Ciešanas kā disciplīnas mērs

Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par kārtējo iespēju dalīties ar jums Dieva dotajā gudrībā. Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Ciešanas kā disciplīnas mērs.” Šī uzrunas sērija būs no manas jaunās grāmatas „Kā pārvērst traģēdiju triumfā”. Grāmata atrodas pagaidām vēl tikai elektroniskā formātā. Es aicinu jūs lūgt par to, lai Dievs palīdz izdot grāmatu īstajā laikā. Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda. 
 „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).
 Tomēr, daudzi ticīgie ir neuzmanīgi pret Dieva vārdu un izturas nevērīgi. Dievs bieži runā uz mums skaidrā veidā, bet mēs rīkojamies pilnīgi pretēji tam ko Viņš saka . 
” Vēl Tas Kungs ir sacījis: “Tādēļ ka šī tauta Man tuvojas tikai ar savu muti un Mani godā tikai ar savām lūpām, bet ar savu sirdi ir tālu nost no Manis, un viņu bijība Manā priekšā ir tikai ārīgi iemācīta cilvēku ieraža, 14 tad Es joprojām apiešos ar šo tautu brīnišķā un neparastā veidā, tā ka viņas gudro gudrība būs apkaunota un prātīgo saprāts būs aptumšots.” (Jesaja 29:13-14).
 Augstāk minētajā piemērā mēs redzam, ka ir iespējams tuvoties Dievam, bīties Viņu un neskatoties uz visu to savā sirdī būt tālu prom no Viņa. Citiem vārdiem, to varētu nosaukt par divkosību. Kā Dievs var pievērst cilvēku uzmanību, kuri zina Viņa vārdu, bet dzīvo pilnīgi pretēji tam? Kā Dievs var mainīt Savus bērnus, kuriem ir ausis, bet kas nedzird no Svētā Gara. Lūk, kādēļ Dievs var pieļaut ciešanas cilvēka dzīvē, lai mainītu viņu. Jona ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas biežāk notiek ticīgo cilvēku dzīvēs. Dievs teica Jonam ej uz Ninīvi, bet viņš devās pilnīgi pretējā virzienā uz Taršišu. 
 „ Tā Kunga vārds nāca pār Jonu, Amitaja dēlu: “Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi; norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši Mana vaiga priekšā!” Bet Jona cēlās, lai bēgtu no Tā Kunga vaiga, gribēdams nokļūt Taršišā, un nonāca līdz Jafai. Tur viņš atrada kuģi, kas taisījās ceļā uz Taršišu, samaksāja braucamo naudu un iekāpa kuģī, kam bija viņš jāaizved uz Taršišu, projām no Tā Kunga acīm.4 Tad Tas Kungs lika pūst uz jūras lielam vējam; drīz sacēlās vētra, un visiem likās, ka kuģis grims.” (Jona1:1-4).
 Dievs apstādināja stūrgalvīgo pravieti tieši caur ciešanām un pārbaudījumiem, novietojot to tieši zivs vēderā. 
 „ Tad viņi satvēra Jonu un iemeta jūrā; vētras trakošana mitējās, un drīz jūra norima pavisam. 16 Bet kuģa ļaudis pārņēma lielas bailes Tā Kunga priekšā; viņi nesa Tam Kungam kaujamos upurus un deva Viņam solījumus. Bet Tas Kungs sūtīja lielu zivi aprīt Jonu. Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.” (Jonas1:15 un 2:1)
 Un tieši tur zivs vēderā Jona saprata, ka viņš no Dieva bija aizgājis pārāk tālu. Un tā rezultātā Jona nožēloja to Dieva priekšā un lūdza piedošanu. 
” Un Jona no zivs vēdera raidīja pie Tā Kunga, sava Dieva, lūgšanu pēc palīdzības un sacīja: “Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš atbildēja man; es kliedzu no pazemes dziļumiem, un Tu sadzirdēji manu saucienu. Tu iemeti mani dzelmē pašā jūras vidū, kur mani no visām pusēm apņēma straumes; visas Tevis sūtītās bangas un viļņu kalni vēlās man pāri,5 tā ka man šķita – es esmu atstumts no Tavu acu skata un man nekad vairs neredzēt Tavu svēto namu! Līdz pašiem manas dzīvības dziļumiem mani bija apklājuši ūdeņi, visapkārt mani bija ietvēruši dziļumi; niedres bija apvijušās ap manu galvu. Es biju nolaidies līdz dziļākajiem kalnu pamatiem, zemes aizsprosti, šķiet, bija aizdarījušies aiz manis uz mūžu, bet Tu tomēr esi licis manai dzīvībai pacelties augšup no šīs tumšās bedres un izglābis to no pazušanas, ak, Kungs, mans Dievs! Un, kad mana dvēsele bija pagurusi baiļu mazdūšībā, es atcerējos Tevi, ak, Kungs, un mana lūgšana nonāca pie Tevis Tavā svētajā namā.(Jona2:2-8).
 Redzat kā ciešanas un pārbaudījumi atvēra Jonam acis uz acīmredzamu patiesību par to, ka viņš bija atkāpies no Dieva. Jona pēkšņi atcerējās par Dievu, neskatoties uz to, ka pirms tam bija rīkojies kā ”īsts varonis”, kas bija savas dzīves kungs un noteicējs. Disciplīna un Dieva sods maina mūs, tas nāk mums par labu, kaut arī tas ir sāpīgi. Bet labāk ir būt Dieva pārmācītam un tajā pašā laikā saglabāt prāta un gara skaidrību, nekā palikt nesodītam un iet bojā ar neuzticīgajiem. Lai Dievs apgaismo Jūsu sirdi! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir pamats vai fundaments labvēlībai? III

    „Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: Tas Kungs pazīst savējos, un: lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina Tā Kunga Vārdu.”(2.Timot. 2:19).Praktiskā taisnība – tas ir pamatīgs, nopietns pamats lai baudītu Dieva labvēlību. Ja tev patīk grēks, ja grēks ir tavs dzīvesveids, tu šķir, atdali sevi no labvēlības un visa tā, ko labvēlība atnes cilvēka dzīvē.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte?

    1. Vieta, kurā viņi atradās, nodrebēja.Tas līdzinājās zemestrīcei. Dievs satricināja šo vietu sakarā ar mācekļu lūgšanu. Šī vieta nodrebēja un sakustējās. Dievs var satricināt un izsist no tevis visu, kam jāaiziet: bailes, pārliecības trūkumu, vilšanos utt.Tad, kad lūdzam, noteikti būs kustība!
  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II

    Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.Kāpēc Jēzus teica, ka, Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu.