Mūsu nepareizie ieradumi bieži vien neļauj mums sasniegt pareizus mērķus, un tāpēc nereti cilvēki domā, ka vispār nevajag izvirzīt nekādus mērķus. Taču tā ir nepareiza domāšana. Mērķi ir ļoti svarīgi, un noteikti tos vajag sev izvirzīt. Ja jūs neattīstīsiet pareizus ieradumus savā dzīvē, tad piedzīvosiet vilšanos un nespēsiet šos mērķus sasniegt.
Mēs varam pagodināt Dievu un parādīt Valstības ietekmi uz zemes, veidojot un attīstot labus paradumus. Kādā no pētījumiem ir pierādīts, ka 40% no visa tā, ko cilvēks dara, tiek darīts aiz ieraduma. Cilvēka paradumi nosaka to, kāda būs cilvēka nākotne. Pieradumus mēs nemantojam no vecākiem, tie veidojas visas mūsu dzīves laikā. Var būt labi un slikti paradumi. Sliktie un kaitīgie paradumi cilvēkā veido sliktas rakstura iezīmes. Apzinoties šo faktu, katram no mums ir jāveic savu ieradumu inventarizācija, lai ieraudzītu labos un sliktos ieradumus. Pēc tam ir ļoti svarīgi izravēt visu, ko Dievs sauc par Viņam nederīgu – savus sliktos ieradumus. To nedarot, mēs nespēsim izpildīt savu Dieva doto aicinājumu un sasniegt pašu nospraustos mērķus.
Atcerieties, ka Valstības ietekmes paplašināšana vienmēr ir saistīta ar garīgu cīņu. Tāpēc, lai piedalītos šinī karā un uzvarētu, mums ir jābruņojas. Mums ir jāatkaro tertorijas un cilvēki priekš Dieva. Un tas mums ir jādara apzināti, ar skaidru izpratni par to, ko mēs darām, un ka mēs atrodamies karā. Ir svarīgi saprast, ka šis karš jau ir beidzies. Jēzus jau ir uzvarējis ienaidnieku, ar kuru mums ir darīšana. Rodas jautājums, kāpēc tad mums ir jācīnās ar uzvarētu ienaidnieku? Mūsu ienaidnieks ir viltīgs, viņš izmanto cilvēku nevērību, lai ar meliem sasniegtu savu mērķi.
iens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.
Dievs ir izveidojis Sev tautu, kas paudīs Viņam slavu. Mums ir jānovērtē viss, ko Dievs mums dod un dara priekš mums. Un mums tas ir ne tikai jānovērtē, bet jātiecas uz to, lai pagodinātu Dievu ar visu savu dzīvi. Dievs vēlas, lai mēs pagodinām Viņu ikvienā vietā un lietā, ko darām. Kā mēs varam pagodināt Dievu? Kā izskatās tāda cilvēka dzīve, kurš pauž slavu Dievam? Kas ir jādara, lai pagodinātu Dievu ar savu dzīvi? Mēs pagodinām Dievu, kad mūsu dzīve nes Viņam tīkamus augļus.
Mūsu Dievs ir Visuvarens, un Viņš ir Dievs debesīs un virs zemes, Kuram nav neviena līdzīga. Dievam ir mērķis uz visu. Kad Dievs dod konkrētu vēstījumu draudzei, tad ar to Viņš vēlas aicināt Savus bērnus uz kaut ko konkrētu. Vārdam no Dieva vienmēr ir mērķis un personisks pielietojums draudzei, un katram no mums individuāli. Dievs virza katru no mums, vēloties, lai mūsu dzīvei būtu labi augļi. Dievs vēlas, lai mēs pildītu Viņam tīkamas lietas un izplatītu Dieva Valstību uz šīs zemes. Bībele mēs lasām:
Dievs grib, lai mēs pienesam Viņam tīkamus augļus. Mēs jau pagājušajā dievkalpojumā runājām, ka ne visi augļi ir Dievam patīkami. Kad jūs skatāties uz savu dzīvi, ir ļoti svarīgi izanalizēt to, uz ko tiek tērēts jūsu laiks, kur un kam jūs esat veltījuši savas dzīves gadus. Laiks paskrien ļoti ātri. Bērnībā likās, ka laiks virzās ļoti lēni, bet ar gadiem jūs saprotat, ka laiks lido ar milzīgu ātrumu. Un mums ir jāķer mirkļi, iespējas, lai darītu to, kas ir pareizi, to, dēļ kā jūs Dievs radīja. Lai Dievs palīdz katram no mums neatlikt uz vēlāku laiku to, kas ir jāizdara tagad. Kamēr jūs domājat, ka kaut ko izdarīsiet vēlāk, pēkšņi jūs apzināsieties, ka laiks un dotā iespēja ir pagājuši, un vairs neatgriezīsies. Dievs saka, ka Viņš mums ir devis laiku tam, lai mēs darītu to, kam Viņš mūs ir radījis. Dievs katram no mums ir devis kalpošanu, kura mums ir jāpiepilda.
Katram cilvēkam ir konkrēta kalpošana un sūtība, kura ir jāīsteno. Pagājušajā dievkalpojumā mēs runājām par Pāvilu, kurš deva norādījumus par kalpošanu Dievam savam garīgajam dēlam Timotejam. Pāvils parādīja Timotejam sevi kā piemēru. Pāvils teica, ka ir saglabājis ticību un paveicis Dieva doto uzdevumu. Tieši to Dievs gaida no katra sava bērna,- lai mēs aizietu līdz galam un paveiktu savu uzdevumu. Pastāv noteikti faktori, kuri mums jāņem vērā, aizvedot sava dzīves uzdevuma izpildi līdz finiša līnijai.
Dievs mūs aicina lūkoties uz sevi (nevis uz citiem), lai nepazaudētu to, pie kā mēs esam strādājuši. Ziniet, par kalpošanas darbu ir balva no Tā Kunga. Dievs apbalvo par patiesu kalpošanu. Bet Dievs grib, lai mēs būtu pareizā garīgā stāvoklī, lai pārbaudījumu laikā mēs turpinātu dzīvot ticībā un cerībā. Mūsu dvēseļu ienaidnieks – sātans, dara visu to, kas nogalina mūsu ticību, atnes šaubas un bailes, – to dara ienaidnieks. Mums ir jācīnās un jāuzvar ienaidnieks ticībā un ar Vārdu no Tā Kunga. Tāpēc šajā gadā, Dievam ir mums konkrēti uzdevumi.
Pēdējā, aizejošā gada svētdienas dievkalpojumā, mācītājs Rufuss runāja par to, kā mēs, kā Dieva tauta uz šīs zemes varam būt ietekmīgāki Tam Kungam. Dievam ir kaut kas liels un jauns, mums – Dieva tautai. Un iesākumā, mums ir jānotic šim jaunajam, tāpēc, ka mēs dzīvojam ticībā, ne pēc tā, ko redzam.
