Cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu ir vairākas priekšrocības II

Sveicinu jūs, dārgie lasītāji, šajā jaukajā dienā! Katru dienu Dievs rada visu jaunu, un Viņa žēlastība atjaunojas pār mums katru rītu!

 

Mēs turpināsim runāt par Dieva Vārda īpašo nozīmi, katra ticīgā cilvēka dzīvē. Mēs runājām par to, ja mēs vēlamies, lai mūsu dzīve būtu Dieva virzīta, redzēt Svētā Gara darbību un saņemt atklāsmi no Dieva, tad katru dienu mums ir jāpiepildās ar Dieva Vārdu.

 

Tāpat mēs runājām, ka cilvēkam, kurš pastāvīgi piepilda savu sirdi ar Dieva Vārdu ir vairākas priekšrocības:

 

1.Dievs dara stipras šī cilvēka kājas, kā alnim.

 

Bez tam:

 

2.Dieva Vārds ir labākais līdzeklis, lai attīrītu cilvēka sirdi.

 

Tas ir nopietns iemesls, kādēļ mums vajadzētu lasīt Dieva Vārdu. Vārds attīra mani. Jēzus mani jau ir attīrījis caur Savām Asinīm tajā momentā, kad nožēloju grēkus. Es esmu tīrs un man ir pieejams Dievs bez jebkādas apsūdzības. Bet neskatoties uz to, man tik un tā ir nepieciešama ikdienas attīrīšanās. Piemēram, es veikalā nopērku jaunu apģērbu. Pēc kāda laika šīs drēbes paliek netīras. Ir nepatīkami nēsāt netīras drēbes. Ja es netīrīšu un nemazgāšu savas drēbes, tad tās drīz vien sāks nepatīkami smakot. Ir jāņem pulveris un labi jāizmazgā šīs drēbes, un pēc tam vēl arī jāizgludina. Un tikai pēc tam būs iespējams šīs drēbes atkal nēsāt, – pēc mazgāšanas tās ir atjaunotas. Gluži tāpat tas notiek arī ar mums, – mēs sasmērējamies, atrodoties šajā pasaulē, tādēļ mums ir nepieciešama pastāvīga attīrīšanās. Ne tikai mums patīk tīras lietas, bet arī Dievam. Dievs kontaktējas ar mums caur mūsu garu, un Viņš vēlas, lai mūsu gars būtu tīrs. Mēs lietojam ūdeni, ziepes, šampūnu, lai katru dienu mazgātos, bet tas neattīra mūsu garu, tāpēc ka tie nav tie līdzekļi, kas attīrītu mūsu garu. Tikai Dieva Vārds attīra mūsu garu. Kad mēs kontaktējamies ar cilvēkiem, kuri nav mazgājušies, mēs jūtam nepatīkamu aromātu, kas nāk no šī cilvēka.

 

Dieva Vārds attīra mūs, un tajā pašā laikā mēs varam to nemaz nenojaust. Bet, ja mēs garīgi neattīrāmies, tad no mums un ap mums sāk izdalīties nepatīkama smaka. Šī nepatīkamā smaka var būt lepnums, nepiedošana, aizvainojums, skaudība u.c.

 

Lepnums – tas ir grēks, un grēkam ir sava nepatīkama smaka.

 

Dieva Vārds maina to cilvēku, kas katru dienu lasa un atrodas Vārdā. Tas ka es vakar mazgājos, nenozīmē, ka man šodien to nevajag darīt. Es gribu būt vienmēr tīrs, tādēļ es katru dienu mazgājos. Dievs attīra mani caur Savu Vārdu, tādēļ man jābūt tajā katru dienu.

 

Bībele saka, ka Vārds – tas ir ūdens.

 

„ Lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu; Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.”(Efez.5:26,27.)

 

Bībele saka, ka Dievs grib darīt svētu Savu Baznīcu caur Vārdu. Vārds, kuru saka Jēzus, – ir patiesība. Jēzus lūdza : „ Tēvs! Apgaismo viņus Savā patiesībā!” Ļoti daudzas vietas Bībelē apstiprina šo domu. Piemēram, kad Jēzus mazgāja kājas mācekļiem, – tas demonstrēja šo patiesību. Jēzus nomazgāja mācekļu kājas, un pienāca Pētera kārta. Pēteris pajautāja Jēzum, lai Viņš to nedara, ka Pēteris pats nomazgās Jēzus kājas. Uz ko Jēzus viņam atbildēja, ja Viņš nemazgās Pētera kājas, tad viņam nebūs pie Viņa nekādas daļas. Tad Pēteris pajautāja Jēzum, lai Viņš nomazgā viņu visu no galvas līdz kājām. Uz ko Jēzus viņam atbildēja, ka pietiek tikai nomazgāt kājas, tādēļ ka jūs jau esat tīri.

 

Ja tu esi izgājis uz ielas pēc pirts, un ej pa putekļainu ceļu, tavas kājas kļūs netīras, un tās būs atkal jāmazgā. Tam ir garīga nozīme. Jēzus Asinis ir attīrījušas mani, un tādēļ es sevi saucu par svētu. Bībele saka, ka Dievs mūs ir nosaucis par svētiem. Bet, esot šajā pasaulē es kontaktējos, un ļoti daudzas lietas padara netīras manas kājas. Bet, kad mēs uzņemam Dieva Vārdu, tad šis Vārds attīra mūs un palīdz dzīvot tīrībā .

 

„ Pēteris Viņam saka: “Nemūžam Tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja viņam: “Ja Es tevi nemazgāšu, tev nebūs daļas pie Manis.” Sīmanis Pēteris saka Viņam: “Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu!” Jēzus saka viņam: “Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi.”(Jāņa 13:8-10)

 

„ Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.”(Jāņa15:3)

 

Kurš no mums vēlas būt garīgi tīrs? Mēs varam to sasniegt, lasot Vārdu un būt tajā katru dienu.

 

Turpināsim rīt!

 

Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu mīļos!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas...

  • Mums pastāvīgi ir jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam cilvēkam, bet arī apkārtesošajiem cilvēkiem.Tas, ka mēs esam kļuvuši par ticīgiem cilvēkiem vēl nenozīmē, ka mēs jau esam pilnīgi. Un mums citu priekšā nevajag par tādiem izlikties. Jā, mēs vēl neesam pilnīgi. Mēs vēl arvien atrodamies pilnveidošanas procesā. Mēs joprojām tiekam pakļauti pārmaiņu procesam atbilstoši tam, kā mēs sekojam Kristum un pakļaujam sevi Viņa Garam. Dievs veic mūsos pārmaiņas atbilstoši tam, kā mēs atjaunojamies savā prātā un atliekam malā agrāko vecā cilvēka tēlu, atbilstoši tam, kā aizliedzam sevi un nesam savu krustu.

    Ja mēs ar pastāvību sekosim Jēzum, Viņš mainīs mūs un šīs pārmaiņas kļūs arvien redzamākas ne tikai pašam...

  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! II

    Mīlestība – tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās – tas ir lēmums.Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet, ja mēs mīlam Dievu, tad mūsu savstarpējām attiecībām ar Dievu nav jābūt tikai jūtu līmenī.Bībelē tiek runāts par cilvēkiem, kurus Dievs sauc par Saviem draugiem. Ar ko šie cilvēki bija īpaši? Visi šie cilvēki pierādīja savu mīlestību uz Dievu ar savu uzupurēšanos. Viņi neatļāvās darīt daudzas lietas tikai tālab, ka viņi mīlēja Dievu un vēlējās draudzību ar Viņu.

    Mīlestība - tās nav jūtas, bet uzupurēšanās, bet uzupurēšanās - tas ir lēmums. Mīlestībā, protams, ir jūtas. Bet...

  • Izmainīts cilvēks – tas ir cilvēks ar pareiziem un tīriem motīviem

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji, kad es satiekos ar cilvēkiem, kuri kalpo, jo viņiem tas ir izdevīgi. Cilvēku, kuram ir tādi motīvi būs grūti mainīt. Jūda Iskariots, kurš nodeva Jēzu, bija tieši tāds cilvēks. Trīs ar pusi gadus Jūda Iskariots atradās līdzās Jēzum, bet tas viņu nekā neizmainīja, jo viņam bija netīri motīvi. Jūda Iskariots bija sudrabu mīlošs un skops cilvēks. Jēzus uzticēja viņam Savas kalpošanas finansiālo pusi, tālab tam bija pieeja naudai un ziedojumiem, kas domāti Jēzus kalpošanai. Sākumā Jūda Iskariots sāka zagt naudu no kases, bet galu galā nodeva arī savu Skolotāju.

    Izmainīts cilvēks kalpo cilvēkiem tāpēc, ka mīl tos, un ne tāpēc, ka meklē kādu labumu sev. Man ir tik skumji...

  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana II

    Pašā pamatā lūgšana – tas ir garīgs darbs.Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām. Lūgšanai ir sakars ar mūsu garu un tā attiecas uz garīgo darbu. Lūgšana – tā ir cilvēka gara vēršanās pie Dieva, Kurš arī ir Gars. Dievs ir Gars, un cilvēks ir gars, tāpēc efektīva lūgšana – tā ir cilvēka gara saruna ar Dieva Garu. Lūgšana – tā ir garīga tiekšanās uz Dievu. Protams, mūsu prāts ņem dalību lūgšanā, bet ja lūgšana paliek tikai prāta līmenī, un mans gars nesaskaras ar Dieva Garu, tad tā vispār nav lūgšana. Ja esmu lūdzis efektīvi, tad mans gars jutīs to, ka saskāries ar Dievu, un es zināšu, ka es patiesi esmu runājis ar Dievu.

    Pašā pamatā lūgšana - tas ir garīgs darbs. Lūgšanai nav nekā kopēja ar mūsu prāta vai intelektuālajām spējām...

  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, - tad mēs pateicamies...

One Comment

  1. Paldies Mācītāj, Ļoti vienkārši un saprotami un tanī pašā laikā vitāli katram kristietim un jo vairāk nekristietim.

    Ints

Comments are closed.