Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

Labdien, dārgie draugi! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu! Mēs runājām par to, ka labvēlība – tā ir sēkla, un katrs iedarbina labvēlības spēku savā dzīvē sējot šo labvēlību citu cilvēku dzīvē. Šodien gribu parādīt jums to, cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību. Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecībā uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.
„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
Ar vārdu „Ciāna” šeit tiek domāta Dieva pilsēta vai Dzīvā Dieva Draudze.
„Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei,”(Ebrejiem 12:22).
102 Psalma autors saka, ka viņš un citi ļaudis ir iemīlējuši pat Ciānas akmeņus, un nožēlo, ka tā guļ pīšļos. Viņi juta greizsirdību, dedzību attiecībā uz Dieva Valstību, tālab uzdrīkstējās runāt ar Dievu par to, lai Viņš ceļas un apžēlojas par Ciānu.Kā tas attiecas uz mums? Kad tu sāksi izrādīt labvēlību attiecībā uz Ciānu, ar to tu izsauksi Dieva labvēlības spēku pār sevi. Kad tu esi labvēlīgs pret Dieva Valstību, tu atbrīvo pārdabiskas labvēlības plūsmu savā dzīvē.Ja tu vēlies, lai Dievs ir tev labvēlīgs, izrādi labvēlību Viņa Valstības darbiem, lietām. Tu izrādi labvēlību Dieva Valstībai ar to, ka aktīvi iesaisties tajā, kas notiek šajā Valstībā. Tas prasīs tavu praktisko veltīšanos Dieva Valstības projektam, kā arī uzticību savu finanšu, laika un talantu ziedošanā – lai celtu un paplašinātu Dieva Valstību.Kad sējam savas finanses, laiku, talantus un spējas šīs Valstības paplašināšanai, ar to mēs atbrīvojam Dieva labvēlības spēku savā dzīvē. Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot:
 „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”(Mateja 6:33).
Dāvids baudīja Dieva labvēlību savā dzīvē tālab, ka bija vīrs pēc Dieva prāta, kurš mīlēja Dievu un bija labvēlīgs pret Viņa darbiem. Lūk, ko Pats Dievs sacīja par Dāvidu:
„un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu.” (Apustuļu darbi 13:22).
Dievs redzēja, ka Dāvids bija uzticīgs savā sirdī, tālab arī pieteica viņu, zinot, ka Dāvids izpildīs Viņa gribu. Dāvidam nekā nebija žēl Dievam, tālab Dievam nekā nebija žēl priekš Dāvida. Lūk, viena epizode no Dāvida dzīves, kura parāda mums viņa ziedošanos Dievam un uzticību Dieva darbiem.
„Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam.”1.Laiku 29:1-3.
Bez patiesām slāpēm un mīlestības uz Dievu, katra ziedošanās Dieva darbam mums būs kā smaga nasta. Tomēr, kad tev ir Dievu meklējoša un mīloša sirds, tad it viss, kas saistīts ar Viņu, liks pieslēgties tev, kā automātiskajam slēdzim. Ziedošanās Dieva mērķiem virs zemes kļūs tev par ikdienišķu lietu, un tu apzināti sāksi meklēt veidus, kā kļūt par svētību Dieva Valstībai.Atceries, ka labvēlība – tā ir sēkla. Sēj sevi tajā, lai virzītu Dieva darbus un celtu Viņa Draudzi, un tu ieraudzīsi, kā arvien vairāk un vairāk labvēlības sāk atbrīvoties dažādās tavas dzīves sfērās!Turpināsim rīt!Veiksmīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? III

    5. Mācekļu dzīvēs atnāca gudrība Dieva resursu pārvaldīšanai. Viņi kļuva par gudriem Dieva resursu pārvaldītājiem. Mācekļi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam un, lai varētu palīdzēt viens otram, to visu vajag izmantot pareizi. Viss, kas man ir, – tas nav mans, bet Dieva, un tālab es to izmantošu tā, kā to vēlas Dievs. Mācekļi bija Svētā Gara pilni, un viss, ko viņi darīja, notika Svētā Gara vadībā. Viņi saprata, ka viss, kas viņiem ir, pieder Dievam, un ja Dievs viņiem sacīja: „Atnes to!”, viņi to darīja.
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā!

    „Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un ieraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.”(Mateja 25:18).Šis cilvēks saņēma, bet pēc tam paslēpa sava kunga naudu. Pievērsiet savu uzmanību tieši šiem vārdiem – sava kunga naudu. Šis cilvēks zināja, ka tas, ko viņš saņēma, nepieder viņam, bet viņa kungam. Un šis cilvēks apzināti pieņēma lēmumu paslēpt no sava kunga saņemto naudu.
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Dievam ir savi līdzekļi pārmaiņām

    Viens no līdzekļiem, kuru Dievs izmanto tam, lai mainītu mūs un veidotu mūsu raksturu, ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Lai mēs mainītos, mums ir jāiemācās dibināt veselas attiecības pašiem ar sevi, ar cilvēkiem un, protams, ar Dievu. Ja mēs nevēlamies dibināt attiecības ar cilvēkiem vai arī bēgam no grūtībām, kas rodas jebkurās savstarpējās attiecībās, tad mēs nevarēsim mainīties. Acīmredzama pazīme tam, ka cilvēks pieaug Tā Kunga Jēzus Kristus atziņā, – tā ir viņa pareiza attieksme pret Dievu, sevi un cilvēkiem.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.