Mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara

Lai vairojas jūsu dzīvē šodien žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es lūdzos par jums, lai Dieva vārds piesātina un stiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā. Mēs runājam par to, ka mums kā Dieva bērniem vajag apzināties savu nepieciešamību un atkarību no Svētā Gara. Mums vajag piepildīties ar Svēto Garu un meklēt Viņa vadību ik dienas. Mēs noskaidrojām, ka: 1) Jēzus Pats, dzīvojot uz zemes, itin visā paļāvās uz Svēto Garu. Tāpēc, arī mums itin visā ir jāpaļaujas uz Viņu. 2) Kristīšana ar Svēto Garu un piepildīšanās ar Svēto Garu – tā ir Dieva pavēle, un nevis Viņa ieteikums vai padoms mums. 3) Svētais Gars – tas ir Tēva apsolījums, kuru mēs varam saņem caur lūgšanu. 4) Svētais Gars atnes mūsu dzīvē spēku un svaidījumu. Līdz brīdim, kamēr Svētais Gars nebūs apstiprinājis mūsu vēstījumu, mēs nespēsim demonstrēt to, par ko mēs sludinām, pat ja tā ir patiesība. Svētais Gars ir Patiesības Gars. 
„ Viņš ir tas, kurš nācis caur ūdeni un asinīm, Jēzus Kristus, ne ūdeni vien, bet ar ūdeni un asinīm. Un Gars ir liecinieks, jo Gars ir patiesība.” (1.Jāņa 5:6).
 
„ Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.” (Jāņa 15:26-27).
 Bez tam, Bībelē ir teikts, ka: 5) Jēzus devās uz debesīm – augšup, tālab, mūsu Palīgs – Svētais Gars – atnāca uz zemi – lejup. Kad Jēzus tika uzņemts debesīs, Jēzus mācekļi, kaut ko gaidot, joprojām cītīgi skatījās uz debesīm. Tad, viņiem parādījās eņģelis un sacīja: 
„ Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” T ad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi…..” (Apustuļu darbi 1:11-12).
 Līdz laikam, kamēr debesīm būs jāuzņem Jēzus, un tas ir Paša Debesu Tēva noteikts, – mums sadarbībā ar Svēto Garu ir jāiet un jāpiepilda tas uzdevums, kuru Jēzus mums ir uzticējis. 
„Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!” No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū! Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā….” (Psalms 110:1-3).
 
„ Un Tas Kungs liktu nākt atspirgšanas laikiem un sūtītu jums izredzēto Kristu Jēzu, kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.” (Apustuļu darbi 3:20-21).
 Tieši šobrīd Jēzus sēd pie Tēva labās rokas, bet Viņa darbi vēl nav pabeigti, tie vēl joprojām tiek darīti. Jēzus – vakar, šodien un mūžīgi mūžos Tas pats! Jēzus vēlas turpināt darīt Savus darbus caur katru no mums. Saskaņā ar Jāņa Evaņģēliju, Jēzus tika uzņemts debesīs mūsu pašu labad, lai Svētais Gars varētu atnākt un mājot mūsos. Tikai ar Svētā Gara palīdzību mēs varēsim pieņemt kalpošanu, dāvanas un Gara augļus un kļūt par efektīviem Jēzus lieciniekiem. 
„ Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.” (Jāņa 16:7).
 Jēzus teica, ka mēs darīsim darbus, kurus Viņš darīja, un vēl lielākus par tiem. 
„ Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Taču, mēs nespēsim to izdarīt savā spēkā. Jēzus ir darījis daudz brīnumu un zīmju ne ar spēku un ne ar varu, bet ar Dieva Garu, jo Dievs bija ar Viņu Svētā Gara spēkā. Atzīsimies tajā, ka mums ir nepieciešams šis Palīgs – Svētais Gars. Katru dienu mums ir vajadzīga palīdzība, spēks un Svētā Gara vadība. Un tikai tādā veidā mēs varēsim parādīt cilvēkiem Dievu un darīt Jēzus darbus – sludināt Evaņģēliju, dziedināt slimos, atsvabināt cietumniekus un darīt labu uz zemes.  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse

    Ja tu nepraktizē lūgšanu, tad tajā brīdī, kad tev tā izmisīgi būs nepieciešama, tu nezināsi, kā vajag lūgt. Tas ir ļoti svarīgi! Katram no mums reiz izmisīgi ir bijusi nepieciešama vai arī būs nepieciešama lūgšana. Mēs spēsim pieaugt tikai tajā, ko praktizējam un darām pastāvīgi. Ja mēs neesam sadraudzībā ar Dievu, tad noteikti atradīsies kas tāds, kas piepildīs mūsu laiku, un mēs pamanīsim to, ka runājam vienu, bet mūsu dzīvē notiek pavisam kas cits. Mēs sakām: „Es mīlu Tevi, Kungs!”, bet mūsu darbi parāda to, ka mums nav laika Dievam, ka mēs nepiegriežam vērību Dievam, un mēs nedisciplinējam sevi, lai praktizētu tās lietas, kas tuvina mūs Viņam.
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām III

    Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības, un darīja mūs par Saviem bērniem. Viņš atdalīja mūs priekš Sevis. Dievs ieveda mūs Savā brīnišķīgajā gaismā, Savā Valstībā caur Jēzu Kristu! Viņš darīja mūs par jauniem radījumiem Jēzū Kristū! Ar to jau ir pietiekoši, lai mēs būtu pateicīgi Viņam. Neviens no mums to nav pelnījis, bet Dievs Savā lielajā mīlestībā izdarīja to mūsu labā caur Jēzu Kristu. Un Dievs ir apveltījis katru no mums ar dāvanām un talantiem, lai mēs izplatītu Viņa Valstību un kalpotu Viņam ar saviem talantiem. Dievs saka, ka ja mēs kalposim Viņa Valstībai, Viņš mūs bagātīgi svētīs.
  • Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību. Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).
  • Nebaidies strādāt, nebaidies svīst, strādājot Dieva labā! II

    Nekaunies par to, kas tev ir. Dievs tev ir piešķīris noteiktus talantus ne jau tāpēc, lai tu to slēptu, bet tāpēc, lai tu to vairotu. Netērē spēkus tam, lai slēptu savus talantus, lai bēgtu no sava aicinājuma. Lai tavi talanti kļūst redzami daudziem, lai tavi talanti kalpo citiem. Tie talanti, kas tev ir, nepieder tev, tie pieder Tam Kungam. Tāpēc, ja tu kaunies laist apgrozībā savus talantus, tas nozīmē, ka tu kaunies To Kungu.
  • Tikai Dievs var noteikt to, kā mums Viņam ir jākalpo

    Vai mēs varam kalpot Dievam pēc Viņa nosacījumiem, un ne pēc saviem nosacījumiem? Vai mums kaut ko maksā mūsu kalpošana Dievam? Vai arī mēs vienkārši dodam Dievam, mūsu laika pārpalikumu, kurš jau tāpat nav, vai arī mēs dodam Viņam no saviem pirmatņiem? Vai mēs kalpojam Dievam tikai tad, kad mums tas ir ērti un izdevīgi, vai arī mēs esam gatavi ziedot savas ērtības dēļ Dieva Valstības interesēm?