Cilvēciskais avots – tas ir dabīgais avots, kurš jebkurā brīdī var izžūt, bet Dieva avots – tas ir pārdabiskais avots, kurš nekad neizžūst un nekad nebeidzas

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar, analizējot Rakstu vietu no Jāņa Evaņģēlija, kurā aprakstīts brīnums, kuru radīja Jēzus Kānā Galilejā, mēs atklājām priekš sevis dažus svarīgus garīgos principus.
„Trešajā dienā bija kāzas Kānā Galilejā, un Jēzus māte bija tur. Bet arī Jēzus un Viņa mācekļi bija aicināti kāzās. Kad nu pietrūka vīna, Jēzus māte saka Viņam: “Viņiem nav vīna.” Jēzus saka tai: “Kas Man ar tevi, sieva? Mana stunda vēl nav nākusi.” Viņa māte saka sulaiņiem: “Ko Viņš jums teiks, to darait!” Bet tur stāvēja seši akmens ūdenstrauki pēc jūdu šķīstīšanās paražas, un katrā no tiem sagāja divi līdz trīs mēri. Jēzus saka viņiem: “Piepildait traukus ar ūdeni!” Un tie tos piepildīja līdz malai. Tad Viņš saka tiem: “Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam!” Un tie to aiznesa. Kad nu galda uzraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija kļuvis par vīnu, nezinādams, no kurienes tas ir, kamēr sulaiņi, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad galda uzraugs aicina līgavaini un viņam saka: “Ikviens cilvēks papriekš ceļ priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, mazāk vērtīgo, bet tu labo vīnu esi pataupījis līdz šim.”(Jāņa 2:1-10).
Mēs ieraudzījām, ka Jēzus nenāk uz turieni, kur Viņu neaicina. Jēzus atnāk tikai pēc uzaicinājuma. Dzīvojot uz šīs zemes, mēs noteikti saskarsimies ar problēmām. Jēzus man un tev neapsola, ka mēs būsim brīvi no problēmām, ka mūsu dzīvēs nekad neienāks problēmas vai pārbaudījumi, bet Viņš apsola tev būt ar tevi un palīdzēt tev pārvarēt šīs problēmas ar uzvaru. Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu un risinājums jebkurai problēmai. Taču, mēs paši izvēlamies, pie kāda avota mēs vēršamies pēc palīdzības. Atšķirībā no cilvēku avotiem, Dieva avots nekad neizžūst. Dievs dod Savu atbildi un risinājumu tikai tajās situācijās, kurās ir pieprasījums pēc Viņa atbildes un svaidījuma.   Marija redzēja Jēzū avotu visu problēmu atrisināšanai, tālab viņa sacīja: „Ko Viņš jums teiks, to dariet”. Princips: Paklausība Dievam un brīnums vienmēr iet kopā, – roku rokā. Brīnumi mūsu dzīvē vienmēr būs saistīti ar mūsu paklausību Dievam. Brīnumi atnāk ne tikai kā atbilde uz lūgšanām. Tas, ka tu lūdz, nepadara tevi par kandidātu brīnumiem. Paklausība – lūk, no kā ir atkarīgs mūsu brīnums. Marija kalpiem sacīja: „Visu, ko Viņš jums sacīs, to dariet”. Kalpi paklausīja un izdarīja to, ko Jēzus viņiem lika darīt. Un brīnums notika! Sagaidi instrukcijas no Dieva, un tad rīkojies atbilstoši šīm instrukcijām. Paklausība ir svarīgāka par lūgšanu, jo lūgšana ir atkarīga no paklausības. Paklausība – tas ir pats labākais upuris Dievam! Visbiežāk mums ir nepieciešama Dievišķā gudrība, kura darbojas visās situācijās. Bieži vien mēs varam nonākt briesmīgā situācijā, bet, kad atnāk Dieva gudrība, tad tieši šī gudrība vērš visu mums par labu. Tālab tad, kad mēs lūdzam, mums jālūdz Dievam par to, lai Viņš dod mums instrukcijas, kā mums labāk rīkoties dotajā situācijā. Mums ir jāuzticas Svētajam Garam, lai Viņš mums atgādinātu Bībeliskos principus, kurus esam iemācījušies agrāk, un kuri ir spējīgi izvest mūs no šīm bezizejas situācijām. Tad, kad Dievs to dara, mums ir jārīkojas. Labāk ir gaidīt uz Dievu un pieņemt no Viņa vārdu un gudrību savu problēmu atrisināšanai, un pēc tam rīkoties balstoties uz to, nekā rīkoties balstoties uz pasaulīgo cilvēku gudrību. Dieva gudrība palīdzēs tev iziet no jebkuras krīzes. Augšminētajā Rakstu vietā redzam, ka labāko vīnu Dievs ir sagādājis beigās, un ne sākumā. Princips: Labākais priekš mums vēl ir priekšā, un tas neatnāks vienas nakts laikā. Vispirms tu nokļūsti problēmā, tad vērsies pie Viņa pēc izejas, un tad, – ej pa ceļu, kuru Viņš tev norādīs. Šis ceļš ved uz to vislabāko, ko Dievs tev ir sagatavojis. Ja ,nokļūstot dažādās dzīves situācijās, mēs rīkojamies saskaņā ar Dieva instrukciju, tad Dievs ne tikai izved mūs no krīzes, bet arī ieved labākā stāvoklī, nekā bija līdz tam. Mūsu problēmas ir platforma labākai dzīvei. Tā ir iespēja mums starot priekā, un tas ir nosacījums tam, lai mēs pieaugtu no ticības ticībā, no spēka spēkā, no slavas slavā. Dievs pietaupa pašu labāko beigām. Tieši šobrīd es gribu, lai mēs vēršamies pie Dieva, jo Viņš ir Kungs mūsu vidū. Lai tu varētu savā dzīvē virzīties uz priekšu, godā Viņu un tiecies pēc Viņa svaidījuma. Tava gaisma atspīdēs Jēzus Vārdā!   Es gribu ,lai jūs uz visu mūžu atcerētos to, ka cilvēciskais avots – tas ir dabīgais avots, kurš jebkurā brīdī var izžūt, bet Dieva avots – tas ir pārdabiskais avots, kurš nekad neizžūst un nekad nebeidzas.   Šis vārds lai kļūst tev par pārmaiņu sākumu tavā dzīvē! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Paliec stiprs ticībā, un tu redzēsi, kā viss tavā dzīvē sāks mainīties

    Es priecājos, ka mēs no jauna varam iedziļināties Dieva Vārdā un smelt no tā spēku un gudrību, lai šī diena būtu mums veiksmīga. Mēs iesākām runāt par Ābrahāma dzīvi. Šodien mēs apskatīsim kādu ticības principu, kurš darbojās Ābrahāma dzīvē. Dievs parādījās Ābramam. Viņam bija varens redzējums Ābrama dzīvei. Par to mēs varam lasīt 1. Mozus grāmatā (12:1-4): „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. “
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Pastāvīga sadraudzība ar Dievu

    Ja mēs regulāri pavadīsim laiku ar Dievu, tad mēs ieraudzīsim sevi kā izredzētos, svētos un Dieva mīļotos. Mēs katrs esam izredzētais, bet, daži no mums to redz un tic tam, savukārt dažiem – tas joprojām nav atklājies. Ja tu skatīsies uz sevi kā uz Dieva izredzēto, tad tev būs viegli ietērpties un atspoguļot savā dzīvē „ līdzjūtību, laipnību, pazemību, lēnību, pacietību….”Bez tam, tu ieraudzīsi, kā šīs īpašības sāks ietekmēt tavu iekšējo stāvokli un tavas attiecības ar Dievu un cilvēkiem.
  • Bez noteiktām pārmaiņām mēs nevarēsim saņemt dievišķo redzējumu

    Pirmais, ko Dievs izdarīja ar Ābramu, – Viņš izveda viņu no telts jeb no viņa komforta zonas. Kamēr mēs atrodamies komforta zonā, kur mums ir ērti, kur no mums netiek prasīta īpaša piepūle, kur viss notiek pēc ierastā scenārija, tikmēr mēs arī nebūsim spējīgi ieraudzīt to, ko Dievs vēlas mums parādīt. Tāpēc ļoti bieži Dievs mudina mūs iziet no komforta zonas, no sava pierastā, ērtā dzīvesveida un pieliekam pūliņus, lai paplašinātu savas zināšanas par Dieva gribu mūsu dzīvei.
  • Vienotības svarīgums II

    Es pateicos Dievam par šo dienu un ticu, ka šī diena būs piepildīta ar svētībām no Tā Kunga. Šodien es gribu turpināt sarunu, kuru iesāku vakar, t.i., par vienotības svarīgumu. Vakar mēs redzējām, ka, komandai darbojoties saliedēti, jebkurš nams tiks uzcelts un jebkurš projekts īstenosies, un ka tāda komanda vienmēr gūs uzvaras. Bībelē mēs redzam, ka arī Jēzus mācīja par vienotības svarīgumu.

One Comment

  1. Patiesi stiprākais Dieva Vārds, ko vispār esmu dzirdējusi! Viss vienkāršais ir ģeniāls. Slava Dievam par mūsu Mācītāju Rufusu!

Comments are closed.