Žēlastība jums un miers no Mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Vakar mēs runājām par to, ka mēs varam saprast Dievu un garīgas lietas tikai ar garu. Bet cilvēka garam ir nepieciešama gaisma. Šo gaismu ir nepieciešams aizdegt, un to var izdarīt tikai Dievs. Kad mans gars deg, tad man ir pieejama Dieva gudrība un Viņa noslēpumi. Dāvids saka, ka Dievs aizdedz viņa gaismekli. Dāvids arī saka, ka Dieva Vārds atnes gaismu viņa dzīvē. Ja mēs gribam, lai mūsu dzīve tiktu Dieva vadīta, ja vēlamies piedzīvot Svētā Gara darbību un saņemt no Viņa atklāsmi, tad mums katru dienu ir jāpiesātinās ar Dieva Vārdu. Caur Vārdu, caur Bībeles lasīšanu Dievs dod mums atklāsmi, – un tā ir likumsakarība. Iesaku jums pašiem izlasīt 18 Psalma no 28 – 51pantam. Daudz kas mainās, kad mūsu dzīvē ienāk Dieva gaisma.
„ Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.”(Ps.19:8-9)
„Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus, Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,”(Ps.18:33-34)
Dāvids saka, kad viņš saņem gaismu, tad viņš kļūst spēcīgs. 18 Psalmā Dāvids uzskaita tās priekšrocības, kuras ir cilvēkam, kuram dzīve ir piepildīta ar Dieva gaismu.
- Dievs dara stipras kājas cilvēkam, kā alnim.
Cilvēks var skriet un nepagurt. Kad tāds cilvēks saskaras ar grūtībām vai šķēršļiem, tad viņam ir spēks tikt tiem pāri. Šeit ir ietverta dziļa garīga jēga. Cilvēks, kurš piepildīts ar Dieva gaismu ir pilns spēka, lai tiktu pāri dzīves grūtībām. Šādam cilvēkam vairs neeksistē nepārvaramu šķēršļu. Kad cilvēka dzīvē ienāk Dieva gaisma, līdz ar to ienāk arī Viņa gudrība, lai tiktu pāri šķēršļiem. Atcerēsimies, kad Izraēla bērni nāca no Ēģiptes uz apsolīto zemi. Izraēļi savā ceļā saskārās ar nopietniem šķēršļiem – Jērikas mūri. Skatoties cilvēcīgi, šī siena kļuva pār nepārvaramu šķērsli. Un tieši tā dēļ Izraēla tautai nebija nekādas iespējas virzīties uz priekšu, un viņiem nebija skaidrības, kas viņiem būtu jādara šajā situācijā. Bet, kad Dievs izgaismo manu tumsu, tad es sāku redzēt ceļu savā priekšā. Kad Dievs izgaismo manu tumsu, tad visiem šķēršļiem ir vai nu jāsabrūk, vai arī manī parādīsies spēks, lai tiktu pāri šīm grūtībām. Uzvara šajā garīgajā cīņā atnāk tad, kad mēs saņemam Dieva Vārda gaismu. Tieši tādēļ ir svarīgi lasīt Dieva Vārdu. Bet mums ir jāsaprot, ka tas nenotiek vienas dienas laikā. Visu mūsu dzīvi mums būs nepieciešamība pēc Dieva Vārda. Pamazām mēs saņemam apgaismību, spēku, stiprumu un gudrību no Dieva, – un tas viss palīdz mums mūsu dzīvē. Tādēļ Dieva Vārds ko turam savās rokās, – tas ir īsts dārgums. Tajā ir ietverts viss, kas mums vajadzīgs mūsu dzīvei, viss noderīgais tam, lai īstenotu sevi šajā dzīvē. Kad tu lasi Dieva Vārdu ,tev ir morālas tiesības lūgt tādu lūgšanu: „ Dievs iededz manu gaismekli un aizdzen manu tumsu!” Kad tu lūdzies tādā veidā Svētais Gars tev var atgādināt vajadzīgo Rakstu vietu tavai konkrētajai situācijai. Kad esi piepildīts ar Dieva Vārdu, tad tavā dzīvē ienāk Viņa gaisma. Bet, kad tev nav Vārda un tu lūdzies, lai Dievs aizdzen tavu tumsu, tad Dievam nav tevī vajadzīgo resursu tam. Tev pašam ir jāparūpējas par to, lai tu pats būtu piepildīts ar šo vajadzīgo resursu – Dieva Vārdu. Arī tad, ja tev liekas, ka, lasot Bībeli ,tu neko nesaņem, un tas tev nepalīdz tik un tā lasi. Uzreiz pēc tam, kad es nožēloju grēkus, manī bija lielas slāpes pēc Dieva Vārda. Es lasīju un lasīju, un nevarēju vien atrauties no Bībeles. Iespējams, ka daudzi no jums to arī ir piedzīvojuši. Pēc tam nāca laiks, kad šīs slāpes vairs nebija. Tas bija kā elle. Es sapratu, ka man ir jālasa Bībele tādēļ, ka pazinu prieka pārdzīvojumu, kuru saņēmu iepriekš no Bībeles lasīšanas. Tad, kad es ņēmu rokā Bībeli atvēru to un lasīju bija tik sausi, ka es neko nesaņēmu no šīs lasīšanas. Ar asarām es lūdzos Dievam, lai uzzinātu, kas ar mani notiek. Es pat padomāju, ka esmu attālinājies no Dieva. Es vienkārši nesapratu, kas ar mani notiek. Un tajā laikā pie manis atbrauca vecākais brālis, kurš tolaik mācījās citā pilsētā, un viņš ievēroja manu stāvokli. Viņš man teica: „Stiprinies! Tik un tā turpini lasīt Bībeli”. Es viņam teicu, ka man ir ļoti grūti to darīt. Bet viņš man atbildēja, ka tas viss noteikti nesīs augļus, un tas nebūs veltīgi. Brālis aizlūdza par mani un pēc tam es sāku lasīt. Es ticu, ka tas bija garīgs uzbrukums. Pēc tam, kad es turpināju lasīt Bībeli pie manis atgriezās prieks. Gribu teikt, ka mēdz būt tā, ka tavā priekšā var nākt kārdinājums nelasīt Bībeli. Bet, ja tu saproti to, ka Bībele – tā ir gaisma, un ka tev pastāvīgi ir jāatrodas tajā, tad tu vienkārši vairs nevarēsi dzīvot ne dienas bez šīs gaismas – bez Dieva Vārda. Šī sapratne pilnībā izmainīja manu attieksmi pret Bībeli. Un šī pati sapratne dod man stimulu arī šodien lasīt Bībeli arī tad, kad man nav šīs vēlēšanās. Turpināsim rīt! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije
