Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III

Miers jums dārgie, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Mēs turpinām mūsu sarunu par to, ka ikvienam no mums ļoti svarīgi ir apzināties savu lomu un savas funkcijas izpildīšanas kārtību uz zemes. Mēs jau runājām par to, ka Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības ar nolūku, lai mums būtu iespējama sadraudzība ar Viņu – gars ar Garu. Dievs radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības tālab, lai mēs spētu pieņemt Viņa dabu, Viņa svētumu, Viņa mīlestību, Viņa taisnību. Dievs to izdarīja arī tālab, lai mēs spētu staigāt Viņa pārdabiskajā līmenī un reproducēt Viņa dabu citos cilvēkos. Tā arī ir Dieva dabas pavairošana. Dievs vēlas, lai caur Viņa bērniem visa zeme piepildītos ar Dieva dabu un tā tiktu pakļauta Viņa labā. Šodien daudzi cilvēki lielāku uzsvaru liek uz fiziskajām izpausmēm, uz svaidījumu, uz dāvanām, uz talantiem, uz personīgo attīstību. Tas viss ir ļoti svarīgi. Bet, ja mēs nepievērsīsim uzmanību tam, cik svarīgi ir vispirms attīstīt sevī Dieva tēlu un līdzību, spēju komunicēt un tuvoties Dievam, – tad mēs nepiepildām Dieva gribu, bet piepildām savu gribu. Un tādā gadījumā mēs nevarēsim nest slavu ne Dievam, ne cilvēkiem. Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija: „ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20). Mēs redzam, ka šai Rakstu vietā Jēzus runā par to, ka tieši cilvēka daba nosaka to, kādus augļus tas nesīs. Cilvēks var būt koncentrējies uz augļiem (bet ar augļiem dotajā gadījumā tiek domāta mūsu rīcība, mūsu fiziskā aktivitāte, mūsu redzamā dzīve), un, tai pat laikā, tam var nebūt Dievišķās dabas sevī. Cilvēks var tērēt visus savus spēkus tam, lai attīstītu savas personīgās īpašības, darītu daudzas lietas, kas var likties visai labas, un, tai pat laikā, viņam daba var nelīdzināties Dieva dabai. Ja mūsos nebūs Dieva dabas, mēs nekad nevarēsim nest labus augļus. Koksa var nest labus augļus, ja paša koka daba ir laba. Dievs ļoti bieži runā par cilvēku salīdzinot to ar koku. Ja koka saknes ir nešķīstas, sapuvušas, tad arī pats koks būs apgānīts, un tādā gadījumā augļi, kurus tas nesīs, arī būs apgānīti. Tālab, pirms uzsākt kaut ko darīt, mums ir jāatspoguļo Dieva daba. Tieši šī iemesla dēļ Dievs arī radīja mūs pēc Sava tēla un līdzības. Lasot tālāk Mateja Evaņģēlija 7-to nodaļu, mēs redzam, ko saka Jēzus: „ Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.” (Mateja 7:21-23). Tādā veidā Jēzus saka, ka cilvēks darbība var izskatīties visai laba, svaidīta, un var būt uzslavas cienīga. Bet Dievam tas nav svarīgākais. Pats svarīgākais ir, – kāda ir mūsu daba, un no kādas dabas izriet mūsu rīcība. Ne mēs dziedinām, ne mēs pravietojam, – to visu caur mums dara Dievs. Krietni vien vieglāk ir izrādīt un demonstrēt Dieva spēku, nekā izrādīt mīlestību tuvākajam. Mīlestība – tas ir tas, ko Dievs no mums gaida. Dievs mums saka, lai mēs mīlam viens otru. Bet Gara dāvanas – tas ir tas, ko caur mums dara Dieva Gars. Kad mēs identificējam sevi ar Dievu un ļaujam, lai mūs virza Viņa mīlestība, tad mēs spēsim izplatīt un nest Viņa dzīvību, tad mēs būsim spējīgi valdīt uz zemes. Mēs turpināsim rīt! Lai Dievs svēti katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atrast (izzināt) un piepildīt Dieva gribu? II

    Lai izzinātu Viņa gribu, mums ir jādzird Viņa balss. Dievs runā uz mums, taču, mums ir jāiemācās atšķirt un dzirdēt Viņa balsi.Mēs runājām, ka Bībelē tiek izmantoti divi grieķu vārdi – „LOGOS” un „REMA”, – kuri ir tulkoti kā „vārds”.
  • KĀ MĒS VARAM KATRU DIENU TUVOTIES DIEVAM?

    1) ieejiet pa durvīm un palieciet Dieva klātbūtnē.Mums jānāk Tēva priekšā ar Jēzus Kristus Asins starpniecību.« Tā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu, un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu, tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni ». (Ēbr. 10:19-22).
  • Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.„Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).
  • Ko tu dari ar savu talantu? III

    „Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.” (Kolos.3:2).Taču tu nevari pēkšņi pārslēgties un sākt domāt par To Kurš ir augšā-tas ir process. Ta sir atkarīgs no tā kā tu dzīvo. Tāpēc Jēzus saka mums, lai mēs ieguldam sevi un savu mantu Dieva Valstībā, jo tur kur būs tava manta, tur būs arī tava sirds. Ja tu pastāvīgi domā par to, kā tu vari piedalīties Debesu Valstības celtniecībā-tu ieguldi tajā savas finanses, laiku, centību un pūles-tad tur arī būs tava sirds. Tas ir likums: tava sirds būs tur, kur atradīsies tava manta.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.