Ciešanas kā disciplīnas mērs II

Laipni lūgti mūsu rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mums ir dāvāta vēl viena Dieva svētīta diena. Un es ticu, ka Viņa žēlastība un palīdzība būs pietiekama visiem darbiem šajā dienā. Vakar mēs sākām runāt par to kā Dievs caur ciešanām pārveido mūs, un palīdz mums ieraudzīt Viņa patiesību. Mēs runājām par Jonu, kurš ieraudzīja savu sirds stāvokli tikai tad, kad viņam nācās ciest savas nepaklausības dēļ. Tieši ciešanas un pārbaudījumi atvēra Jonam acis un parādīja viņa atkāpšanos no Dieva. Nokļūstot zivs vēderā, Jona varēja iet bojā, bet Dievs nepieļāva to, jo nebija ieinteresēts grēcinieka bojāejā, bet gan viņa nožēlā. Dievs ir ieinteresēts, lai Viņa bērni nožēlotu savu nepaklausību, un tādēļ Viņš izmanto ikvienu iespēju, ietverot sāpes un ciešanas. Dievs pieļauj nepaklausīgo bērnu dzīvē ciešanas un pārbaudījumus tādēļ, lai disciplinētu, un Viņš ir tas, kas kontrolē situāciju. Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: 
„Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
 
„Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. – Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca? Bet, ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.”(Ebr.12;6-8).
 Tieši tāpat kā mīl atbildīgs tēvs uz zemes, kurš disciplinē savus bērnus kad tie nepaklausa, tā arī Debesu Tēvs disciplinē mūs – Savus bērnus. Pirmajā Pāvila vēstulē Korintiešiem ir teikts: 
„Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti”. ( 1.Korint.11:31-32)
 Mēs varēsim izbēgt Dieva sodam, ja SODĪSIM PAŠI SEVI nevis ignorēsim savus grēkus ar to liekot Dievam mūs sodīt. Vēršoties pie kristiešiem Jona teica: 
 „ Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” ( 1.Jāņa1:19)
 Manā kristieša pienākumā ietilpst ieguldīt maksimālu piepūli, lai tiektos saņemt spēku no Dieva, lai varētu dzīvot bez grēka. Un tomēr, ja es sagrēkoju, man tas ir jānožēlo, un jāatzīst savi grēki Dieva priekšā. Savukārt, ja es to nevēlos darīt, tad es esmu nepaklausības bērns, un mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Lai cik skumīgi tas arī neizklausītos, tā tomēr ir patiesība, ka daudzi kristieši šodien piedzīvo traģēdijas un ciešanas tikai tāpēc, ka atteikušies atzīt un nožēlot savus grēkus Dieva priekšā. Vai atminaties cik bieži mūs disciplinēja mūsu vecāki, kad bijām vēl bērni un ņēmām to, kas bija aizliegts? Un tādos mirkļos kā ikviens bērns centāmies uzstāt uz to, lai vecāki atceltu šos ierobežojumus, un ļautu mums iegūt ko vēlamies. Bet vecāki mums atbildēja noliedzoši! Kad tēvs un māte mums teica: ”Nē”, tas tik un tā nemazināja mūsu vēlēšanos iegūt to, kas bija aizliegts. Un ļoti bieži, kad vecāku nebija līdzās, vai arī kad viņi neskatījās uz mums mēs ņēmām un darījām to, kas bija aizliegts. Kas notika tad, kad mēs tikām notverti vai pieķerti? Vecāki mūs disciplinēja mūsu nepaklausības dēļ. Kā Vecajā tā arī Jaunajā Derībā Bībele uzsver, ka Dievs soda Savus bērnus. Ar to es negribu uzsvērt, ka Dievs ir par iemeslu visām traģēdijām mūsu dzīvē. Bet svarīgi ir saprast, ka Dievs var mūs disciplinēt pieļaujot sāpes un ciešanas, ja mēs paši tam atveram durvis caur savu nepaklausību. Turpināsim rīt! Dieva svētību jums vēlot mācītājs Rufus Adžiboije!

Līdzīgi raksti

  • Kā mēs iegūstam vai saņemam dievbijību savā dzīvē?

    Pirmkārt, mums ir jāvēlas no visas sirds pāri visam iegūt dievbijību. (Sālamana pamācības 1:29) ”Tas tāpēc, ka viņi nonicināja manu mācību un negribēja sajust bijību Tā Kunga priekšā…” Ja vien mēs nevēlēsimies, Dievs mums šīs bailes nedos. Mums tās ir jāuzlūko kā kaut kas pāri visam stāvošs, jo tās mums ir izmisīgi vajadzīgas.
  • Tas, kas ir tev visapkārt ietekmēs to, vai tu ieiesi savā liktenī no Dieva vai arī nē II

    Jēzus, kā mūsu Piemērs, izvēlējās draudzību nebalstoties uz to, vai dotais cilvēks ir viņa radinieks vai arī nē, vai šis cilvēks ir bagāts vai nabags, vai viņš ir grēcinieks vai arī morālists. Jēzu interesēja tikai viens – vai cilvēks grib piepildīt Dieva gribu vai arī nē. Ja jā, tad tāds cilvēks ir Viņam „gan brālis, gan māsa un māte”. Ja savukārt nē, tad tādam cilvēkam Jēzus varēja vien palīdzēt ieraudzīt dzīves jēgu un savienoties ar savu Radītāju. Tomēr par Viņa labākajiem draugiem kļuva tie, kuri vēlējās piepildīt Dieva gribu savā dzīvē.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība

    „Mēs visur nesam Jēzus miršanu savā miesā, lai arī Jēzus dzīvība parādītos mūsu miesā.” (2.Korintiešiem 4:10).Šīs Rakstu vietas mums parāda, ka mūsu sālījums kā zemes sālim un mūsu spēks Dievā izriet no Dieva dabas, kas plūst no mums uz citu cilvēku dzīvēm. Ja mūsos neatspoguļojas Kristus dzīvība un Viņa daba, tad kā gan varēs mainīties mūsu sabiedrība un citu cilvēku dzīves? Ja mēs grēkojam, ja dzīvojam bezdievīgu dzīvi, tad kā gan mēs citiem cilvēkiem varēsim liecināt par to, ka Kristus viņus var izglābt. Mums jāsaprot, ka tikai tā žēlastība, kas glābj mūs pašu, caur mums var izglābt arī citus cilvēkus.
  • Jēzus Kristus kundzība

    Tādu frāzi, kā „Jēzus ir Kungs!”, ļoti bieži izmanto Dieva bērni. Bet mums, kā Dieva bērniem nevajadzētu izturēties pret to pavirši vai reliģiozi. Jēzus kundzībai ir dziļa garīga nozīme. Mums nevis vienkārši jāsaka vai jāpasludina Jēzus kundzība, bet mums jāizprot, ko tas patiesībā nozīmē. Dievs vēlas, lai šodien mēs sev atklājam Jēzus kundzības būtību, nozīmi, un lai mēs rīkojamies balstoties uz Jēzus kundzību.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu!

    Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Garīgo likumu nezināšana – ir viens no pasaules ciešanu avotiem

    „Brāļi, mana sirds vēlēšanās un mans Dieva lūgums par viņiem ir, lai viņi tiktu izglābti. Jo es dodu viņiem liecību, ka viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes. Jo, aplam saprazdami Dieva taisnību, viņi centušies celt savējo un Dieva taisnībai nav pakļāvušies. Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.„ (Romiešiem10:1-4).Daudzi cilvēki šodien saka, ka mīl Dievu un tic Viņam, bet tajā pašā laikā neizprot un nepakļaujas Dieva taisnībai, dzīvojot paštaisnībā. Pēc tam, kad viņu dzīvē atnāk problēmas un bēdas, viņi vaino Dievu netaisnībā.