Dievbijība II

Paldies Dievam par šo dienu, kuru Viņš mums dāvājis! Paldies Dievam par iespēju būt Viņa Vārdā, būt sadraudzībā ar Viņu caur lūgšanu un smelties tajā sev spēku, stiprumu un gudrību. Šodien es vēlētos noslēgt sarunu par tēmu: „Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam.” Mēs noskaidrojām, ka ziedošanās Dievam pieprasa no mums trīs svarīgas lietas:
  • piesaukt Dievu,
  • staigāt dievbijībā,
  • mīlēt Dievu.
Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību. Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dieva Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērsties no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā dievbijībā. Bez visa pieminētā, svarīgi ir zināt to, ka ziedošanās Dievam nav iespējama bez mīlestības uz Viņu. Ko nozīmē – mīlēt Dievu?
„Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās visus bezdievīgos.”(Psalms 145:20).
Mīlestība uz Dievu – tā ir dievbijības otra puse. Pierādījums manai mīlestībai uz Dievu ir mana paklausība Viņam. Mīlēt Dievu – tas nozīmē pildīt Viņa baušļus.
„Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.”(Jāņa 14:21).
Mīlēt Dievu – tas nozīmē izvēlēties paklausību Viņam, un ne ierastajam grēcīgajam dzīvesveidam. Mīlestība uz Dievu pasargā cilvēku no kārdinājuma.
„Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl.”(Jēkaba 1:12).
Mīlēt Dievu – tas nozīmē attiekties apmierināt savas miesas tieksmes, bet izvēlēties to, kas tīkams Dievam, un nevis sev pašam. Dievs ir gudrāks par mums! Viņš ir – pieredzes bagātākā Personība visā Visumā! Un tad, kad Dievs kaut ko saka, tev ir labāk paklausīt Viņam, jo Dievs zina labāk par tevi. Tas viss atnesīs Dieva nodrošinājumu tavā dzīvē. Mēs varam aplūkot, kā šī svarīgā patiesība ir modelēta Ābrahāma dzīvē. Ābrahāma ziedošanās bija kā priekšnosacījums viņa nodrošinājumam. Ābrahāms pastāvīgi piesauca Dieva Vārdu, viņš bijās un mīlēja Dievu, tālab Dievs ne tikai svētīja pašu Ābrahāmu, bet arī visus viņa pēcnācējus. (1.Mozus 22.nod.). Dievam ziedojies cilvēks noteikti baudīs savā dzīvē Dieva nodrošinājumu! Šodien Dievs katru no mums aicina izanalizēt savu dzīvi un atbildēt sev pašam uz jautājumu: „Vai es patiešām esmu ziedojies Dievam, vai arī es vienkārši nodarbojos ar reliģiozu darbību?” Dārgais draugs, ja tu jau esi ziedojis sevi Dievam, tad lai šis vārds tev ir par uzmundrinājumu. Dievs tev saka: „ Nebaidies no grūtību un nekārtību laika, jo Dievs ir tavs Nodrošinātājs. Dievs atnāks, jo tu esi ziedojies Viņam, un tu nekad nepaliksi kaunā!” Ja tev ir bērni, un tu esi norūpējies par viņu likteni un viņu nodrošinājumu, tad es tevi gribu aicināt uz to, lai tu lūdz par saviem bērniem, lai viņi ziedotos Dievam. Nodrošinājums taviem bērniem atnāks caur tavu un viņu ziedošanos Dievam. Iemāci saviem bērniem piesaukt Dievu, staigāt dievbijībā un mīlēt Viņu, – un tad Dievs būs viņu Nodrošinātājs. Tā ir pati lielākā bagātība, kuru tu vari atstāt saviem bērniem. Lai Dievs jūs bagātīgi svētī šai dienā! Dievs ir labs vienmēr! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.
  • Sadraudzības laikā ar Dievu, Jesaja ieraudzīja trīs svarīgas lietas, kas mainīja visu viņa dzīvi

    Un tātad, tas, kurš mīl Dievu, tas noteikti kalpos cilvēkiem. Bet tas, kurš kalpo cilvēkiem, to Dievs paceļ un svētī.Kalpošana – tas ir upuris. Tad, kad tu kalpo, tu kaut ko upurē – laiku, naudu, enerģiju, miegu, ēdienu utt. Dievs mīl sirdis, kas upurējas, un tādiem cilvēkiem Viņš nevar paiet garām.Vai jūs zināt, kāpēc Dievs svētīja Ābrahāmu? Tāpēc, ka Ābrahāms bija cilvēks, kurš upurējās. Viņam nekā nebija žēl Dievam. Paklausot Dievam, Ābrahāms pameta savus radiniekus, viņš piekāpās brāļadēlam, dodot viņam pirmajam tiesības izvēlēties sev vietu dzīvošanai. Ābrahāms deva Dievam desmito tiesu laikā, kad tāds likums vēl nemaz nebija noteikts. Ābrahāms neatteicās pienest kā upuri Dievam savu vienīgo dēlu. Lūk, kāpēc Dievs viņu svētīja.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.
  • Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts!

    Rodas jautājums, – kālab tik daudzi cilvēki uzsāk savu ceļu ar Dievu, bet, nonākuši dzīves krustcelēs, tik un tā nogriežas no šī ceļa un atgriežas vietā, no kuras tie izgājuši. Tas man atgādina stāstu par ebreju tautu.Ebreju tauta ilgstoši atradās Ēģiptes verdzībā. Ilgstoši viņus nomocīja smagos darbos, par kuriem viņiem neko nemaksāja. Israēla tauta sauca uz Dievu, un Dievs viņus atbrīvoja un izveda no Ēģiptes. Viņiem vajadzēja doties uz Apsolīto zemi. Veicot šo ceļu, viņi ik dienas tuvojās Apsolītai zemei. Viņiem vajadzēja daudz ko izciest, viņiem vajadzēja izvairīties vai bēgt no nepareizām lietām, nepareizām attiecībām, viņiem bija jāuzveic kurnēšana, nepateicība.