, ka viņš raudāja. Viņai palika vīra žēl.
„Es aiziešu pie viņa,” Līga teica Marijai.
„Neej, tev taču ir no viņa bail!” Marija mēģināja Līgu atturēt, taču Līga pārvarēja bailes un piegāja pie vīra.
„Kā es varu tev palīdzēt?” Līga pajautāja nelaimīgajam vīram. Dzērājs pacēla savu nogurušo, grumbaino seju. Viņš izskatījās ļoti nelaimīgs.
Kādu dienu saslima Aijas mazais brālītis Niks. Viņam bija ļoti augsta temperatūra un klepus. Ārsts lika Nikam dot dzert daudz zāļu tējas.
Kādam no ģimenes vajadzēja visu laiku būt klāt pie mazā Nika, lai par viņu rūpētos. Tētim un mammai bija jāstrādā, tādēļ vecāki nolēma, ka pie slimā brālīša jāpaliek Aijai.
Aijai nebija jāiet uz skolu, jo bija brīvlaiks. Savu brīvlaiku gan meitene bija iecerējusi pavisam citādu – viņa bija nolēmusi ciemoties pie Santas – savas labākas draudzenes un tur darīt dažnedažādas lietas. Bet nu viņa sēdēja mājās viena pati pie slimā brālīša.
