Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Mēs turpinām runāt par ticīgu cilvēku augstāko aicinājumu, tas ir – parādīt vai atklāt Dievu uz šīs zemes. Mēs runājām par to, ka Jēzus vēlējās, lai ne tikai Viņš parādītu Dievu, bet arī Viņa mācekļi, un tad arī visi ticīgie. Spēku un varu, kas mums nepieciešama tam, lai parādītu Dievu uz šīs zemes, mēs smeļamies no pastāvīgas sadraudzības ar Viņu. 
„ Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2.Korintiešiem 3:18).
 
  1. Mums visiem ir jālūkojas uz Tā Kunga godību, tas ir – jāfokusē sava uzmanība uz Jēzu kā uz savas dzīves standartu un piemēru, jāfokusē sava uzmanība uz Viņa vārdu, Viņa dzīvi un Viņa lēmumiem.
 
  1. Vārds „redzēdami” (Bībeles tulkojumā krievu valodā „skatīdamies”) augšminētajā rakstu vietā norāda uz ilgstošu darbību. Tas nozīmē, ka mums jāskatās uz Dievu pastāvīgi.
 
  1. Mums tas jādara ar atsegtu seju (atvērtu sirdi). Aizspriedumi un reliģiozā pārliecība, kā arī grēks, var aizvērt mūsu acis. „Atsegtām sejām” – tas nozīmē, ka mums ir jābūt patiesiem, tādiem kādi esam.
 
  1. Mēs paši sevi nevaram mainīt, jo mēs maināmies tikai Tā Kunga Garā. Vienīgais, kas mums jādara – pastāvīgi, ar atsegtām sejām(atvērtām sirdīm) jāraugās uz Tā Kunga godību.
 
  1. Pārmaiņas notiek pakāpeniski. Ja jūs neredzat ātras un acīmredzamas pārmaiņas, – nevajag izdarīt secinājumu par to, ka nekas nenotiek, un nevajag padoties. Ja mēs ar atsegtām sejām pastāvīgi nāksim Dieva klātbūtnē, lai skatītu Viņa godību, tad Svētais Gars noteikti mainīs mūs no spožuma uz spožumu.
 
„Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts .” (Jāņa 3:1-3).
 Dievs mīl mūs, un tāpēc Viņš ir darījis mūs par Saviem bērniem. Debesu Tēvs uzņemas atbildību par mums kā par Saviem bērniem, uzņemas atbildību par mūsu dzīvi un par mūsu dzīves virzienu. Tagad es esmu – Dieva bērns, un man ir mīlošs Tēvs. Taču, potenciāli, manī daudz kas vēl nav atvēries. Savukārt tad, kas tas atvērsies, es būšu līdzīgs Dievam, jo es spēšu Viņu ieraudzīt. Kad mēs skatāmies uz Dievu, mēs pārveidojamies Viņa tēlā. Kad es ieraudzīšu Dievu, – es kļūšu tāds kā Viņš. Ikviens, kuram ir šāda cerība un karsta vēlēšanās līdzināties Viņam, – tas šķīsta sevi, jo Dievs ir šķīsts. Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam tev būs nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāds cilvēkam ir labums no Bībeles lasīšanas?

    „Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā” (2Tim.3:16).Ir rakstīts, ka Dieva Vārds ir derīgs atmaskošanai. Kas ir atmaskošana? Atmaskošana demonstrē to, kur tev nav taisnība. Mums bieži nav taisnība, tāpēc mums ir vajadzīga atmaskošana caur Dieva Vārdu.Bet Bībele, ne tikai mūs atmasko. Bībele mūs arī izlabo un pamāca. Bībele mums palīdz saprast, kā es varu izmainīt savu dzīvi un ar ko man sākt šo procesu.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās!

    Mēs ar jums runājām par Annu, kura savas neauglības un pazemojumu dēļ no citu cilvēku puses, nepadevās, bet turpināja uzticēties Dievam tajā, ka Viņš dos brīnumu viņas dzīvē un dāvās viņai bērnu. Viņa nepalika vienatnē ar savu izmisumu un bezizejas sajūtu, bet ar dedzīgām lūgšanām dienu no dienas nesa visas šīs problēmas Dieva priekšā.
  • Ticības apliecinājuma princips

    Dievs palīdzēja Ābrahāmam noticēt Dievam, Kurš neesošu sauc par esošu. Tas arī ir ticības apliecinājuma princips. Dievs sauc to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kad Dievs nosauca Ābrāmu par Ābrahāmu, viņam tajā laikā vēl nebija mantinieka. Bet, neskatoties uz to, pateicoties jaunajam vārdam, Ābrahāms sāka pats sevi saukt par „tēvu daudzām tautām”. Un katru reizi, kad viņš pats sāka sevi tā saukt vai arī kad viņu sauca kāds cits, skanēja apliecinājums tam, ko Dievs bija ieplānojis – Ābrahāms kļūs par tēvu daudzām tautām. Mēs redzam, ka Ābrahāms „pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām…”
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu? II

    Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir jums līdzās, lai Viņš ir jūsu Partneris mājās, darbā, it visur?Dievs to vēlas vairāk, nekā mēs to vēlamies. Bet Dievs nevar pārkāpt savus principus.Daudzi ticīgie māna sevi, domājot, ka Dievs ir ar viņiem, tajā laikā, kad Dievs jau sen vairs nav ar viņiem. Tas ir paradokss.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.