Kādā reizē, mēs ar vienu brāli no mūsu draudzes braucām mājās ar mašīnu no Tallinas. Viss bija ļoti tumšs. Mēs braucām lielā ātrumā, es sēdēju priekšējā sēdeklī un biju iemidzis. Sapnī es redzēju, ka mēs notriecam cilvēkus, kuri šķērso ceļu. Tajā brīdī es pamodos un teicu vadītājam, lai viņš samazina braukšanas ātrumu. Burtiski pēc dažām minūtēm, mēs ieraudzījām, ka sieviete ar bērniem šķērso ceļu tajā vietā, kur nebija nekāds apgaismojuma. Mēs apstājāmies un palaidām viņus, pēc kā mēs slavējām Dievu par Viņa aizsardzību un rūpēm par Saviem bērniem. Ja, mēs būtu turpinājuši braukt ar iepriekšējo ātrumu, tad viennozīmīgi, mēs būtu notriekuši šos cilvēkus. Bet, slava Dievam par to, ka Viņš mūs glāba un iepriekš brīdināja.