Ciešanas kā disciplīnas mērs II

Laipni lūgti mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mums ir dāvāta vēl viena Dieva svētīta diena. Un es ticu, ka Viņa žēlastība un palīdzība būs pietiekama visiem darbiem šajā dienā.

 

Vakar mēs sākām runāt par to kā Dievs caur ciešanām pārveido mūs, un palīdz mums ieraudzīt Viņa patiesību. Mēs runājām par Jonu, kurš ieraudzīja savu sirds stāvokli tikai tad, kad viņam nācās ciest savas nepaklausības dēļ. Tieši ciešanas un pārbaudījumi atvēra Jonam acis un parādīja viņa atkāpšanos no Dieva.

 

Nokļūstot zivs vēderā, Jona varēja iet bojā, bet Dievs nepieļāva to, jo nebija ieinteresēts grēcinieka bojāejā, bet gan viņa nožēlā. Dievs ir ieinteresēts, lai Viņa bērni nožēlotu savu nepaklausību, un tādēļ Viņš izmanto ikvienu iespēju, ietverot sāpes un ciešanas. Dievs pieļauj nepaklausīgo bērnu dzīvē ciešanas un pārbaudījumus tādēļ, lai disciplinētu, un Viņš ir tas, kas kontrolē situāciju.

 

Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu.

 

Lūk, ko Bībele saka:

 

„Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)

 

„Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.”(Ebr.12;6-8).

 

Tieši tāpat kā mīl atbildīgs tēvs uz zemes, kurš disciplinē savus bērnus kad tie nepaklausa, tā arī Debesu Tēvs disciplinē mūs – Savus bērnus.

 

Pirmajā Pāvila vēstulē Korintiešiem ir teikts:

 

„Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti”. ( 1.Korint.11:31-32)

 

Mēs varēsim izbēgt Dieva sodam, ja SODĪSIM PAŠI SEVI nevis ignorēsim savus grēkus ar to liekot Dievam mūs sodīt. Vēršoties pie kristiešiem Jona teica:

 

 „ Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” ( 1.Jāņa1:19)

 

Manā kristieša pienākumā ietilpst ieguldīt maksimālu piepūli, lai tiektos saņemt spēku no Dieva, lai varētu dzīvot bez grēka. Un tomēr, ja es sagrēkoju, man tas ir jānožēlo, un jāatzīst savi grēki Dieva priekšā.

 

Savukārt, ja es to nevēlos darīt, tad es esmu nepaklausības bērns, un mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Lai cik skumīgi tas arī neizklausītos, tā tomēr ir patiesība, ka daudzi kristieši šodien piedzīvo traģēdijas un ciešanas tikai tāpēc, ka atteikušies atzīt un nožēlot savus grēkus Dieva priekšā.

 

Vai atminaties cik bieži mūs disciplinēja mūsu vecāki, kad bijām vēl bērni un ņēmām to, kas bija aizliegts? Un tādos mirkļos kā ikviens bērns centāmies uzstāt uz to, lai vecāki atceltu šos ierobežojumus, un ļautu mums iegūt ko vēlamies. Bet vecāki mums atbildēja noliedzoši!

 

Kad tēvs un māte mums teica: ”Nē”, tas tik un tā nemazināja mūsu vēlēšanos iegūt to, kas bija aizliegts. Un ļoti bieži, kad vecāku nebija līdzās, vai arī kad viņi neskatījās uz mums mēs ņēmām un darījām to, kas bija aizliegts. Kas notika tad, kad mēs tikām notverti vai pieķerti? Vecāki mūs disciplinēja mūsu nepaklausības dēļ.

 

Kā Vecajā tā arī Jaunajā Derībā Bībele uzsver, ka Dievs soda Savus bērnus. Ar to es negribu uzsvērt, ka Dievs ir par iemeslu visām traģēdijām mūsu dzīvē. Bet svarīgi ir saprast, ka Dievs var mūs disciplinēt pieļaujot sāpes un ciešanas, ja mēs paši tam atveram durvis caur savu nepaklausību.

 

Turpināsim rīt! Dieva svētību jums vēlot mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es...

  • Jebkuru savstarpējo attiecību mērķis ir – mainīt mūs

    Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības dalībnieks: ganiet Dievs ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds, nekā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmam pulkam. Tad, kad Augstais Gans parādīsies, jūs saņemsiet nevīstošo godības vainagu. Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.” (1.Pētera 5:1-5).

    Vecākos jūsu starpā tad nu pamācu es, arī būdams vecākais un Kristus ciešanu liecinieks un nākamās godības...

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? II

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku nožēlas, bet mūsu garā mums ir Visuvarenā Dieva pilnīgā daba. Atkarībā no tā, kādā mērā mēs pakļaujam sevi šai dabai, – Viņa dzīve, Viņa jūtas, Viņa domas sāk arvien vairāk un vairāk izpausties mūsos. Tieši mūsu ikdienas pakļaušanos Dievišķajai dabai, kas ir mūsos – es saucu par praktisko taisnību, kas kvalificē mūs Dieva labvēlībai.

    Ticībā uz Kristu mēs iemantojām Viņa taisnību un Viņa dabu. Mēs nekļūstam pilnīgi savā uzvedībā uzreiz pēc grēku...

  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū. Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi. „Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām...

  • Dieva klātbūtne II

    Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē? Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas. Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni. „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)

    Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē? Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to...

  • Cilvēciskais avots – tas ir dabīgais avots, kurš jebkurā brīdī var izžūt, bet Dieva avots – tas ir pārdabiskais avots, kurš nekad neizžūst un nekad nebeidzas

    Princips: Paklausība Dievam un brīnums vienmēr iet kopā, – roku rokā. Brīnumi mūsu dzīvē vienmēr būs saistīti ar mūsu paklausību Dievam. Brīnumi atnāk ne tikai kā atbilde uz lūgšanām. Tas, ka tu lūdz, nepadara tevi par kandidātu brīnumiem. Paklausība – lūk, no kā ir atkarīgs mūsu brīnums. Marija kalpiem sacīja: „Visu, ko Viņš jums sacīs, to dariet”. Kalpi paklausīja un izdarīja to, ko Jēzus viņiem lika darīt. Un brīnums notika!

    Princips: Paklausība Dievam un brīnums vienmēr iet kopā, - roku rokā. Brīnumi mūsu dzīvē vienmēr būs saistīti ar...