Tie, kas vēlas palikt Dieva Valstībā, tiem NĀKAS iziet cauri daudz bēdām.
Mums arī ir jābūt stipriem ticībā. Nav iespējams ieiet Dieva Valstībā bez ticības — tā ir tava dabiskā reakcija uz grūtībām vai pārbaudījumiem. Ticība ir pārliecība par to, ka Dievs izdarīs to, ko Viņš ir apsolījis, neskatoties ne uz ko. Ar cilvēku, kas turas stipri savā ticībā, nav iespējams manipulēt ar ārējiem faktiem.
Sveiks, lasītāj! Prieks, ka esi iegriezies šajā sadaļā. Man bija saruna ar kādu draudzes “Gars un patiesība” ģimeni. Ints un Jana ir šie divi brīnišķīgie cilvēki, kuri ar mums padalīsies nelielā ieskatā par to, kā viņu izvēle atdot dzīvi Dievam to ir mainījusi. Ticu, ka šī saruna tevi iedvesmos…
Līga un Marija sētā spēlējās. Abas meitenes ievēroja, ka uz kaimiņu mājas trepēm sēž kāds vīrietis – ļoti netīrs un nelaimīgs. Sētas bērni no viņa baidījās. Visi teica, ka šis vīrs ir dzērājs. Līgai likās, ka viņš raudāja. Viņai palika vīra žēl.
„Es aiziešu pie viņa,” Līga teica Marijai.
„Neej, tev taču ir no viņa bail!” Marija mēģināja Līgu atturēt, taču Līga pārvarēja bailes un piegāja pie vīra.
„Kā es varu tev palīdzēt?” Līga pajautāja nelaimīgajam vīram. Dzērājs pacēla savu nogurušo, grumbaino seju. Viņš izskatījās ļoti nelaimīgs.
Kādu dienu saslima Aijas mazais brālītis Niks. Viņam bija ļoti augsta temperatūra un klepus. Ārsts lika Nikam dot dzert daudz zāļu tējas.
Kādam no ģimenes vajadzēja visu laiku būt klāt pie mazā Nika, lai par viņu rūpētos. Tētim un mammai bija jāstrādā, tādēļ vecāki nolēma, ka pie slimā brālīša jāpaliek Aijai.
Aijai nebija jāiet uz skolu, jo bija brīvlaiks. Savu brīvlaiku gan meitene bija iecerējusi pavisam citādu – viņa bija nolēmusi ciemoties pie Santas – savas labākas draudzenes un tur darīt dažnedažādas lietas. Bet nu viņa sēdēja mājās viena pati pie slimā brālīša.
