Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

Labdien, dārgie draugi! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu! Mēs runājām par to, ka labvēlība – tā ir sēkla, un katrs iedarbina labvēlības spēku savā dzīvē sējot šo labvēlību citu cilvēku dzīvē. Šodien gribu parādīt jums to, cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību. Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecībā uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.

„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).

Ar vārdu „Ciāna” šeit tiek domāta Dieva pilsēta vai Dzīvā Dieva Draudze.

„Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei,”(Ebrejiem 12:22).

102 Psalma autors saka, ka viņš un citi ļaudis ir iemīlējuši pat Ciānas akmeņus, un nožēlo, ka tā guļ pīšļos. Viņi juta greizsirdību, dedzību attiecībā uz Dieva Valstību, tālab uzdrīkstējās runāt ar Dievu par to, lai Viņš ceļas un apžēlojas par Ciānu.

Kā tas attiecas uz mums? Kad tu sāksi izrādīt labvēlību attiecībā uz Ciānu, ar to tu izsauksi Dieva labvēlības spēku pār sevi. Kad tu esi labvēlīgs pret Dieva Valstību, tu atbrīvo pārdabiskas labvēlības plūsmu savā dzīvē.

Ja tu vēlies, lai Dievs ir tev labvēlīgs, izrādi labvēlību Viņa Valstības darbiem, lietām.
Tu izrādi labvēlību Dieva Valstībai ar to, ka aktīvi iesaisties tajā, kas notiek šajā Valstībā.
Tas prasīs tavu praktisko veltīšanos Dieva Valstības projektam, kā arī uzticību savu finanšu, laika un talantu ziedošanā – lai celtu un paplašinātu Dieva Valstību.

Kad sējam savas finanses, laiku, talantus un spējas šīs Valstības paplašināšanai, ar to mēs atbrīvojam Dieva labvēlības spēku savā dzīvē.
Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot:

 „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”(Mateja 6:33).

Dāvids baudīja Dieva labvēlību savā dzīvē tālab, ka bija vīrs pēc Dieva prāta, kurš mīlēja Dievu un bija labvēlīgs pret Viņa darbiem. Lūk, ko Pats Dievs sacīja par Dāvidu:

„un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu.”
(Apustuļu darbi 13:22).

Dievs redzēja, ka Dāvids bija uzticīgs savā sirdī, tālab arī pieteica viņu, zinot, ka Dāvids izpildīs Viņa gribu. Dāvidam nekā nebija žēl Dievam, tālab Dievam nekā nebija žēl priekš Dāvida. Lūk, viena epizode no Dāvida dzīves, kura parāda mums viņa ziedošanos Dievam un uzticību Dieva darbiem.

„Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam.”1.Laiku 29:1-3.

Bez patiesām slāpēm un mīlestības uz Dievu, katra ziedošanās Dieva darbam mums būs kā smaga nasta. Tomēr, kad tev ir Dievu meklējoša un mīloša sirds, tad it viss, kas saistīts ar Viņu, liks pieslēgties tev, kā automātiskajam slēdzim. Ziedošanās Dieva mērķiem virs zemes kļūs tev par ikdienišķu lietu, un tu apzināti sāksi meklēt veidus, kā kļūt par svētību Dieva Valstībai.

Atceries, ka labvēlība – tā ir sēkla. Sēj sevi tajā, lai virzītu Dieva darbus un celtu Viņa Draudzi, un tu ieraudzīsi, kā arvien vairāk un vairāk labvēlības sāk atbrīvoties dažādās tavas dzīves sfērās!

Turpināsim rīt!

Veiksmīgu dienu!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko vēl cilvēka dzīvē atnes piedošana

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu). „ Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.”(Ebrejiem 12:1-2).

    2.Piedošana dod mums spēku iet savu dzīves ceļu (piepildīt savu aicinājumu). „ Tāpēc tad arī, kur ap mums...

  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus. Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, - tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir...

  • Disciplīna – tā ir organizētība un krietnums

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam. 13:23). Bībeles tulkojumā krievu valodā „…..bet daži iet bojā no tā, ka nav kārtības”. Te tiek runāts par neorganizētību un nekārtību. Cilvēks, kurš nav organizēts, paliks nabags, un , nav svarīgi, cik daudz tai pat laikā un bieži viņu svētī citi. Neprasme organizēt savu dzīvi, savu laiku, savas finanses un resursus un neprasme plānot, – tas viss traucē cilvēkam atklāt savu potenciālu Dievā.

    „Nabadzīgo vagās ir daudz barības, bet tie no pārtikušajiem, kas rīkojas netaisni, iet bojā.” (Salamana pam...

  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam. Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav. Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs...

  • Kā mēs varam pārvarēt negodu un kaunu savā dzīvē?

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā rakstu vieta māca mūs, ka mums nepieciešams vērst savu skatienu uz Dievu, ieiet Viņa klātbūtnē un iemācīties smelt spēku un gudrību no Viņa. Paskatīsimies uz Mozus dzīvi. Mozus seja staroja, kad viņš nokāpa no kalna, pēc sarunas ar Dievu. Tieši par to ir runa Ps. 33:6. Tie, kuri vērsa savu skatienu uz Dievu un satikās ar Viņu, tie noteikti tika apskaidroti. Tādi cilvēki nekad netiks apkaunoti.

    Kā mēs varam skatīties sejā jebkurai opozīcijai un problēmām, un, tajā pašā laikā, starot savā sejā. Augšminētā...

  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī. Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām. Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un...