Brīnums mūsu ģimenei
Mūsu ģimenes dzīvē Dievs darīja brīnumu, ar kuru mēs vēlamies padalīties.
Bija pagājuši trīs gadi, kopš bijām precējušies. Pirmo mūsu laulības gadu mēs veltījām viens otram, kopā iekārtojām mūsu ģimenes ligzdiņu.
Mūsu ģimenes dzīvē Dievs darīja brīnumu, ar kuru mēs vēlamies padalīties.
Bija pagājuši trīs gadi, kopš bijām precējušies. Pirmo mūsu laulības gadu mēs veltījām viens otram, kopā iekārtojām mūsu ģimenes ligzdiņu.
Manai vecmāmiņai bija problēma ar kājām – viena kāja bija 6 cm īsāka par otru. Viņai jau bija ieplānota operācija, jo tāpēc, ka staigāšana bija neadekvāta, kauli bija deformējušies, turklāt papildus operācijai vēl bija pasūtīti apavi ar biezāku zoli vienai kājai.
Notika nelaimes gadījums, kā rezultātā es guvu pleca kaula šķembainu lūzumu. Draudze un mācītājs lūdza Dievu par veiksmīgu operāciju un ātru atveseļošanos. Dievs svētīja ķirurga rokas, un operācija bija veiksmīga.
Par dziedināšanu man ir daudz it kā mazu situāciju, jo es esmu sapratusi, ka mans ārsts ir Dievs, un Viņš spēj vienmēr dziedināt – arī tad, ja nepieciešams lietot cilvēkus – ārstus un aparatūras.
Mana liecība ir par to, kā Dievs dziedināja manu muguru pagājušā gada beigās.
Mani bērni sāka mācīties spēlēt klavieres mūzikas skolā, tāpēc mums bija jānopērk instruments.
Tā kā jebkurš cilvēks arī es vēlos,lai man apkārt valdītu miers un labsajūta, būtu pozitīvs skatījums uz dzīvi, dažreiz nevarot sasniegt šo stāvokli paša spēkiem nākas izmantot palīglietas, manā gadījumā, tas bija vīns.
Mammas draudzene man ieteica, pieteikties uz vakanci klientu apkalpošanas speciālists Pilsonības migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), domāju, kādēļ gan ne, esmu studente, noderēs gan nauda, gan darba pieredze.
Es mācos Ekonomikas un kultūras augstskolā. Jau kopš piektās vai sestās klases aktīvi esmu darbojusies Skolēnu padomē, protams, aizejot uz jaunu skolu, vēlējos iet uz Studentu pašpārvaldi un turpināt darīt to, kas man patīk. Gan pamatskolā, gan vidusskolā biju Skolēnu padomes prezidente, biju pieradusi vadīt sapulces, būt galvenā organizatore visiem pasākumiem, bet šajā jaunajā vidē jutos maza un nemanāma, jau biju apradusi ar domu, ka visu laiku darīšu mazos darbiņus, kad Kultūras virziena vadītāja izsludināja konkursu uz vietnieces amatu, uzreiz pieteicos, jo gribēju darboties nopietnāk.
Dievs man sagādāja darbu manā speciālitātē, pat bez iepriekšējās darba pieredzes. Es tiku izvēlēts amatam no vairāk kā 70 kandidātiem.
Man vajadzēja nolikt plauktā smagu, biezā stikla limonādes glāzi, plaukts bija tik augsts, ka tik tikko spēju aizsniegt, Dievs izmantojot Svēto garu runāja uz mani, lai es paņemu krēslu, diemžēl ignorēju to un pastūmu krēslu tālāk, tajā brīdī smagā stikla glāze krita man virsū un saplīsa uz vaiga kaula.