Cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs turpinām runāt par to, cik svarīga ir paļāvība uz Svēto Garu un sadarbība ar Svēto Garu. Pamatojoties uz Apustuļu Darbiem 1:1-12 mēs noskaidrojām, ka Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Jēzus saprata Savu atkarību no Svētā Gara un nepieciešamību pēc Svētā Gara. Tieši par to Viņš mācīja arī Saviem mācekļiem. Bez tam, mēs ieraudzījām, ka kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un ne Viņa padoms mums. Piepildīties ar Svēto Garu vajag pastāvīgi. Un tas, kurš to nedara, nepaklausa Dievam. Savukārt paklausība – tā ir mūsu cena, kuru mēs maksājam par to, lai ietērptos Dieva spēkā. Bez tam: 1) Svētais Gars – tas ir Dieva apsolījums, kuru mēs varam saņemt caur lūgšanu. 
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.” (Apustuļu darbi 1:4).
 Svētais Gars – tas ir tas, ko Dievs ir apsolījis. Kad Jēzus pavēlēja: „Neiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsilījumu…”, tādā veidā Viņš gribēja mums iemācīt, ka mums jāgaida Svētais Gars, un nevis jāpamet šī vieta bez Viņa piekrišanas. Virzieties tikai tad, kad virzās Viņš! Arī Israēla bērni tuksnesī virzījās uz priekšu tikai tad, kad virzījās Dievs – virzījās mākonis, kas gāja tiem pa priekšu. Un tātad, mēs redzam, ka Jēzus bija atkarīgs no Svētā Gara. Jēzus, mācot savus mācekļus četrdesmit dienas par Debesu Valstību, nodeva tiem Savas veiksmes noslēpumu. Jēzus pavēlēja mācekļiem gaidīt Svēto Garu lūgšanās un ticībā, lai tie neuztrauktos par laiku un stundu, bet, tā vietā, fokusētu savu uzmanību uz to, lai piepildītos ar Svēto Garu un saņemtu Viņa spēku kalpošanai. Svētā Gara spēks ir apsolījums, kuru iespējams saņemt ticībā caur lūgšanu. 
„ Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:13).
 Dievs dod Svēto Garu tikai tiem, kuri Viņam to lūdz. 2) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8).
 Iemesls kristīšanai ar Svēto Garu – tā nav jaunu mēļu iegūšana, bet spēka iegūšana, ar nolūku, lai kļūtu pat Jēzus lieciniekiem. Bez Svētā Gara spēka es nevarēšu būt kā Jēzus. Lai kļūtu par Dieva bērnu, man ir vajadzīgs Svētā Gara spēks. Lai atbrīvotos no kādiem kaitīgiem ieradumiem (alkohola, smēķēšanas utt.), tev ir nepieciešams Svētā Gara spēks. 
„ Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.”(Jāņa 1:12).
 Bez Svētā Gara spēka mēs ne tikai nevarēsim dzīvot kā Jēzus, mēs nevarēsim arī darīt Viņa darbus. Panākumi kristīgajā dzīvē nebalstās tikai uz cilvēcisko piepūli. 
„Tad viņš man deva šādu paskaidrojumu: tā skan Tā Kunga vārds Zerubabelam: ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).
 Patiess apstiprinājums tam, ka esi piepildīts ar Svēto Garu – tā nav runāšana jaunās mēlēs, bet spēks. Bez Svētā Gara spēka mēs nevarēsim būt efektīvi Jēzus liecinieki. Taču, Svētā Gara spēks neienāks mūsu dzīvē līdz tam brīdim, kamēr pār mums nebūs nācis Svētā Gara svaidījums. 
„Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums…”(Apustuļu darbi 1:8).
 Tas nenotiks līdz brīdim, kamēr mēs neizstiepsim savas rokas pret Dievu un nesāksim ticībā prasīt Tēva apsolījumus. Tēva apsolījumi mums doti tālab, lai mēs pieprasītu tos un ticībā ar tiem taptu bagāti . Mūsu grēks ir tas, ka mēs nemeklējam, neprasām un nedzenamies pēc Dieva apsolījumiem, kā mums to ir pavelējis Jēzus. Šī iemesla dēļ, daudzi ticīgie dzīvo nožēlojamu un bezspēcīgu dzīvi un ir vāji Jēzus liecinieki. Tieši Svētais Gars liecina par Jēzu. Svētais Gars – tas ir Palīgs, Kurš dod mums spēku un varu kļūt par tādiem, kādiem Dievs mūs aicinājis kļūt, un piepildīt kalpošanu, kuru Viņš mums ir uzticējis. Turpināsim rīt! Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs

    Mainījušies cilvēki pret citiem cilvēkiem izturas tā, kā izturējās Jēzus Kristus. Mums visiem ir nepieciešamas izmaiņas, un tieši tāpēc, Dievs izmanto savstarpējās attiecības un dažādus pārbaudījumus tam, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas katrā no mums.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Dievs „visu” dara mūsu pašu labā

    Ko ietver sevī šis vārds „viss”? Absolūti visu, kas šobrīd notiek tavā dzīvē!Dievs dzenas pēc noteikta mērķa, tālab, lai sasniegtu šo mērķi, Viņš izmanto pat mūsu dzīves apstākļus. Dievs pieļauj mūsu dzīvē noteiktas lietas, situācijas tālab, lai mainītu un pārveidotu mūs un mūsu raksturu, lai mēs kļūtu līdzīgi Jēzum Kristum.
  • Jo vairāk mēs sadarbosimies ar Dievu, jo vairāk mēs redzēsim piepildāmies pravietojumus!

    Kas ir kustība? Tā ir tad, kad cilvēki, acīmredzamo pārmaiņu dēļ, kas sākušas notikt ar viņiem un caur viņiem, vairs nevar palikt vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Šodien cilvēki dzīvo iegrimuši savās problēmās un savā pasaulē, tā, it kā Dievs vispār neeksistētu. Viņi turpina izmantot savā vārdu krājumā reliģiozas dežūrfrāzes – „nedod Dievs”, „paldies Dievam”, bet sirdī – Dievs viņiem ir ļoti tālu. Tas viss ir tikai tāpēc, ka viņi vēl nav pieskārušies patiesajam Dievam, Kurš ir gādīgs Tēvs. Viņi vēl nav piedzīvojuši Viņa spēku un Dievu – kā Visuvareno brīnumu Radītāju.
  • Lai mēs kļūtu par šīs pasaules gaismu un zemes sāli, mums ir jābūt noteiktām īpašībām

    „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija”. (Mt.5:3-12)