Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu. Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Bez tam: 1) Svētais Gars – tas ir Dieva apsolījums, kuru mēs varam saņemt caur lūgšanu. 
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 1:4).
 Svētais Gars – tas ir tas, ko Dievs ir apsolījis. Kad Jēzus pavēlēja: „Neiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsilījumu…”, tādā veidā Viņš gribēja mums iemācīt, ka mums jāgaida Svētais Gars, un nevis jāpamet šī vieta bez Viņa piekrišanas. Virzieties tikai tad, kad virzās Viņš! Arī Israēla bērni tuksnesī virzījās uz priekšu tikai tad, kad virzījās Dievs – virzījās mākonis, kas gāja tiem pa priekšu. Un tātad, mēs redzam, ka Jēzus bija atkarīgs no Svētā Gara. Jēzus, mācot savus mācekļus četrdesmit dienas par Debesu Valstību, nodeva tiem Savas veiksmes noslēpumu. Jēzus pavēlēja mācekļiem gaidīt Svēto Garu lūgšanās un ticībā, lai tie neuztrauktos par laiku un stundu, bet, tā vietā, fokusētu savu uzmanību uz to, lai piepildītos ar Svēto Garu un saņemtu Viņa spēku kalpošanai. Svētā Gara spēks ir apsolījums, kuru iespējams saņemt ticībā caur lūgšanu. 
„ Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:13).
 Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūdz. 2) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8).
 Iemesls kristīšanai ar Svēto Garu – tā nav jaunu mēļu iegūšana, bet spēka iegūšana, ar nolūku, lai kļūtu pat Jēzus lieciniekiem. Bez Svētā Gara spēka es nevarēšu būt kā Jēzus. Lai kļūtu par Dieva bērnu, man ir vajadzīgs Svētā Gara spēks. Lai atbrīvotos no kādiem kaitīgiem ieradumiem (alkohola, smēķēšanas utt.), tev ir nepieciešams Svētā Gara spēks. 
„ Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”(Jāņa 1:12).
 Bez Svētā Gara spēka mēs ne tikai nevarēsim dzīvot kā Jēzus, mēs nevarēsim arī darīt Viņa darbus. Panākumi kristīgajā dzīvē nebalstās tikai uz cilvēcisko piepūli. 
„Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).
 Patiess apstiprinājums tam, ka esi piepildīts ar Svēto Garu – tā nav runāšana jaunās mēlēs, bet spēks. Bez Svētā Gara spēka mēs nevarēsim būt efektīvi Jēzus liecinieki. Taču, Svētā Gara spēks neienāks mūsu dzīvē līdz tam brīdim, kamēr pār mums nebūs nācis Svētā Gara svaidījums. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums…”(Apustuļu darbi 1:8).
 Tas nenotiks līdz brīdim, kamēr mēs neizstiepsim savas rokas pret Dievu un nesāksim ticībā prasīt Tēva apsolījumus. Tēva apsolījumi mums doti tālab, lai mēs pieprasītu tos un ticībā ar tiem taptu bagāti . Mūsu grēks ir tas, ka mēs nemeklējam, neprasām un nedzenamies pēc Dieva apsolījumiem, kā mums to ir pavelējis Jēzus. Šī iemesla dēļ, daudzi ticīgie dzīvo nožēlojamu un bezspēcīgu dzīvi un ir vāji Jēzus liecinieki. Tieši Svētais Gars liecina par Jēzu. Svētais Gars – tas ir Palīgs, Kurš dod mums spēku un varu kļūt par tādiem, kādiem Dievs mūs aicinājis kļūt, un piepildīt kalpošanu, kuru Viņš mums ir uzticējis. Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Izpatikt Dievam un pienest Viņam cienīgus augļus var tikai tad, kad mēs sekojam Viņa gribai mūsu dzīvei II

    Dievs mūs nav izredzējis tāpat vien, Dievs mūs nav izglābis tāpat vien, Viņš nesvētī mūs tāpat vien. Dievs to visu dara tālab, ka Viņš caur mums vēlas atklāt Savu spēku un gudrību, lai visi ieraudzītu un noticētu tam, ka Tas Kungs ir Dievs, un ka, izņemot Viņu, neviena cita nav.No jums tiek prasīts tikai tas, lai jūs ikvienā savā darbībā iepazīstat Viņa gribu un piepildāt šo gribu. Un tad, Dievs apklās jūsu dzīvi un jūsu darbību ar Savām svētībām.Un tātad, Dievs grib, lai jūs iepazīstat Viņa gribu un rīkojaties Dieva cienīgi it visā, ko vien jūs darāt!
  • Patiesa kristietība – tas nozīmē parādīt Dievu savā miesā

    „ Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,…” (Ap. darbi 4:13).Pirmie Jēzus mācekļi bija drosmīgi Dievam, – viņi parādīja Viņu ar savu dzīvi, drošsirdīgi runāja par Dievu, jo tie pavadīja laiku ar Viņu.
  • Jēzus Kristus Draudze – tā ir vieta, kurā atskaitāmies viens otra priekšā!

    Mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet nesam atbildību arī cits cita priekšā. Kad mēs labprātīgi darām visu to, uz ko mūs aicina Bībele, – tas ļauj mums mainīties un garīgi pieaugt. Un mēs runājām par to, ka parasti, lai izrādītu efektīvāku atbalstu cits citam, draudze ir sadalīta nelielās grupās vai mājas grupās.Lai saņemtu to, kas nepieciešams veselīgai garīgajai dzīvei, ļoti svarīgi ir būt par atvērtu grāmatu. Citi cilvēki var vērot tevi un izzināt tevi. Bet, ja tu esi aizvērts attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību caur satikšanos šajās nelielajās grupās.
  • Vienotības svarīgums

    Šajā Rakstu vietā mēs lasām, ka cilvēkiem bija kopīgs mērķis un viena valoda, ka viņi bija stingri apņēmušies panākt iecerēto, tāpēc ir teikts, ka „tas ir tikai sākums viņu rīcībai, un turpmāk nekas, ko tie nodomājuši, vairs nebūs tiem neiespējams”. Dievs teica, ka šīs vienotības dēļ viņiem izdosies viss, ko tie nodomājuši. Bībelē Dievs ļoti bieži Savai tautai atgādina par vienotību. Vienotība ir ļoti svarīgs faktors, kas ļauj mums kā Dieva tautai jeb draudzei uz zemes īstenot Viņa gribu un savu aicinājumu.
  • Īpašības, kas dara mūs par zemes sāli un gaismu šai sabiedrībā

    1) Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība (Mateja 5:3). Mūsu dzīve ir atkarīga no Dieva. Un arī no tā, ka mēs apzināmies savu atkarību no Dieva, apzināmies to, ka mums pastāvīgi ir jānāk Dieva priekšā un pastāvīgi jāpavada laiks kopā ar Viņu.2) Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mateja 5:4). Grēks, pretlikumības, netaisnība, kas ir mums visapkārt, – tam visam ir jāmudina mūs aizlūgt vai saukt savā garā, lūgties Dieva priekšā un pastāvēt aizlūgšanās par savu zemi. Tam visam ir jāpamudina mūs nožēlot savas tautas grēkus un netaisnības. Kad mēs uz visu skatāmies ar Dieva acīm, tad itin viss, kas sarūgtina Dievu, sarūgtinās arī mūs.
  • Vai Jūs atrodaties verdzībā, tuksnesī vai jūsu apsolītajā zemē?

    Pastāv attiecības, kuras tur cilvēkus verdzībā un veicina viņu klaiņošanu pa tuksnesi, kamēr apsolītā zeme, kur piens un medus tek, gaida viņus.Bībele norāda uz grēkiem, kas saista Izraēla bērnus un par kuriem mums šodien vajadzētu zināt, lai izvairītos no šīm kļūdām. „Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.”(1.Korintiešiem 10:5-11)