Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 7 minutes
Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ar jums runājām par to, ka pastāv divu veidu skumjas: 
  • pasaulīgās skumjas un Dievišķās skumjas.
 Ja pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību tikai uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu, tad Dievišķās skumjas – uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu ar Dievu. Piemēru par pasaulīgajām skumjām mēs redzam Ēsava dzīvē, kurš pārdeva savu pirmdzimtību, un Saula dzīvē, kurš zaudēja ķēniņa varu. 
„Lai neviens nebūtu netikls un zemisks kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu. Jo jūs zināt, ka arī pēc tam, gribēdams iemantot apsolījumu, viņš tika atmests, jo netika dota iespēja atgriezties, lai gan ar asarām viņš to meklēja.” (Ebrejiem 12:16-17).
 Asaras – tā vēl nav garantija piedošanai, bet grēku nožēla – vienmēr garantē piedošanu un brīvību no grēka. 
„ Tad Sauls sacīja Samuēlam: “Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpis Tā Kunga pavēli un arī tavus vārdus; patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij. Bet tagad piedod man manus grēkus un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu pielūgtu!” Bet Samuēls sacīja Saulam: “Es negriezīšos kopā ar tevi, tāpēc, ka tu esi Tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī Tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vairs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu.” Kad Samuēls pagriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa. Tad Samuēls viņam sacīja: “Šodien Tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu. Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot.” Tad Sauls atbildēja: “Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un griezies ar mani atpakaļ, ka es varu To Kungu, tavu Dievu, pielūgt!” Tad Samuēls griezās atpakaļ Saulam līdzi, bet Sauls pielūdza To Kungu.” (1.Samuēla 15:24-31).
 Ja Saulam interesēja tikai tas, lai viņš joprojām tiktu pagodināts tautas priekšā, tad savukārt Dāvids savā grēku nožēlā meklēja pilnīgi ko citu – savstarpējo attiecību atjaunošanu ar Dievu. 
„Kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis. Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu! Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu! Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu. Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi. Dari labu Ciānai Savā žēlastībā, uzcel Jeruzālemes mūrus! Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un kopējais sadedzināmais upuris, tad ļaudis upurēs vēršus uz Tava altāra. (Psalms 51).
 Aplūkosim vēl divus bībeliskos piemērus, kuros tiek demonstrēta patiesa grēku nožēla, kuras auglis ir izmainīta sirds un domāšana. 
  • Tās sievietes piemērs, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā. (Jāņa 8:1-11).
 Jēzus piedeva šai sievietei, taču pieprasīja viņai mainīt savas dzīves kursu. 
 „ Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: “Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Viņa atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa 8:10-11).
 
  • Piemērs par pazudušo dēlu. (Lūkas 15 nodaļa)
* Laikā, kad pazudušai dēls baudīja dzīvi, viņš atlika malā patiesību par savas rīcības sekām (grēkā ir bauda, bet Bībele saka, ka tā ir īslaicīga parādība). * Grēka sekas atskurbināja pazudušo dēlu un veda pie prāta. (Lūkas 15:14-17).Arī pamācība vārdā var atvest cilvēku pie apziņas par savu grēku. (2.Timotejam 2:4-26). * Pazudušais dēls saprata, ka viņš ir grēkojis pret Dievu un miesīgo tēvu.  (Lūkas 15:18); 25-32). Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes. * Pazudušais dēls apzinājās savu necienīgo dzīvesveidu (Lūkas 15:19). * Pazudušais dēls atstāja grēcīgo dzīvi un devās pie sava tēva. (lūkas 15:20). * Pazudušais dēls atgriezās pie tēva, kurš priecājās par satikšanos ar viņu, un pieņēma piedošanu. Tā rezultātā notika savstarpējo attiecību atjaunošana starp tēvu un dēlu. (Lūkas 15:20-24). Kad mēs nožēlojam grēkus, Dievs skrien mums pretī! Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo! Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Evaņģelizācija un māceklība

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 3 minutes
    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas

  • Kā Dievs mūs maina caur disciplīnu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Es ticu, ka disciplīna ir viens no instrumentiem, kurš palīdz mums izmainīties un sasniegt efektivitāti personīgajā dzīvē un kalpošanā.Katram no mums ir sapnis, cerības vai plāni savai dzīvei. Tomēr, lai cik arī labi un grandiozi nebūtu šie plāni un vēlmes, to visu būs iespējams realizēt tikai caur disciplīnu.

  • Gara auglis kopumā parāda Dieva raksturu

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    Tas ir kopums tam, ko Dievs caur Sevi pārstāv. Katru reizi, kad Dievs nāk pie mums, Viņš vēlas redzēt Sava Paša atspulgu mūsu raksturā. Viņš vēlas redzēt to, ka Viņa bērni staigā mīlestībā. Dievs vēlas redzēt to, ka Viņa bērni pieaug un pastāvīgi pārvēršas Jēzus Kristus līdzībā. Viss, kas notiek mūsu dzīvē, to Dievs vēlas izmantot mūsu labā.

  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Jau vairākas dienas mēs runājam par Dieva Vārda lomu mūsu dzīvē. Mēs runājām par to, ka Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība, un par to, ka pareiza attieksme pret Vārdu spēj pagarināt mūsu dzīvi. Vēl mēs runājām par to, ka mūsu attieksme pret Vārdu nosaka mūsu dzīves pamatu stiprumu, kā arī to, cik spējīgi mēs būsim pārciest dzīves likstas.

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.