Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

Lai vairojas jūsu dzīvē šodien žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā. Mēs runājam par to, ka mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara. Mums vajag piepildīties ar Svēto Garu un meklēt Viņa vadību ik dienas. Mēs noskaidrojām, ka: 1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu. 2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums. 3) Svētais Gars – tas ir Tēva apsolījums, kuru mēs varam saņem caur lūgšanu. 4) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. Līdz brīdim, kamēr Svētais Gars nebūs apstiprinājis mūsu vēstījumu, mēs nespēsim demonstrēt to, par ko mēs sludinām, pat ja tā ir patiesība. Svētais Gars ir Patiesības Gars. 
„ Viņš ir tas, kurš nācis caur ūdeni un asinīm, Jēzus Kristus, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība.” (1.Jāņa 5:6).
 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 Bez tam, Bībelē ir teikts, ka: 5) Jēzus devās uz debesīm – augšup, tālab, mūsu Palīgs – Svētais Gars – atnāca uz zemi – lejup. Kad Jēzus tika uzņemts debesīs, Jēzus mācekļi, kaut ko gaidot, joprojām cītīgi skatījās uz debesīm. Tad, viņiem parādījās eņģelis un sacīja: 
„ Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” T ad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi…..” (Apustuļu darbi 1:11-12).
 Līdz laikam, kamēr debesīm būs jāuzņem Jēzus, un tas ir Paša Debesu Tēva noteikts, – mums sadarbībā ar Svēto Garu ir jāiet un jāpiepilda tas uzdevums, kuru Jēzus mums ir uzticējis. 
„Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū! Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā….” (Psalms 110:1-3).
 
„ Un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu, kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.” (Apustuļu darbi 3:20-21).
 Tieši šobrīd Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, bet Viņa darbi vēl nav pabeigti, tie vēl joprojām tiek darīti. Jēzus – vakar, šodien un mūžīgi mūžos Tas pats! Jēzus vēlas turpināt darīt Savus darbus caur katru no mums. Saskaņā ar Jāņa Evaņģēliju, Jēzus tika uzņemts debesīs mūsu pašu labad, lai Svētais Gars varētu atnākt un mājot mūsos. Tikai ar Svētā Gara palīdzību mēs varēsim pieņemt kalpošanu, dāvanas un Gara augļus un kļūt par efektīviem Jēzus lieciniekiem. 
„ Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.” (Jāņa 16:7).
 Jēzus teica, ka mēs darīsim darbus, kurus Viņš darīja, un vēl lielākus par tiem. 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Taču, mēs nespēsim to izdarīt savā spēkā. Jēzus ir darījis daudz brīnumu un zīmju ne ar spēku un ne ar varu, bet ar Dieva Garu, jo Dievs bija ar Viņu Svētā Gara spēkā. Atzīsimies tajā, ka mums ir nepieciešams šis Palīgs – Svētais Gars. Katru dienu mums ir vajadzīga palīdzība, spēks un Svētā Gara vadība. Un tikai tādā veidā mēs varēsim parādīt cilvēkiem Dievu un darīt Jēzus darbus – sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus un darīt labu uz zemes.  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē IV

    Vai tu esi tik aizņemts ar kalpošanu, ka nav laika pavadīt laiku ar Kungu? Kā tu zināsi vai iepriecini Viņu vai nē, ja nebūsi veltījis laiku ieklausoties Viņa vērtējumā par tavu darbību? Ir ļoti svarīgi attīstīt jūtīgu sirdi, kas var viegli atpazīt Dieva vēlmes. Šādu sirdi varam iemantot saprotot, ka kalpošanai jāsākas ar Dieva klātbūtni.
  • Kā mēs varam zināt ka savās dzīvēs esam dievbijīgi?

    Pirmais veids kā to zināt ir saprast, ka dievbijība izpaužas kā naids pret ļaunumu.Bijība Tā Kunga priekšā ienīst nelāgo, ienīst tukšu iedomību, augstprātību un ikvienu ļaunu ceļu, un manī mīt naids pret netaisnām un neīstām runām. (Salamana pamācības 8:13) (skatiet arī Sal.pam. 3:7; 14:16; 16:6; 23:17; Ijāba 1:1,8; II Kor. 7:1)
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).