Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

Labdien, dārgie draugi! Lai Dieva labvēlība pavada jūs visu šo dienu! Mēs runājām par to, ka labvēlība – tā ir sēkla, un katrs iedarbina labvēlības spēku savā dzīvē sējot šo labvēlību citu cilvēku dzīvē. Šodien gribu parādīt jums to, cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību. Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecībā uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.
„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
Ar vārdu „Ciāna” šeit tiek domāta Dieva pilsēta vai Dzīvā Dieva Draudze.
„Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei,”(Ebrejiem 12:22).
102 Psalma autors saka, ka viņš un citi ļaudis ir iemīlējuši pat Ciānas akmeņus, un nožēlo, ka tā guļ pīšļos. Viņi juta greizsirdību, dedzību attiecībā uz Dieva Valstību, tālab uzdrīkstējās runāt ar Dievu par to, lai Viņš ceļas un apžēlojas par Ciānu.Kā tas attiecas uz mums? Kad tu sāksi izrādīt labvēlību attiecībā uz Ciānu, ar to tu izsauksi Dieva labvēlības spēku pār sevi. Kad tu esi labvēlīgs pret Dieva Valstību, tu atbrīvo pārdabiskas labvēlības plūsmu savā dzīvē.Ja tu vēlies, lai Dievs ir tev labvēlīgs, izrādi labvēlību Viņa Valstības darbiem, lietām. Tu izrādi labvēlību Dieva Valstībai ar to, ka aktīvi iesaisties tajā, kas notiek šajā Valstībā. Tas prasīs tavu praktisko veltīšanos Dieva Valstības projektam, kā arī uzticību savu finanšu, laika un talantu ziedošanā – lai celtu un paplašinātu Dieva Valstību.Kad sējam savas finanses, laiku, talantus un spējas šīs Valstības paplašināšanai, ar to mēs atbrīvojam Dieva labvēlības spēku savā dzīvē. Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot:
 „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.”(Mateja 6:33).
Dāvids baudīja Dieva labvēlību savā dzīvē tālab, ka bija vīrs pēc Dieva prāta, kurš mīlēja Dievu un bija labvēlīgs pret Viņa darbiem. Lūk, ko Pats Dievs sacīja par Dāvidu:
„un, to atmetis, Viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam Viņš arī liecinādams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, vīru pēc Sava prāta, kas darīs visu, ko Es gribu.” (Apustuļu darbi 13:22).
Dievs redzēja, ka Dāvids bija uzticīgs savā sirdī, tālab arī pieteica viņu, zinot, ka Dāvids izpildīs Viņa gribu. Dāvidam nekā nebija žēl Dievam, tālab Dievam nekā nebija žēl priekš Dāvida. Lūk, viena epizode no Dāvida dzīves, kura parāda mums viņa ziedošanos Dievam un uzticību Dieva darbiem.
„Un ķēniņš Dāvids sacīja visai sapulcei: “Mans dēls Salamans, kuru vienu Dievs ir izraudzījis, ir vēl jauneklis un nenobriedis, bet darbs ir liels, jo šis nams nav domāts kādam cilvēkam, bet gan Dievam, Tam Kungam. Tāpēc es esmu ar visu savu spēku sagādājis sava Dieva nama vajadzībām zeltu zelta lietām, sudrabu sudraba lietām, varu vara lietām, dzelzi dzelzs lietām un kokus koka lietām, un dārgakmeņus: oniksa akmeņus, malahītu un raibus akmeņus, un visādus retus, grūti iegūstamus dārgus akmeņus, un daudz marmora. Un turklāt man ir dārgs mana Dieva nams, un man vēl ir īpašumā zelts un sudrabs – un to es novēlu savam Dieva namam klāt pie visa tā, ko es esmu sagādājis svētajam namam.”1.Laiku 29:1-3.
Bez patiesām slāpēm un mīlestības uz Dievu, katra ziedošanās Dieva darbam mums būs kā smaga nasta. Tomēr, kad tev ir Dievu meklējoša un mīloša sirds, tad it viss, kas saistīts ar Viņu, liks pieslēgties tev, kā automātiskajam slēdzim. Ziedošanās Dieva mērķiem virs zemes kļūs tev par ikdienišķu lietu, un tu apzināti sāksi meklēt veidus, kā kļūt par svētību Dieva Valstībai.Atceries, ka labvēlība – tā ir sēkla. Sēj sevi tajā, lai virzītu Dieva darbus un celtu Viņa Draudzi, un tu ieraudzīsi, kā arvien vairāk un vairāk labvēlības sāk atbrīvoties dažādās tavas dzīves sfērās!Turpināsim rīt!Veiksmīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu paaugstinājumu? III

    Kurš vēlas no Dieva tikt paaugstināts, tam jāpaliek vaļsirdīgam, atklātam.Esmu ievērojis tādu īpatnību, ka daudzi no mums vairs nespēj tā vienkārši, atklāti dejot Dieva priekšā, jo kļuvuši augstprātīgi. Kaut atcerieties, kā jūs līksmojāt un priecājāties Dieva priekšā pēc savas grēku nožēlas. Ar daudziem ticīgajiem šodien ir ļoti grūti uzturēt savstarpējos kontaktus, sazināties, jo viņi ir kļuvuši pārāk augstprātīgi, pieauguši. Dāvids – gans un Dāvids – ķēniņš vienlīdz mīlēja un slavēja Dievu, viņa stāvoklis nemainījās un nepadarīja viņa sirdi uzpūtīgu. Mums jāizvāc no savas sirds visi šie atkritumi.
  • Plānošana – ir viena no gudrības izpausmēm

    Bībele par to saka: „Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā. Kārtīgi saimniekojot, visas nama telpas pildās ar dārgām un pievilcīgām bagātībām. Atziņās piedzīvojis vīrs ir spēcīgs, un sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā. Jo karš vedams ar apdomu un padomu, un, kur daudz gudru padomnieku, tur ir uzvara” (Sal. pam. 24: 3 – 6).
  • Vai Tam Kungam kaut kas būtu neiespējams?

    Šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo atbilde uz to nosaka, cik lielā mērā mēs varēsim piedzīvot Viņa iejaukšanos savā dzīvē. Šis jautājums liek mums saprast, ka mūsu Dieva atziņas līmenis ietekmē mūsu ticības līmeni.Ja cilvēks tic, ka Dievam nav nekā neiespējama, tad viņa attieksme pret dzīvi, grūtībām būs atbilstoša, un viņa gara noskaņojums, saskaroties ar grūtām un ilgām problēmām, būs pareizs.
  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.
  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.