Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu.

 

Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā.

 

Bez tam:

 

1) Svētais Gars – tas ir Dieva apsolījums, kuru mēs varam saņemt caur lūgšanu.

 

„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 1:4).

 

Svētais Gars – tas ir tas, ko Dievs ir apsolījis.

 

Kad Jēzus pavēlēja: „Neiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsilījumu…”, tādā veidā Viņš gribēja mums iemācīt, ka mums jāgaida Svētais Gars, un nevis jāpamet šī vieta bez Viņa piekrišanas. Virzieties tikai tad, kad virzās Viņš! Arī Israēla bērni tuksnesī virzījās uz priekšu tikai tad, kad virzījās Dievs – virzījās mākonis, kas gāja tiem pa priekšu.

 

Un tātad, mēs redzam, ka Jēzus bija atkarīgs no Svētā Gara. Jēzus, mācot savus mācekļus četrdesmit dienas par Debesu Valstību, nodeva tiem Savas veiksmes noslēpumu. Jēzus pavēlēja mācekļiem gaidīt Svēto Garu lūgšanās un ticībā, lai tie neuztrauktos par laiku un stundu, bet, tā vietā, fokusētu savu uzmanību uz to, lai piepildītos ar Svēto Garu un saņemtu Viņa spēku kalpošanai. Svētā Gara spēks ir apsolījums, kuru iespējams saņemt ticībā caur lūgšanu.

 

„ Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:13).

 

Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūdz.

 

2) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu.

 

„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8).

 

Iemesls kristīšanai ar Svēto Garu – tā nav jaunu mēļu iegūšana, bet spēka iegūšana, ar nolūku, lai kļūtu pat Jēzus lieciniekiem. Bez Svētā Gara spēka es nevarēšu būt kā Jēzus. Lai kļūtu par Dieva bērnu, man ir vajadzīgs Svētā Gara spēks. Lai atbrīvotos no kādiem kaitīgiem ieradumiem (alkohola, smēķēšanas utt.), tev ir nepieciešams Svētā Gara spēks.

 

„ Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”(Jāņa 1:12).

 

Bez Svētā Gara spēka mēs ne tikai nevarēsim dzīvot kā Jēzus, mēs nevarēsim arī darīt Viņa darbus.

 

Panākumi kristīgajā dzīvē nebalstās tikai uz cilvēcisko piepūli.

 

„Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).

 

Patiess apstiprinājums tam, ka esi piepildīts ar Svēto Garu – tā nav runāšana jaunās mēlēs, bet spēks.

 

Bez Svētā Gara spēka mēs nevarēsim būt efektīvi Jēzus liecinieki. Taču, Svētā Gara spēks neienāks mūsu dzīvē līdz tam brīdim, kamēr pār mums nebūs nācis Svētā Gara svaidījums.

 

„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums…”(Apustuļu darbi 1:8).

 

Tas nenotiks līdz brīdim, kamēr mēs neizstiepsim savas rokas pret Dievu un nesāksim ticībā prasīt Tēva apsolījumus. Tēva apsolījumi mums doti tālab, lai mēs pieprasītu tos un ticībā ar tiem taptu bagāti .

 

Mūsu grēks ir tas, ka mēs nemeklējam, neprasām un nedzenamies pēc Dieva apsolījumiem, kā mums to ir pavelējis Jēzus. Šī iemesla dēļ, daudzi ticīgie dzīvo nožēlojamu un bezspēcīgu dzīvi un ir vāji Jēzus liecinieki.

 

Tieši Svētais Gars liecina par Jēzu. Svētais Gars – tas ir Palīgs, Kurš dod mums spēku un varu kļūt par tādiem, kādiem Dievs mūs aicinājis kļūt, un piepildīt kalpošanu, kuru Viņš mums ir uzticējis.

 

Turpināsim rīt!

 

Dieva mierā!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ja tu staigāsi Dieva Vārda gaismā un prāta skaidrībā, – tu spēsi apbruņoties uzvarai pār šo pēdējo dienu ļaunuma cunami!

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,”(1.Timotejam 4:1). Ir tik skumji, ka cilvēki jau atkrīt no ticības, viņu mīlestība atdziest, viņi ļaujas kārdinājumam un aiziet no Dieva ( vēsums tavās attiecībās ar Dievu – tā jau ir atkrišana). Tik ļoti gribas, lai tas nenotiktu ar kādu no jums, lai neviens no jums nenonāktu šo pēdējo laiku ļauno vēju ietekmē. Es ļoti jūs lūdzu, – ņemiet vērā šos principus, par kuriem Pāvils raksta savā Vēstulē.

    „Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu...

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli. Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats...

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu. „Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39). “……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!” (Lūkas 22:42).

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva...

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es...

  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei

    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir jāpieliek visa sava piepūle tam, lai atteiktos no personīgā ceļa, un ar Svētā Gara palīdzību tiektos uz to, lai piepildītu visu to, ko Dievs mums atklāj. Lūk, tā arī ir kristīgās dzīves būtība! Mūsu darbība tiks no Dieva svētīta tikai tādā gadījumā, ja tā būs balstīta uz Dieva vārdu vai uz acīmredzamu Dieva gribu.

    Regulāri komunicējot ar Dievu, mēs uzzinām to, ko Viņš vēlas lai mēs darītu ar savu dzīvi. Pēc tam, mums ir...

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt. Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo...