Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

Labdien, dārgie draugi! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu! Mēs runājām par to, ka labvēlība – tā ir sēkla, un katrs iedarbina labvēlības spēku savā dzīvē sējot šo labvēlību citu cilvēku dzīvē. Šodien gribu parādīt jums to, cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību. Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecībā uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.
„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
Ar vārdu „Ciāna” šeit tiek domāta Dieva pilsēta vai Dzīvā Dieva Draudze.
„Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei,”(Ebrejiem 12:22).
102 Psalma autors saka, ka viņš un citi ļaudis ir iemīlējuši pat Ciānas akmeņus, un nožēlo, ka tā guļ pīšļos. Viņi juta greizsirdību, dedzību attiecībā uz Dieva Valstību, tālab uzdrīkstējās runāt ar Dievu par to, lai Viņš ceļas un apžēlojas par Ciānu.Kā tas attiecas uz mums? Kad tu sāksi izrādīt labvēlību attiecībā uz Ciānu, ar to tu izsauksi Dieva labvēlības spēku pār sevi. Kad tu esi labvēlīgs pret Dieva Valstību, tu atbrīvo pārdabiskas labvēlības plūsmu savā dzīvē.Ja tu vēlies, lai Dievs ir tev labvēlīgs, izrādi labvēlību Viņa Valstības darbiem, lietām. Tu izrādi labvēlību Dieva Valstībai ar to, ka aktīvi iesaisties tajā, kas notiek šajā Valstībā. Tas prasīs tavu praktisko veltīšanos Dieva Valstības projektam, kā arī uzticību savu finanšu, laika un talantu ziedošanā – lai celtu un paplašinātu Dieva Valstību.Kad sējam savas finanses, laiku, talantus un spējas šīs Valstības paplašināšanai, ar to mēs atbrīvojam Dieva labvēlības spēku savā dzīvē. Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot:
 „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”(Mateja 6:33).
Dāvids baudīja Dieva labvēlību savā dzīvē tālab, ka bija vīrs pēc Dieva prāta, kurš mīlēja Dievu un bija labvēlīgs pret Viņa darbiem. Lūk, ko Pats Dievs sacīja par Dāvidu:
„un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu.” (Apustuļu darbi 13:22).
Dievs redzēja, ka Dāvids bija uzticīgs savā sirdī, tālab arī pieteica viņu, zinot, ka Dāvids izpildīs Viņa gribu. Dāvidam nekā nebija žēl Dievam, tālab Dievam nekā nebija žēl priekš Dāvida. Lūk, viena epizode no Dāvida dzīves, kura parāda mums viņa ziedošanos Dievam un uzticību Dieva darbiem.
„Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam.”1.Laiku 29:1-3.
Bez patiesām slāpēm un mīlestības uz Dievu, katra ziedošanās Dieva darbam mums būs kā smaga nasta. Tomēr, kad tev ir Dievu meklējoša un mīloša sirds, tad it viss, kas saistīts ar Viņu, liks pieslēgties tev, kā automātiskajam slēdzim. Ziedošanās Dieva mērķiem virs zemes kļūs tev par ikdienišķu lietu, un tu apzināti sāksi meklēt veidus, kā kļūt par svētību Dieva Valstībai.Atceries, ka labvēlība – tā ir sēkla. Sēj sevi tajā, lai virzītu Dieva darbus un celtu Viņa Draudzi, un tu ieraudzīsi, kā arvien vairāk un vairāk labvēlības sāk atbrīvoties dažādās tavas dzīves sfērās!Turpināsim rīt!Veiksmīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.
  • Mēs esam radīti Kristū Jēzū

    Tas nozīmē, ka Kristū mēs varam atklāt savus talantus un atrast tiem pielietojumu, saskaņā ar Dieva nolemto vai paredzēto. Un vēl, – tas nozīmē to, ka Jēzū Kristū mums ir nodrošināts apmierinājums dzīvē.„Tu uzkāpi augstumā, atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, Tā Kunga.” (Psalms 68:19).
  • Dzīves mērķa meklēšana IV

    Mēs turpinām runāt par cilvēka dzīves mērķa meklējumiem, par to, kā, dzīvojot zem debess, cilvēks var iemantot patieso laimi. Ar savu piemēru Salamans mums parādīja, pa kādu ceļu mums nevajag iet, kad runa iet par dzīves jēgas, laimes un apmierinājuma meklējumiem. Ejot pa šiem nepareizajiem ceļiem, mēs vilsimies, mēs garā jutīsim tukšumu, niecību, un visas mūsu ilgas tas novedīs pie pilnīga kraha.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.