Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu. Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Bez tam: 1) Svētais Gars – tas ir Dieva apsolījums, kuru mēs varam saņemt caur lūgšanu. 
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 1:4).
 Svētais Gars – tas ir tas, ko Dievs ir apsolījis. Kad Jēzus pavēlēja: „Neiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsilījumu…”, tādā veidā Viņš gribēja mums iemācīt, ka mums jāgaida Svētais Gars, un nevis jāpamet šī vieta bez Viņa piekrišanas. Virzieties tikai tad, kad virzās Viņš! Arī Israēla bērni tuksnesī virzījās uz priekšu tikai tad, kad virzījās Dievs – virzījās mākonis, kas gāja tiem pa priekšu. Un tātad, mēs redzam, ka Jēzus bija atkarīgs no Svētā Gara. Jēzus, mācot savus mācekļus četrdesmit dienas par Debesu Valstību, nodeva tiem Savas veiksmes noslēpumu. Jēzus pavēlēja mācekļiem gaidīt Svēto Garu lūgšanās un ticībā, lai tie neuztrauktos par laiku un stundu, bet, tā vietā, fokusētu savu uzmanību uz to, lai piepildītos ar Svēto Garu un saņemtu Viņa spēku kalpošanai. Svētā Gara spēks ir apsolījums, kuru iespējams saņemt ticībā caur lūgšanu. 
„ Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:13).
 Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūdz. 2) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8).
 Iemesls kristīšanai ar Svēto Garu – tā nav jaunu mēļu iegūšana, bet spēka iegūšana, ar nolūku, lai kļūtu pat Jēzus lieciniekiem. Bez Svētā Gara spēka es nevarēšu būt kā Jēzus. Lai kļūtu par Dieva bērnu, man ir vajadzīgs Svētā Gara spēks. Lai atbrīvotos no kādiem kaitīgiem ieradumiem (alkohola, smēķēšanas utt.), tev ir nepieciešams Svētā Gara spēks. 
„ Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”(Jāņa 1:12).
 Bez Svētā Gara spēka mēs ne tikai nevarēsim dzīvot kā Jēzus, mēs nevarēsim arī darīt Viņa darbus. Panākumi kristīgajā dzīvē nebalstās tikai uz cilvēcisko piepūli. 
„Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).
 Patiess apstiprinājums tam, ka esi piepildīts ar Svēto Garu – tā nav runāšana jaunās mēlēs, bet spēks. Bez Svētā Gara spēka mēs nevarēsim būt efektīvi Jēzus liecinieki. Taču, Svētā Gara spēks neienāks mūsu dzīvē līdz tam brīdim, kamēr pār mums nebūs nācis Svētā Gara svaidījums. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums…”(Apustuļu darbi 1:8).
 Tas nenotiks līdz brīdim, kamēr mēs neizstiepsim savas rokas pret Dievu un nesāksim ticībā prasīt Tēva apsolījumus. Tēva apsolījumi mums doti tālab, lai mēs pieprasītu tos un ticībā ar tiem taptu bagāti . Mūsu grēks ir tas, ka mēs nemeklējam, neprasām un nedzenamies pēc Dieva apsolījumiem, kā mums to ir pavelējis Jēzus. Šī iemesla dēļ, daudzi ticīgie dzīvo nožēlojamu un bezspēcīgu dzīvi un ir vāji Jēzus liecinieki. Tieši Svētais Gars liecina par Jēzu. Svētais Gars – tas ir Palīgs, Kurš dod mums spēku un varu kļūt par tādiem, kādiem Dievs mūs aicinājis kļūt, un piepildīt kalpošanu, kuru Viņš mums ir uzticējis. Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs II

    Cilvēki kuri mainījušies, domā un rīkojas kā Dievs.Kā tu reaģē uz to cilvēku acīmredzamu veiksmi un labklājību, kurus tu sauc par saviem brāļiem un māsām? Vai tu vari priecāties par viņu veiksmi?Ja tu varēsi priecāties par citu veiksmi, tad veiksme ienāks arī tavā dzīvē, – tas ir Dieva garīgais princips.
  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! IV

    Es jums teikšu, ka dziedāt Dievam, slavēt Viņu, priecāties Viņa klātbūtnē – tas nav grūti, vienkārši domā par Viņa labvēlību, pat ja tev ir ļoti slikti, atrodi kaut ko savā dzīvē, par ko tu vari pateikties Dievam. Pat tad, kad tev šķiet, ka tavā dzīvē viss brūk un tava situācija ir vissliktākā, tik un tā turpini ticēt – tu vienkārši neesi sastapies ar situāciju, kas ir sliktāka par tavējo. Bet tad, kad tu ieraudzīsi tādu situāciju, tev šķitīs, ka tu dzīvo paradīzē.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.
  • Pateicība – pielūgsmes pamats

    Pielūgsme – tā ir dzīve, kas ziedota Dievam un ciešas attiecības ar Radītāju.Bībele saka, ka Dievs meklē Sev pielūdzējus.„ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” (Jāņa 4:23-24).
  • Mums ir jāatbrīvojas no neproduktīvas laika pavadīšanas

    atru reizi, kad te šķiet, ka tev vairs nav spēka, uzliec rokas uz savas sirds un ja tā vēl pukst-tas nozīmē, ka Dievs vēl strādā tavā dzīvē. Viņam ir varens plāns tavai dzīvei. Tevi gaida vēl daudz svētību.Dievs ir labs pret mums! Laiks tik ātri skrien! Vēl ir tik daudz nepadarītu lietu! Tāpēc mums ir jānovērtē laiks un jādara tikai tas, kas ir pats svarīgākais. Mums ir jāatbrīvojas no jebkādas nevajadzīgas skriešanas un neproduktīvas laika pavadīšanas.Dievs saka mums kā Draudzei, kā ticīgajiem, ka laiks ir īss, un visu ko mēs varam darīt, mums ir jādara jau tagad, neatliekot to uz rītu, negaidot to momentu, kad mēs būsim gatavi tam, vai arī kad katrs no mums garīgi pieaugs.